Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pirmsskolas izglītības iestādē "Zelta sietiņš'" 26. un 27. janvāris ir īpašas dienas. Dienas, kad bērnudārzu piepilda skaļas un priecīgas čalas, kas ikvienam šīs dienas dalībniekam liek pasmaidīt un sasilda sirdi.

"Zelta sietiņā" jau tradicionāli janvāra pēdējā ceturtdiena un piektdiena tiek veltīta bērnu vecvecākiem. Lai visiem būtu ērti un pietiktu vietas, vecvecāku diena tiek rīkota divas dienas. Šodien tikās vecvecāki, kuru mazbērni apdzīvo vienu dārziņa korpusu – tās ir sešas grupiņas, kuras apmeklē bērni no 2 līdz 7 gadu vecumam. Rīt pulcēsies otra korpusa piecu grupiņu audzēkņi un viņu vecvecāki.

Vecvecāku dienas rīts sākas ar koncertu "Zelta sietiņa" svinību zālē. "Vecmāmiņ, vecmāmiņ, rūpju tev daudz. Vienmēr kāds tevi meklē un sauc! Vecmāmiņ, izvāri gardumu mums, vecmāmiņ, pastāsti pasaku mums! Vecmāmiņ, atpūties, mums tevis žēl. Tā jau pat naktī tu strādāsi vēl? Pasēdi, vecmāmiņ, tagad tev mēs dziedāsim dziesmu, cik katrs spēs." Ar šādiem vārdiem vecvecākus sveica "Zelta sietiņa" vecākās grupas audzēkņi. Uzrunājot vecvecākus, bērnudārza vadītāja Inese Ādmine pateicās par aktivitāti un par piedalīšanos cepuru izstādē, kā arī par mīlestību un rūpēm, ko vecmāmiņas un vectētiņi velta ģimenes jaunākajām atvasītēm, un velēja veselību, kā arī jauki pavadīt šo dienu kopā ar mazbērniem.

Noklausījušies katras grupas sagatavoto priekšnesumu, bērni ar vecvecākiem pulcējas grupiņās, lai cienātos ar pašu sagatavotu mielastu un kopā paveiktu kādu radošu darbiņu. Turklāt šim pasākumam vecvecāki gatavojušies jau savlaicīgi, cepuru izstādei "No sendienām līdz mūsdienām" sagādājot arī pavisam retus un ļoti skaistus eksemplārus.

Katru gadu nodarbības ar mazbērniem grupās atšķiras – kādu gadu rīkota sviestmaižu ballīte, citu gadu vecvecāki līdzi ņēmuši dažādus mājas konservus, lai kopīgi tos nogaršotu un padalītos ar vērtīgākajām receptēm, vecvecāki arī atzinušies dažādās bērnībā izdarītās nerātnībās, kopā zīmējuši, aplicējuši, līmējuši utt. Arī izstāžu tēma, kas tiek rīkotas par godu tieši šai dienai, katru gadu mainās.

Pagājušajā gadā diena vecvecākiem nenotika bērnu slimošanas dēļ, varbūt tādēļ šogad pasākums apmeklēts ļoti kuplā skaitā. Vecvecāki pat atbraukuši ciemos no tālākām pilsētām. Arī sešgadīgā Mikus Imaka vecmāmiņa Ieva mērojusi ceļu no Rīgas un "Zelta sietiņā" ir pirmo reizi. Abi ar Miku viņi veido glezniņu. "Mēs taisīsim auduma vilnīšus ar gliemežvākiem, bet Mikus lai pats izdomā kompozīciju," saka Ieva, kuru ik pa laikam pārtrauc radošajā darbā aizņemtais Mikus ar  jautājumu: "Vecmāmiņ, vai vajag šitā?" "Man ir vēl mazmeitas, kuras apmeklē dārziņu Rīgā, bet tur nekad nav rīkota diena vecvecākiem. Ļoti jauks un sirsnīgs pasākums," ir pārliecināta vecmāmiņa Ieva. Arī pats aktīvais Mikus, kurš apmeklē orientēšanās pulciņu, svētdienas skolu un peld, arī ir priecīgs, ka šodien kopā ar vecmāmiņu var taisīt rāmīti fotogrāfijai: "Man ļoti patīk, ka vecmāmiņa šodien atnāca! Nekad neesmu taisījis gleznu kopā ar vecmāmiņu!" 

"Zaķu" un "Sprīdīšu" grupiņas audzēkņu vecvecāki sapulcējušies vienā grupā un bauda Patrīcijas un Zigurda Červinsku vecmāmiņas Ingrīdas sagatavotu priekšnesumu – stāstu par piparkūku sirdi. Savukārt sešgadīgajam Rendijam Rubenim līdzās ir gan mammas, gan tēta vecāki – Vikārijs un Ināra, kā arī Uldis un Ārija. Vecvecāki ļoti lepojas ar saviem mazbērniem un uz vecvecāku dienu līdzi ņēmuši arī Rendija foto albumu. "Šeit mēs slēpojam… Mēs arī ceļojam kopā. Uldis aizveda mazbērnus uz Sanktpēterburgu, kur bija dienējis. Te mēs peldamies. Šeit Rendijs sēņo… te ar zivi! Rendijs ir ļoti čakls! Viņš pats pļauj ar traktoru zāli un palīdz dažādos lauku darbos. Šeit viņš ar saviem krustvecākiem Līgu un Māri. Te mēs laukos sēžam burbuļvannā… re, svinam Ziemassvētkus! Šī fotogrāfija no Ķīpsalas, kur Rendijs piedalījās moderno deju konkursā," šķirstot albumu, saka Rendija vecmāmiņa Ārija. Rendijam ir ļoti paveicies, jo viņam ir kupla ģimene un ļoti atsaucīgi un gādīgi vecvecāki. Vikārijs uz cepuru izstādi atnesis zvejnieka cepuri, jo Rendijam ļoti patīkot zvejot, savukārt Ināra – savu 30. gadu cepurīti. Vecvecāki priecīgi atminas, ka arī Rendija tētis Gundars apmeklējis "Zelta sietiņu", savukārt Ināra, kurai darba dienas galvenokārt aizrit Rīgā, atzīst, ka visi kolēģi ar skaudību klausījušies, uz kādu pasākumu viņai jādodas.

Atvadoties no mazbērniem, katrs vecvecāks, kurš papildinājis izstādes eksponātus, saņem īpašu "Zelta sietiņa" pateicību un vēl kādus priecīgus un neaizmirstamus mirkļus, kas pavadīti kopā ar saviem mazbērniem.

Kā atminas bērnudārza vadītāja I. Ādmine, diena vecvecākiem dārziņā tiek rīkota jau vismaz gadus 10. Un kāpēc tieši vecvecākiem, pēc atbildes nav tālu jāmeklē – tieši vecvecāki ir savu bērnu lielākie atbalstītāji un ikdienas steigā nereti aizmirstas viņiem pateikt paldies. "Tas ir vecvecāku fenomens. Lai arī paši strādā un aizņemti dažādos darbos, viņiem vienmēr atrodas laiks, lai no bērnudārza izņemtu mazbērnus, aizvestu viņus uz kādu pulciņu vai koncertu. Tā sabiedrības daļa, ko sauc par vecvecākiem, ir divas reizes varošāki par jebkuru citu cilvēku," atzīst I. Ādmine, piebilstot, ka vecvecāki šajā dienā bērnudārzā nereti sastop arī kādu senu paziņu vai draugu un konstatē, ka mazbērni apmeklē vienu bērnudārzu. Un pašiem bērniem šī ir svētku diena. "Mums ir vajadzīga savstarpēja paaudžu mīlestība, jo sirds siltums un mīlestība nekad nevar būt par daudz. Un to mīļumu, ko nereti jūtam no bērniem, tas jau ir mantots no vecvecākiem," saka I. Ādmine.

Vadītāja priecājas par vēl vienu bērnudārza aktivitāti - "Zelta sietiņa" audzēkņi šobrīd piedalās "Zaļās jostas" makulatūras vākšanas konkursā "Tu vari izglābt". "Makulatūru bērni nes no mājām, vācam arī izlietoto papīru bērnudārzā. Kad sakrājies vairāk, bērni liek ragavās un ved uz pagrabu svērt. Kad būs sakrāta pirmā tonna, ar lielo automašīnu vedīsim nodot. Bērniem jau kopš mazotnes ir jāmācās dzīvot zaļi. Viņi tagad zina, ka pareizi sašķiroti un nodoti atkritumi kļūst par otrreizējām izejvielām jaunu produktu izgatavošanā," saka dārziņa vadītāja.