Īpašā lekcijā skolēni iepazīstināti ar NATO un tā devumu Latvijai pēdējo desmit gadu laikā. E.Stiprais gan atzīst, ka publiski pieejamās informācijas par NATO ir ārkārtīgi un pat pārāk daudz un nereti ir grūti no tās „izlobīt” būtisko un svarīgo. Te lieti noder cilvēcīga saruna dialoga formā. Būtiski arī kliedēt mītus par NATO. Piemēram, ka „mistiskais NATO” ir kaut kas ārpus Latvijas. „Mēs esam NATO - tie, kas pieņem lēmumus, mūsu armija ir NATO armija, kas nepieciešamības gadījumā veic darbības, lai aizstāvētu visas NATO dalībvalstis, tajā skaitā mūs pašus,” skaidro Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, „Cits mīts, ko kultivē mūsu Austrumu kaimiņš jau kopš NATO izveidošanas 1949.gadā - ka NATO ir agresīvs bloks, kura uzdevums ir uzbrukt sociālistiskajai nometnei un to sagraut. Taču NATO ir veidota tikai un vienīgi kā aizsardzības organizācija, rēķinoties ar to, ka pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienība neatteicās no plāniem eksportēt sociālistiskās revolūcijas uz citām pasaules valstīm, arī uz Rietumeiropu. Tādēļ visi NATO militārās plānošanas pasākumi bija vērsti tikai un vienīgi uz to, lai aizstāvētu Rietumeiropu pret iespējamo Padomju iebrukumu. Ikvienam iedzīvotājam jau kopš skolas gadiem svarīgi ļoti nopietni uztvert Latvijas aizsardzību pret jebkādiem ārējiem draudiem un NATO kā vienu no instrumentiem, kas palīdz mūsu valsti aizsargāt un attīstīt. Es patiesi ceru, ka skolnieki ir patrioti un paliks tādi līdz mūža galam. Ir jābūt piesardzīgiem, arī attiecībā uz Krieviju un tās agresīvajiem plāniem, bet nedrīkst ļauties panikai. Tās vietā jānotiek piesardzīgai un mērķtiecīgai darbībai savu aizsardzības spēju palielināšanai.”

 

E.Stiprais arī atklāj, ka vēl pirms mēneša viesojies Kijevā un tur aizvadītos notikumus vērtē kā likumsakarīgus. „Janukovičs valsti bija novedis „līdz kliņķim”. Ir pilnīgi skaidrs, ka tagadējā vara Kijevā ir daudz labāka,” viņš norāda.