Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja jauno Maksātnespējas likumu.

Jaunā likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Maksātnespējas likums noteic vispārējos principus, kas tiek piemēroti tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.

Tostarp likums paredz, ka maksātnespējas procesa administrators var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura sasniegusi 25 gadu vecumu un kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu tiesību zinātnēs, kā arī vismaz trīs gadus strādājusi jurista vai tam pielīdzināmā amatā. Tāpat administratoriem jāprot valsts valoda augstākajā līmenī.

Saskaņā ar jauno Maksātnespējas likumu tiesiskās aizsardzības process (TAP) ir piemērojams juridiskajām personām, personālsabiedrībām, individuālajam komersantam, ārvalstī reģistrētai personai, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājiem. TAP pasākumu plāns tiks uzskatīts par spēkā esošu no dienas, kad to apstiprinājusi tiesa. TAP pasākumu plāns ir obligāts un saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu.

Juridiskās personas maksātnespējas procesu parādniekiem varēs piemērot, ja spēkā būs kāda no pazīmēm - piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka, sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība nav nokārtojusi vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz trīs tūkstošus latu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditori ir iesnieguši brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, taču parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nav samaksājis parādu vai nav izvirzījis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Par maksātnespējas procesa pazīmi tiks uzskatīts arī tas, ka parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas vai parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.

Turklāt maksātnespējas procesu varēs ierosināt, ja saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā.

Lai pieteiktu juridiskās personas maksātnespējas procesu, būs jāveic depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā. Šā depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.

Ja juridiskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts vai kreditori nolemj turpināt juridiskās personas maksātnespējas procesu, depozīts atmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Depozīts savukārt netiks atmaksāts, ja maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess, kā arī ja kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa notur juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi.

Saskaņā ar jauno Maksātnespējas likumu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators. Parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators. Tāpat apstājas aizdevuma lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tostarp procentos izteikta līgumsoda pieaugums) un nokavējuma naudas pieaugums.

Turpretī fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti varēs būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas nodokļu maksātāja un kurai ir finansiālas grūtības. Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īsteno parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām. Fiziskās personas maksātnespējas process gan nav piemērojams individuālajiem komersantiem.

Fiziskās personas maksātnespējas procesu var piemērot, ja personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras pārsniedz piecus tūkstošus latu un kurām iestājies izpildes termiņš. Tāpat maksātnespējas procesu iespējams piemērot, ja var pierādīt, ka personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības vairāk nekā 10 tūkstošu latu apmērā, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā.

Ja kredītņēmējs dzīvo vienīgajā mājoklī, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus latu un viņa apgādībā ir citas personas, tad pēc procesa sākšanas viņš var nekustamā īpašuma pārdošanu atlikt līdz vienam gadam, lai sameklētu citu mājokli, ar nosacījumu, ka viņš maksā komunālos maksājumus.

Deputātu vidū izraisījās diskusijas par priekšlikumu, kas noteic - ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc tās mantas pārdošanas, kas kalpo par nodrošinājumu, saistību dzēšanas plāna termiņš būs viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Savukārt, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt saistību apmēru, plānā var paredzēt, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā divus gadus no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Tādējādi pēc diviem gadiem atlikusī parāda summa tiks dzēsta.

Deputāts Aigars Štokenbergs ("Sabiedrība citai politikai", SCP) norādīja, ka nav pienācīgi izvērtēta šādas normas ietekme, jo nepamatoti tiek noņemta atbildība no kredītņēmējiem. Viņš paskaidroja, ka līdz ar sloga pārnešanu uz bankām pieaugs kredītu procentu likmes.

Tomēr priekšlikuma iesniedzējs Māris Kučinskis (Tautas partija) uzsvēra, ka bankām ir jāuzņemas atbildība par kredītu vieglprātīgo izsniegšanu.

Parlaments priekšlikumu, kuram iepriekš atbalstu izteikusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība, bet kuru kritizēja komercbanku pārstāvji, atbalstīja teju vienbalsīgi - pret balsoja tikai Štokenbergs, Dzintars Ābiķis, Artis Pabriks (SCP) un Imants Kalniņš ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK), bet Visvaldis Lācis atturējās.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.