Anna Liepniece, «Ogres Vēstīm Visiem» Publicēts: 2010-03-26 13:23:00 / Sabiedrība
Ziņot redakcijai
Bezdarba, trūkuma un parādu nomocītā tauta nodzeras. Taču uzskats, ka pie tā vainojamas vienīgi nelegālā alkohola tirgotavas jeb «točkas», manuprāt, ir galīgi aplams. «Ogres Vēstīm Visiem» bija ekskluzīva iespēja pabūt kādā no Ogres «točkām», kas ilggadējo klientu vidū pazīstama kā «Krodziņš pie Izidora».
Uz doto adresi mani atved, teiksim tā, mutiska sūdzība. Sirdi izkrata kāds pazīstams bijušais autobusa šoferis. Tagad viņš pārtiek no gadījuma darbiem, pārsvarā vieglo automašīnu remontiem. Iemetējs bijis vienmēr, bet, kā saka, ar mēru. Dzeramo galvenokārt pērkot «točkā». Taču šobrīd tā uz nenoteiktu laiku ir slēgta. Kamēr policija skaidro – kas un kā – alkoholu bijis spiests pirkt veikalos. Protams, «Latvijas balzama» šņabi, kas, salīdzinot ar importēto, ir krietni lētāks. Taču kāda maza degvīna pudelīte viņam kļuvusi gandrīz pēdējā.
«Nekad to nepērc!» viņš mani brīdina, nosaukdams degvīna marku, kuru vairāku apsvērumu dēļ nepubliskosim. Piebilstot, ka, viņaprāt, vislabāko šņabi ražojot Baltkrievijā, kur par alkoholisko dzērienu kvalitāti atbildot «pats «batjka» ar savu galvu».
... Nelielā virtuvīte ir silta un mājīga. Uz palodzes zaļo labi koptas puķes. Namatēvs ir simpātisks pusmūža vīrietis, kas iepazīstoties sevi nosauc par Izidoru.
«Pie jums ir jauki,» paslavēju. «Taču šeit laikam kurš katrs iekšā netiek.»
«Skaidrs, ka ne,» piekrīt saimnieks. «Tā saucamās sabiedrības padibenes – tikai līdz slieksnim.»
«Visi tie, kuri, jūsuprāt, nav «padibenes», šeit cienājas uz vietas?» mēģinu izdibināt.
«Reti, bet pārsvarā tie ir bijušie policijas darbinieki, ārsti, mākslinieki... Preci viņi nopērk un pēc tam mēģina mani pacienāt, bet es esmu darbā,» atzīstas Izidors.
«Kāpēc produktu, kuru jūs pārdodat, sauc par «krutku?»
«Tāpēc, ka tas ir ūdens un spirta maisījums, kuru gatavojam mājas apstākļos. Litru 96 grādīga etilspirta atšķaidām ar 1,5 litiem avota ūdens, un pēc divām stundām produkts jau gatavs realizācijai,» paskaidro saimnieks.
Viņa atklātības iedrošināta, vaicāju: «Cik maksā pusstops?»
«Viens lats 20 santīmu par pudeli,» viņš atbild.
«Iznāk, ka taru dodat par velti,» ironizēju.
«Tā gluži nav: tukšās pudeles apmainām pret pilnām,» precizē Izidors.
«Esmu dzirdējusi, ka taras sagāde «točkās» ir centralizēta,» saku.
«Centralizēta ir tikai spirta piegāde,» pasmejas saimnieks.
«Kāpēc, jūsuprāt, cilvēki dzer?» promejot vēl painteresējos.
«Katram ir savu argumenti,» atbild Izidors. «Ne rīcība, bet argumenti. Taču viens gan ir skaidrs: vīrieši Latvijā ilgojas pēc vadoņa.»
|