Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šorīt Ogres novada domē saskaņota Ogres slimnīcas protesta akcija, kas notiks Brīvības ielā 17.augustā pulksten 17.

Akcijas ietvaros paredzēts gājiens no vecās poliklīnikas Miera ielā, pa Brīvības ielu, garām mūzikas skolai, gājiena noslēgumā pulcējoties uz stundu ilgu mītiņu Brīvības ielas skvērā pie gājēju tuneļa. Plānots ka akcijā Ogrē piedalīsies arī citu reģionālo - gan esošu, gan jau slēgto - slimnīcu pārstāvji, un iedzīvotāji.

Ogres slimnīca apkalpo zonu, kas aptver 72 tūkstošus iedzīvotāju un runa ir par viņu interesēm, piketa nozīmi skaidro slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, aicinot piedalīties ikvienu iedzīvotāju, kuram rūp iespēja saņemt veselības aprūpi tuvu savai dzīvesvietai.

Vēl vairāk samazina finansējumu

D.Širovs informē, ka šogad pirmajā pusgadā pēc palīdzības Ogres slimnīcā vērsušies 3011 pacienti. Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām šis skaitlis sasniegs 6 tūkstošus, taču ar jaunajiem veselības aprūpes līgumiem finansējums piešķirts vien 3555 iedzīvotāju stacionārai aprūpei. Stingri ņemot, jau pavisam drīz - rudens un ziemas mēnešos, kas raksturīgi ar pastiprinātu slimošanu un dažāda veida traumām, 2500 pacientiem būtu jāatsaka gultas vietas, iesakot ārstēties ambulatori, vai doties uz Rīgas slimnīcām. Daudzos gadījumos šāda rīcība būtu necilvēcīga, taču tieši uz tādu mediķus spiež šābrīža valdības politika.

Rīgas zēnu spēlītes

Ar jaunāko “griezienu” kopumā no visām 11 lokālajām slimnīcām tiek plānots ietaupīt 1,8 miljonus latu. Salīdzinot ar valdības milzu tēriņiem dažādās jomās, šī nav liela summa. “Tas ir tikai politisks gājiens, lai pasliktinātu situāciju laukos. Nav naudā lieta, bet zēni Rīgā spēlē kaut kādas politiskās spēlītes. Jo vairāk slimnīcas aizver ciet, jo vairāk sadārdzinās veselības aprūpe,” uzskata Dainis Širovs.

Pastāvīgi samazinoties finansējumam, Ogres slimnīcai arī iepriekš nācies samazināt pacientu skaitu. 2008.gadā slimnīcā ārstējās 7800 pacienti, 2009.gadā – 7600, bet pagājušajā gadā tikai 5777. Šobrīd Ogres slimnīcu vēl kādu laiku var glābt taupīgi dzīvojot veidotie uzkrājumi, taču tas nevar notikt ilgstoši un agri vai vēlu var nākties pieņemt smagus lēmumus.

Var izvērsties par traģēdiju

Skaidrojot situāciju, ar vēstuli Veselības ministrijā vērsusies gan Slimnīcu biedrība, gan 11 lokālās slimnīcas, kas visas nonākušas līdzīgā situācijā. Pēc ilgstošas sarakstes šo pirmdien saņemta atbilde, ka papildus līdzekļi netiks piešķirti. Līdz ar to daudzu pacientu veselības aprūpe lokālajās slimnīcās būs problemātiska. “Ja ir, piemēram, gripas epidēmija, tad tas valstiski var izvērsties par traģēdiju,” brīdina D.Širovs un skaidro, ka samazināta finansējuma apstākļos pasliktināsies veselības aprūpes kvalitāte, jo būs mazāk līdzekļu zālēm, ēdienam un cita veida pacientu nodrošinājumam. Savukārt, piedāvājot ārstēties dienas stacionārā, Rīgas kungi neizprot laucinieku reālās iespējas – ko nozīmē slimniekam no Taurupes katru dienu doties uz procedūrām Ogres slimnīcā un vakarā atgriezties mājās.

Slimnīcas piespiež parakstīt līgumus

Daudzas slimnīcas līdz pat pēdējam brīdim vilcinājušās parakstīt iedzīvotājiem neizdevīgos veselības aprūpes līgumus, tomēr tikušas piespiestas, lai pēc veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, nepaliktu bez līdzekļiem vispār. “Slimnīcas administrācija nevarēja atļauties radīt tādu risku iedzīvotājiem un darbiniekiem un pēdējā brīdī parakstīja šo piespiedu līgumu. Taču līdz ar līgumu nosūtījām pavadvēstuli, ka esam parakstījuši piespiedu kārtā,” informē D.Širovs. Jaunos veselības aprūpes līgumus šobrīd nav parakstījušas vien Cēsu un Kuldīgas slimnīcas.

Mēģina iebiedēt mazās slimnīcas

D.Širovs gan stāsta, ka tiek izmantoti īpaši paņēmieni lokālo slimnīcu apklusināšanai un iebiedēšanai, gan rīkojot biežas pārbaudes, gan organizējot “kompromatus”. “Jāstrādā uzmanīgi un nav jābrīnās, ja ierodas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MEDEKKI),” šodien savus darbiniekus brīdināja Ogres slimnīcas vadītājs. Viņš norāda, ka Aizkraukles slimnīcā, tai vēl cīnoties par eksistences tiesībām, MEDEKKI pārstāvji viesojušies ik nedēļu. Pastiprinātas kontroles pasākumi veikti arī Tukumā, Cēsīs un citviet.

Protesta akcijas visā Latvijā

Lokālās slimnīcas ir apņēmības pilnas turpināt cīņu par iedzīvotāju interesēm. Katras lokālās slimnīcas valde atsevišķi un arī Slimnīcu biedrība Veselības ministrijai nosūtījusi protesta vēstuli un vērsusies pie ZZS vadības ar lūgumu iejaukties. Cīņā iesaistās arī medicīnas darbinieku arodbiedrība. Šodien pulksten 17 Cēsīs notiks pirmā protesta akcija, uz kuru dosies arī apmēram 20 Ogres slimnīcas pārstāvji. Līdzīgas akcijas plāno arī pārējās lokālās slimnīcas.

Iespējams, prasīs Bārzdiņa demisiju

11 slimnīcu vadītāji šobrīd izvērtē iespēju prasīt veselības ministra Jura Bārzdiņa demisiju. “Šis ministrs pēc mūsu uzskatiem netiek galā ar saviem pienākumiem un uzdevumiem,” tā D.Širovs, piebilstot, ka gada pirmā puse pavadīta neskaitāmos izbraukumos, lai piedalītos Veselības ministrijas organizētās darba grupas diskusijās, tomēr mediķu paustie viedokļi praktiski nav ņemti vērā. Līdz ar to ministrija diskusijas faktiski rīkojusi tikai lai radītu mānīgu iespaidu, ka sabiedrība tiek uzklausīta. “Ceram, ka nākamais ministrs kaut ko darīs sekmīgāk un loģiskāk,” rezumē Ogres slimnīcas vadītājs.

Slimnīcu reforma veselības aprūpi tikai sadārdzinājusi

Kamēr Veselības ministrija rūpīgi slēpj skaitļus, kas atklātu patieso situāciju pēc daudzu lokālo slimnīcu pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kuluāros izskan, ka veselības aprūpes kopējās izmaksas tikai pieaugušas. Tas secināms arī pēc vispārpieejamiem datiem – reģionālajās slimnīcās tarifi ir krietni zemāki, nekā centrālajās, bet viena pacienta transportēšanas izmaksas no reģiona uz Rīgas slimnīcu nereti līdzvērtīgas vairāku dienu ārstēšanās izmaksām lokālajā slimnīcā. “Kāpēc gan lai cilvēki neizmantotu Ogres jauno slimnīcu un aparatūru tuvu savai dzīvesvietai. Tagad viņus dzen uz Rīgu ārstēties par dārgiem tarifiem,” valsts attieksmi komentē D.Širovs.

Mediķi pamet Latviju

Ir ļoti viegli kādu struktūru iznīcināt, bet grūti atjaunot. D.Širovs zina stāstīt, ka daudzi no mediķiem, kas zaudēja darbu pēc Aizkraukles slimnīcas aizvēršanas, devušies strādāt ārzemēs. Šobrīd no visiem ārstiem, kuri iegūst izglītību Latvijā, tikai 55% paliek strādāt mūsu valsts medicīnas iestādēs. Situācija ar medicīnas māsām ir vēl dramatiskāka – tikai 15% no visām mūsu medskolu beidzējām turpina strādāt Latvijā. Sanāk, ka mūsu valsts tērē milzu līdzekļus, lai sagatavotu ārstus un medicīnas māsas Vācijai, Holandei un citām valstīm. Tikmēr, piemēram, salīdzinoši nelielā ēkā izvietotais Veselības ekonomikas centrs "apēd" tikpat daudz līdzekļu kā divas lauku slimnīcas, kas sniedz diennakts medicīnisko palīdzību.

Iedzīvotāju attieksmei šobrīd liela nozīme, jo pēc kuluāros izskanējušām ziņām, valdība jau meklē iespēju labot radušos situāciju un atdot atpakaļ nupat “nogrieztos”, veselības aprūpei akūti nepieciešamos līdzekļus.