Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

17.maijā notika svinīgais pasākums, kurā Ikšķiles novada pašvaldība pasniedza Dzintara Soduma balvu literatūrā. Pasākumu vadīja redaktore Gundega Blumberga un rakstnieks Roalds Dobrovenskis, bet  muzikālo noformējumu nodrošināja  Laura Purena  un Agija Ozoliņa- Kozlovska.

Tā ieskaņā Gundega Blumberga sacīja: ”Dzintara Soduma mīļā sapņu zeme pēdējos gados bija Ikšķile. Šogad šeit mēs pulcējamies jau septīto reizi, lai pasniegtu Ikšķiles novada pašvaldības iedibināto Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā.” Viņa akcentēja, ka šis notikums ir ļoti nozīmīgs un būtisks ieguldījums latviešu literatūras attīstības veicināšanā. “Balva aizvien ir atradusi ļoti cienīgus pretendentus. Varbūt tāpēc, ka Latvijā ir tik ārkārtīgi daudz rakstnieku, varbūt tāpēc, ka latviešu rakstnieki raksta patiešām tā, ka darbiem var piedēvēt šo vārdu novatorisms,” atklāja Blumbergas kundze. Savukārt rakstnieks Roalds Dobrovenskis īsumā raksturoja žūrijai iesniegtās grāmatas, uzsverot, ka visi darbi bija interesanti un savā veidā oriģināli.

Balvas pasniegšanas ceremonijā klātesošos uzrunāja Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa: “Mēs dzīvojam interesantā laikmetā. Sajūta, kas bija pirms septiņiem gadiem, kad iedibināja Dzintara Soduma balvu, šobrīd ir mazliet citāda- tā ir patriotiskāka, uz visu Latvijas sabiedrību vērsta, jo mēs iestājamies par to, ka esam sava novada patrioti, sava novada atbalstītāji, iestājamies par to, ko šeit īstenojam. Paldies domes deputātiem, kas katru gadu piešķir finansējumu laureātu apbalvošanai. Nav divu domu- tās tradīcijas, kuras esi iesējis, tās arī turpmāk jākopj.” Viņš izteica gandarījumu, ka pašvaldības balvu novērtē gan paši rakstnieki un dzejnieki, gan izdevniecības. Tas dod stimulu arī turpmāk uzturēt dzīvu šo tradīciju.

Rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā 2019. gadā tika piešķirta Andrim Akmentiņam par romānu “Skolotāji” (“Dienas Grāmata”), igauņu dzejniekam Contram (Margum Konnulam) un tulkotājam Guntaram Godiņam par grāmatu “Tik grūti ir būt latvietim” (“Pētergailis”) un dzejniekam Eināram Pelšam par grāmatu “Rembo 2016” (Valters Dakša). Pēc balvas pasniegšanas laureāti lasīja savas esejas, kurās katrs atklāja savu īpašo  valodas šarmu.

Dzintara Soduma balvas fonds ir 4270 eiro. 2019. gada Dzintara Soduma balvai bija pieteiktas 15 Latvijas grāmatu apgādu un izdevēju publicētās 34 grāmatas – oriģināldarbus prozā un dzejā, kā arī tulkojumus.

Balvas žūrijā darbojās Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, kultūržurnāliste Liega Piešiņa un redaktori Gundega Blumberga un Arturs Hansons.

Žūrija atzina, ka Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji” neapšaubāmi ir darbs, kura nozīme aiziet daudz tālāk, plašāk un dziļāk par literatūras viena gada teritoriju, spilgti atklājot, ka skolotājs atkarībā no laikmeta un konjunktūras var būt gan autoritāte, gan gaismas nesējs, gan valdošās varas ietekmīgākais instruments cilvēka totālā pāraudzināšanā. Romānā “trāpīgi nolasītais laikmeta naivums un ideālisms caurstrāvo visus teksta līmeņus – sākot ar poētiku, pašas valodas labskanīgumu un vijīgumu un beidzot ar romāna raksturu lētticību”, kā to raksturo literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis.

Contras un Guntara Godiņa grāmata “Tik grūti ir būt latvietim” ir visatbilstošākā jēdzienam “novatorisms”. Contra ir novators kvadrātā – igaunis, kurš raksta dzeju latviešu valodā un kurš uz latviešu valodu un literatūru raugās no jauna, neierasta skatpunkta, spēlējas ar latviešu valodu, nebūdams tās dzimtais runātājs, bet piešķiļot tai jaunu, spožu poētisku dzirksti. Viņam līdzvērtīgs partneris ir Guntars Godiņš, kurš savus tulkojumus allaž izvēlējies pēc neparastības, novatorisma un ārpusnieciskuma konteksta.

Dzejnieka Eināra Pelšes grāmatā “Rembo 2016” viss ir izaicinājums un neslēpta ironija par agresīvi bezjēdzīgo, muļķīgo un apmuļķojošo masu kultūru. Tas ir arī skaidrs mājiens uz simtiem dzejoļu krājumu, kas miruši, vēl pirms parādīšanās gaismā, kam nav un nekad nav bijis lasītāju, izņemot autoru un redaktoru. Ja pieņem spēles noteikumus, kurus piedāvā autors un citi grāmatas līdzveidotāji, var redzēt, cik pārdomāta ir grāmatas koncepcija visās detaļās un cik nevainojami tajā iekļaujas literārais huligānisms.