Komentāri (3)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien Ogres novadā aizvadīti politiski represēto piemiņas pasākumi. Vispirms komunisma terora upurus godināja Ogres novada pagastos. Pulksten 16:50 represētie Ogres novada domes priekšsēdētāja un viņa vietnieču pavadīti no Ogres kultūras centra devās uz represēto piemiņas vietu.

“Dievs, kas es esmu, kas es biju, Dievs, kas es būšu, savējais vai svešs? Spēj zaļot koks, kas pārstādīts, vai pārstādīts spēj zaļot mežs? Dievs, kas mans tēvs, tas esi Tu, kas mana māte, kamdēļ sirds tā sitas? Ir dvēsele man nezinot no viena trauka lieta citā. Dievs, kas es esmu, kas es biju, kas es būšu, ienaidnieks vai draugs? Es nezinu, kas manī sēts, man jāgaida, kas manī augs,” ar šādiem vārdiem Ogrē šodien sākās represēto piemiņas pasākums. Tiem sekoja Valsts himna un domes jaunievēlētā priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča uzruna.

“Cik daudz var izturēt tauta, izsūtīta un karos kauta? Izklīdusi malu malās, svešās zemēs, tālās salās. Būt bez radiem, nesaprastam tur un tepat mājās. Dievs lai dod mums šo brīvības izjūtu, bet lai dod mums sapratni, ka mēs nepazaudētu sevi visos tajos vējos, kas jau brāzušies pāri un vēl tagad nāk man pāri. Šodien šeit esam, lai būtu kopā, saprastos. Esam šeit kopā ar tiem, kuri nepārnāca, ar tiem, kuri palika svešās zemēs. Mums ir kopīga zeme, kopīga valoda, kopīgi svētki. Šādos brīžos mēs sajūtam, cik trausla var būt gan tā brīvība, kas mums ir dota, gan tā zeme, uz kuras mēs esam, gan mūsu nākotne, par kuru šodien rūpējamies. Un tikai paskatoties vēsturē, mēs varam drošāk skatīties nākotnē, lai nekad nepieļautu to, kas ir noticis, lai nekad nebūtu tāds terors un ciešanas. Lai mēs savā zemē varētu būt laimīgi. Tādēļ šodien pieminot upurus, atceroties vēsturi, noliecam galvas to priekšā, kas nepārnāca. Lai mēs rodam sevī spēku sajust savu spēku, savu zemi, tās saknes, un izdzīvot šo dienu, arī rītdienas vārdā. Šodien jau jūtam Jāņu smaržu gaisā un ugunskura liesmas. Mēs jau dzirdam ieskanoties mūsu Dziesmu svētkus, lepojamies ar visu to, kas mums ir dots,” sacīja E. Bartkevičs.

“Pirms 72 gadiem norisinājās Latvijas vēsturei traģiski notikumi. Notikumi 1941.gada 14.jūnijā izmainīja visu Latvijas dzīvi. Grūti iedomāties, kas tā ir par iekārtu, kas varēja tik nežēlīgi izvest cilvēkus ne par ko. Tajā laikā tika izvesti 25% bērnu vecumā līdz 16 gadiem. Jājautā par ko - ko viņi bija noziegušies un nebija pieņemami iekārtai? Un vēlāk jau bija skaidrs - iekārta vienkārši gribēja latviešu tautu iznīdēt. Tas bija genocīds pret latviešu tautu,” norādīja Ogres represēto kluba vadītājs Ivars Kaļķis, paužot pateicību Ogres novada domes vadībai un prieku, ka tās sastāvs palicis līdzīgs, jo līdz šim pausts ievērojams atbalsts represēto vajadzībām.

Sekojot I.Kaļķa aicinājumam pēc to godināšanas, kuri uz saviem pleciem iznesa vislielāko represiju smagumu, tika nolikti ziedi pie represēto piemiņas akmens Ogrē.

Pirms 72 gadiem Latvijas iedzīvotājus nežēlīgi skāra PSRS staļiniskā režīma represijas. 1941.gada 14.jūnijā (naktī no 13. uz 14. jūniju) sākās iedzīvotāju masveida izvešana uz  koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos tika arestēti un deportēti vairāk nekā 15 000 okupētās Latvijas civiliedzīvotāju.