Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šogad aprit jau 70.gadskārta kopš 1949.gada deportācijām, kad tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tika izvesti uz tālo Sibīriju.

25.martā Tīnūžu tautas namā uz atmiņu pasākumu  “Mums pieder savs laiks” pulcējās novada represētās personas un viņu tuvinieki. Tajā bija apskatāma arī sirdslietiņu izstāde, kurā izvietotas gan izsūtījuma laika liecības, gan mūsu dienās tapušās gleznas un atmiņu grāmatas.

“No Latvijas uz Sibīriju izsūtīja vairāk kā 15 000 ģimeņu. Un tieši tāpēc 25.marts ir kļuvis par mūsu vēstures vienu no smagākajiem stūrakmeņiem. Starp šīm ģimenēm, kurām agrā, miglainā 25. marta rītā bija jādodas svešumā  bija arī mūsu novada iedzīvotāji. [..] Šodien mēs visi kopā pašķirsim atmiņu lapas, ieklausīsimies atmiņu stāstos, jo atmiņas ir tas, ko mums neviens nevar atņemt. Neviena vara, neviens likums, neviens pāri darītājs nevar atņemt to, kas ir mūsējais. Kamēr mēs atceramies, mēs dzīvojam, kamēr mēs pieminam savus mīļos un dārgos cilvēkus, vecākus, draugus, viņi ir kopā ar mums, ” pasākumā sacīja Tīnūžu tautas nama vadītāja Valda Kurša.

Klātesošos uzrunāja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš: “Jums šī diena ir ļoti būtiska. Kas vēl var būt ļaunāks par represijām, par ciešanām, ko jūsu ģimenes pieredzējušas.” Viņš uzsvēra, ka izvestie bija tie, kas labi darīja savu darbu, bija saimnieki savā zemē, savā sētā. Tā laika varai viņi nebija vēlami, tādēļ visus sadzina lopu vagonos un aizveda.

 “Katrā laikmetā ir savs stāsts, un Ikšķiles novada stāsts  arī šodien ir vēstures krustcelēs. Pašvaldība izvērtē jaunās valdības lēmumu realizēt jauno administratīvi teritoriālo reformu, kurā plānots pievienot Ikšķiles novadu kaut kam... Vēlētos, lai arī jūsu paaudze un klātesošie  izteiktu viedokli, vai vēlaties, lai novads paliek atsevišķi, vai tas būtu jāintegrē citā novadā. Velkot paralēles, ka arī toreiz visiem bija jābūt vienlīdzīgiem, arī šodien tas atkārtojas- neviens nedrīkst būt bagātāks. Tas ir arī jūsu ģimeņu stāsts.” Priekšsēdētājs sacīja:  “Ja Ikšķiles novadam ir iespēja būt turīgākam, tātad Ikšķili vajadzētu kādam pievienot un līdzsvarot šo situāciju… Ikšķiles novada cilvēks maksā nodokļus. Uzskatu, ka viņam pienākas saņemt pretī sakārtotu infrastruktūru, kultūrvidi, pilsētvidi.”

 Pasākumā ar aicinājumu sadarboties pie politiski represētajām personām vērsās Ikšķiles Centrālās bibliotēkas vadītāja Dace Rempe un Tīnūžu kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs Kaspars Špēlis. Viņi uzsvēra, ka pašvaldība apkopo informāciju par novada ļaudīm, kas tika izsūtīti uz Sibīriju, tādēļ katra represētā dzīvesstāsts ir nenovērtējama bagātība nākamajām paaudzēm.

Atmiņu pasākuma laikā tika noskaidrots, no kuras vietas Latvijā un uz kuru vietu Sibīrijā klātesošie tika izsūtīti. Atklājās, ka tālajā ceļā viņi devušies no tādām vietām kā Tīnūži, Kočerevas Latgalē, Ludzas apriņķa, Cēsīm, Ropažiem, Preiļu puses, Abrenes, Sērenes, Gulbenes, Sinobes pagasta, Jēkabpils Rubeņu pagasta, Vecpiebalgas novada, Rīgas, Ciemupes.. Bet plašajā Sibīrijā mūsu tautieši tika izsūtīti uz Tomsku – 5 personas, Omsku- 2 personas, Kolimu, Krasnojarsku un Šušenskas HES.

Pasākumā latviešu skaistākās un liriskākās dziesmas izpildīja vokālais ansamblis “Sentiments”.

Savukārt pasākuma otrajā daļā visi pulcējās pie akmens, veltītam represētajiem Ikšķiles pagasta iedzīvotājiem 1941- 1949, lai noliktu ziedus un godinātu tos, kas no tālās Sibīrijas dzimtenē neatgriezās.