Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

2008.gada Ziemassvētku vakars ogrēnietes Ināras Skribes mīļajiem – vīram un dēlam – teju kļuva par pēdējo viņu mūžā.

Ciešā miegā abi vīrieši nemanīja, ka, aizdegoties sodrējiem skurstenī, sāka degt grīda starp pirmo un otro stāvu, bet telpas pamazām piepildīja dūmi. Ugunsdzēsēju statistika lēš, ka cilvēki ugunsgrēkos visbiežāk iet bojā nevis sadegot, bet saindējoties ar dūmiem. Šāds liktenis visdrīzāk piemeklētu Ināras vīru un dēlu, ja vien vecāko nepamodinātu uzstājīga Ināras sunīša Koniginas riešana. Mazais vācu špiciņš rēja kā negudrs, līdz tēvs, kurš gulēja pirmajā stāvā, izkāpa no gultas, lai paskatītos, kas sunim lēcies, un ieraudzīja liesmas. Interesanti, ka mājā atradās vēl divi suņi, taču tie pat neierējās, ignorējot Koniginas neatlaidīgo balsi.

«Vēlāk uzzinājām, ka, sodrējiem degot, temperatūra skurstenī var sasniegt 3000 grādu,» stāsta Ināras kundze. «Lielā karstuma dēļ sāka degt grīda. Vīrs, to ieraudzījis, nekavējoties uzmodināja dēlu, kurš izlaida ārā dzīvniekus, bet pats atgriezās, lai mēģinātu glābt vismaz kaut ko no mantām. Taču viņa istaba otrajā stāvā bija tā piedūmota, ka viņam kļuva slikti un viņš nokrita uz grīdas. Par laimi, svaiga gaisa plūsma ļāva viņam atgūt samaņu un izkļūt ārā, burtiski noveļoties pa kāpnēm lejup. Laimīgas sagadīšanās dēļ viņa krekla, ko viņš paspēja uzraut mugurā, kabatā atradās mašīnas atslēgas un to izdevās paglābt. Viss pārējais – dokumenti, iedzīve, drēbes – sadega reizē ar māju.»

Ināras kundze notikušajā līdzvaino arī ugunsdzēsējus. «Neatminamies, cik laika pagājis, kopš zvanījām uz 112,» atceras viņa. «Taču kaimiņš zinājis teikt – viņš zvanījis atkārtoti, un kopš viņa izsaukuma pagājušas 43 minūtes, līdz palīdzība bija klāt.» Ināras kundzi samulsināja arī pašu glābēju attieksme – viņi nekur īpaši nesteidzās, bet, sākot dzēst, lēja ūdeni nevis liesmās, bet uz šīfera, kas vēl nebija aizdedzies. «Arī ūdens viņiem beidzās ātri – pirmajai mašīnai jau pēc pāris minūtēm,» atminas Ināras kundze. «Ugunsdzēsēju klātbūtnē nodega pusmāja.»

Dzirdot stāstus par suņiem, kuri glābuši cilvēku dzīvības, lielākā daļa iedomājas prāva izmēra, spēcīgu suni – ņūfaundlendu vai sanbernāru. Taču Konigina, kuras vārds tulkojumā no vācu «Königin» nozīmē «karaliene», nav lielāka par kaķi. Mazais augums un pieklājīgais vecums – sunītei ir 13 gadi – nav šķērslis patiesai drosmei, jo Konigina, ieraugot svešos ienākam pa vārtiem, rej un pieskrien klāt pirmā. Pārliecinoties, ka mīļotajai saimniecei briesmas nedraud, viņa ieritinās kamolā uz dīvāna un iemieg. Kamēr mazā varone guļ, Ināras kundze rāda mīlules fotogrāfijas un izstādēs izcīnītās godalgas – izrādās, Konigina savulaik kļuva gan par Latvijas, gan Lietuvas, gan Igaunijas, gan pat visas Baltijas čempioni. Lai arī cienījamā vecuma dēļ sunītes izstāžu slavas ceļš nu ir noiets, priekšā ir vēl vismaz viena zvaigžņu stunda – 7.februārī, pulksten 20.20 LNT tiešraidē Konigina tiks godināta kā «Gada varonis 2009». Glābējiem cilvēkiem paredzēto statueti – bezdelīgu – suņu meitene gan nesaņems, taču ceremonijas un raidījuma «Degpunktā» vadītāja Inese Supe sola, ka Koniginai paredzēta īpaša balva.

«Konigina būs otrais suns, kurš līdz šim tika uzvirzīts «Gada varoņa» balvai,» pastāstīja I.Supe. «Pirmais bija vilku šķirnes robežsargs, kurš atrada un izglāba kādu sievieti, kura bija aizgājusi prom no pansionāta un apmaldījās. Mūs ļoti uzrunāja un aizkustināja Koniginas saimnieces sūtītā vēstule, tāpēc vēlējāmies, lai sunīte noteikti būtu starp nominantiem. Arī man pašai nācās piedzīvot situāciju, no kura mani izglāba kaķis, tāpēc uzskatu, ka arī dzīvniekam var piešķirt varoņa titulu.»

I.Supe pastāstīja, ka šogad varoņu apbalvošanas ceremonija būs visādā ziņā īpaša. «Pirmkārt, kopš šā gada tā vairs nav tikai raidījuma «Degpunktā», bet gan LNT ceremonija, kuras nosaukums ir «Gada varonis»,» informēja I.Supe. «Tā ir Latvijā vienīgā balva, ko var saņemt cilvēku dzīvības glābēji. Ceremonija notiks «Reval Hotel Latvia», bet pirms tam visi varoņi dosies pie Valsts prezidenta uz pieņemšanu. Būs arī citi pārsteigumi.»

Sunīti LNT akcijai «Gada varonis» ieteica pati saimniece. «Nemaz necerēju uz tādiem panākumiem, un tas arī nebija mērķis,» stāsta Ināras kundze. «Vienkārši gribējās pastāstīt citiem, ka mums ir savs varonis. Konigina to ir pelnījusi...»

Foto no personiskā arhīva
Augumam nudien nav nozīmes – Konigina, lai arī nav lielāka par kaķi, izglāba divu cilvēku dzīvības.