Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres upē un Daugavā būtiskas ūdens līmeņa svārstības pagaidām nav jūtamas, jo ūdens līmenis tiek regulēts ar HES palīdzību, norāda apvienotās Civilās aizsardzības komitejas darba koordinators Uģis Ulmanis.

Slūžas paceltas arī Ogres HESā (“2.dambī”). Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējis, ka siltā laika un strauji kūstošā sniega dēļ citās Latvijas upēs, tai skaitā Ventas augštecē, strauji paaugstinās ūdens līmenis. Visstraujāk tas ceļas mazajās Kurzemes un Zemgales upēs - pat par vienu diviem metriem diennaktī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.

Ventas augštecē pie Vārdavas Lietuvas pierobežā ūdens līmenis laikā no piektdienas vakara līdz sestdienas vakaram paaugstinājās par 204 centimetriem. Tomēr citos upes posmos ūdens līmenis šajā pašā laika periodā audzis krietni mazāk, piemēram, pie Kuldīgas - par 27 centimetriem.

Gandrīz par metru ūdens līmenis pieaudzis arī Bārtā, tāpat strauja ūdens līmeņa celšanās vērojama Bērzē, Mūsā, Tērvetē, Durbē, Užavā un citās mazajās Kurzemes un Zemgales upēs.

VAS “Latvenergo” solījusi sadarboties ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves,  hidroelektrostaciju darba režīmu pielāgojot palu periodam. Saņemot Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras prognozēto palu apjomu, tiek veikta pirms palu ūdens līmeņa nostrāde hidroelektrostacijās.

Elektroenerģijas izstrāde AS „Latvenergo” Daugavas hidroelektrostacijās ir atkarīga no ūdens caurplūdes upē, tāpēc tā ir mainīga. Latvijā gada griezumā vidēji tiek saražots 50% - 60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, tomēr palu periodā, pateicoties ūdens pieplūdumam, Latvenergo ražotnes spēj nodrošināt vietējo patērētāju vajadzības pilnībā.

AS “Latvenergo” katru gadu veic personāla pretavāriju treniņus un zināšanu pārbaudi darbam palu laikā. Latvenergo koncerna plūdu komisija nodrošina nepieciešamos personāla, materiālos un tehniskos resursus, tai skaitā, sakaru līdzekļus, lai spētu operatīvi rīkoties plūdu draudu gadījumā. Šo aktivitāšu mērķis ir nodrošināt Daugavas hidroelektrostaciju maksimālu gatavību palu ūdeņu pārstrādei elektroenerģijā.

Palu perioda laikā Latvenergo uztur pastāvīgus operatīvos sakarus ar LR Ārkārtējo situāciju vadības centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldēm un pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves. Stāvokļa kontrolei regulāri tiek saņemta informācija no Valsts Hidrometeoroloģijas aģentūras.