Spēlē jaunieši kopīgi mēģināja vienoties par gudru Latvijas jūras teritorijas apsaimniekošanu. Spēles laikā skolēni iejutās nozaru ekspertu lomās un, cīnoties par savas sfēras ietekmes zonām, piedāvāja idejas integrētai jūras pārvaldībai. Spēles žūrija par viskompetentākajiem un pārliecinošākajiem nozaru pārstāvjiem atzina zivsaimniekus, ko pārstāvēja Salaspils 1. vidusskolas jaunieši.

 

Otro vietu ieguva piekrastes pašvaldību pārstāvji – Valmieras Viestura vidusskolas un Limbažu 3. vidussskolas 11. klašu skolēni. Savukārt kā trešie zinošākie tika atzīti drošības un aizsardzības eksperti – Cēsu Valsts ģimnāzijas jaunieši. Jāpiebilst, ka Valmieras Viestura vidusskolas pārstāvji nopelnīja arī žūrijas simpātijas balvu par visaktīvāko un visprofesionālāko sagatavošanos spēlei – gatavošanās posmā viņi bija apbraukājuši vairākas piekrastes pašvaldības, lai konsulētos ar nozares ekspertiem, kā arī izstrādājuši īpašu laikrakstu.

 

Jaunogres vidusskolu spēlē pārstāvēja Iļja Bobrovs un Igors Muravjovs un tēma, ko jaunieši prezentēja, bija „Zinātne – zinātnisko institūciju pārstāvji, kas sniedz dažādus atzinumus”.

 

Skolēnu darbu vērtēja kompetenta žūrija – 12 jūrā saimniekojošu nozaru eksperti. Vērtēšanā tika ņemts vērā gan skolēnu sagatavošanās darbs, gan viņu prezentācijas un agrumentācijas prasmes.

 

“Vērojot spēli, esmu patīkami pārsteigts gan par jauniešu zināšanu līmeni, gan par viņu degsmi un attieksmi. Viņu idejas dažkārt ir radikālas, taču nereti progresīvas un vērā ņemamas. Redzot, ar kādu nopietnību un aizrautību vidusskolēni diskutē par Baltijas jūras plānošanu rodas cerība, ka nākotnē Baltijas jūra būs saprātīgu un gudru saimnieku pārvaldībā,” uzsver Pasaules Dabas Fonda Jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis.

 

Kopumā spēlē tika apspriestas 12 jūrā un ap to saimniekojošas nozares: zivsaimniecība, jūras transports, lielo ostu pārvaldītāji, atjaunojamās enerģijas ieguve, lauksaimniecība, drošība un aizsardzība, zinātne, vides aizsardzība (NVO), vietējās kopienas, tūrisma sektora pārstāvji, piekrastes pašvaldības, kā arī kultūras un vēsturiskā mantojuma aizsardzība.

 

Spēle „Jūras saimnieku parlaments” tika organizēta Baltijas jūras glābšanas kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā” ietvaros un tajā piedalās 11. klašu skolēni no 19 Latvijas skolām: Pumpuru vidusskolas, Babītes vidusskolas, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Rēzeknes Valsts ģimnāzijas, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas, Cēsu Valsts ģimnāzijas, Valmieras Viestura vidusskolas, Baldones vidusskolas, Ventspils 1. ģimnāzijas, Ventspils 4. vidusskolas, Mērsraga vidusskolas, Talsu 2. vidusskolas, Kandavas internātvidusskolas, Saulkrastu vidusskolas, Limbažu 3. vidusskolas, Salaspils 1. vidusskolas, Salaspils 2. vidusskolas, Jaunogres vidusskolas un Rīgas Teikas vidusskolas.

 

Jau ziņots, ka kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā” organizatori – PDF un SEB banka – pagājušā gada rudenī uzsāka izglītības programmu ar mērķi Baltijas jūras problēmu risināšanā iesaistīt nākamos jūras saimniekus, kuri pagaidām vēl sēž skolas solos. Šoreiz kā galvenā Baltijas jūras problēma ir izvirzīta nepārdomāta un jūrai nedraudzīga tās apsaimniekošana – katra nozare strādā atsevišķi un domā tikai par savu ekonomisko labumu. Lai atrisinātu problēmas Baltijas jūrā, nepieciešams mērķtiecīgs dialogs gan starp valstīm, gan dažādajām nozarēm. Ja Baltijas jūras telpa netiks gudri saplānota, un dažādās nozares attīstīsies nesarunājoties, drīz pienāks brīdis, kad jūras telpa būs pārāk noslogota un nenesīs labumus ekonomikai, kā tas ir patreiz. Turklāt neatbilstoši pārvaldīti Baltijas jūras resursi un ekosistēmas pakalpojumi atstās ietekmi uz visa Baltijas jūras reģiona iedzīvotāju labklājību.