Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sestdien, 3. decembrī, savu 20. dzimšanas dienu atzīmēja Latvijas Gaidu un skautu muzejs, kas savu mājvietu radis Ogrē, Suntažu ielā 2. Pie muzeja izveides šūpuļa stāvējusi nu jau mūžībā aizgājusī gaidu vadītāja Milda Feldmane. Iesākto nozīmīgo darbu turpina vadītāja Aina Kunga un muzeja darbiniece Zigrīda Traniņa.

Uz svinīgo sanāksmi muzejā pulcējās ciemiņi gan no Latvijas dažādām gaidu un skautu vienībām, gan arī no Amerikas – Pēteris Aivars, Latviešu Skautu kustības Amerikā priekšnieks.

Uzrunājot klātesošos, muzeja vadītāja Aina Kunga atskatījās uz gaidu un skautu kustības aizsākumiem. „Tas, ko jūs šeit redzat, ir mūsu tēvutēvu montojums, ko viņi atstāja nākamajām paaudzēm. Tas ir glabāts, riskējot ar savām dzīvībām. Skautu vadītāji, kas uzskatīja, ka nevienam neko ļaunu nav darījuši un, sākoties karam, neatstāja dzimteni, zaudēja dzīvību. Piemēram, ģenerālis Kārlis Goppers. Bet tiem, kas devās svešumā - liels paldies, jo viņi saglabāja latviešu skautu un gaidu kustības pamatus, mācīja tur jaunatni un dara to vēl joprojām. Mēs varam tikai priecāties, ka arī tajās zemēs ir veidotas vienības, rīkotas nometnes, no turienes pie mums atceļo fotogrāfijas kā šis vienības strādā, un arī tas paliek nākotnei un tiem, kas nāks pēc mums. Mēs strādājam, lai varētu saglabāt to, kas mums uzticēts,” atzina A. Kunga, piebilstot, ka savu darbu muzejā viņa un viņas kolēģes vienmēr darījušas ar mīlestību, negaidot par to kādu atlīdzību. „Mums nav traucējis pat lielais aukstums iepriekšējās telpās Mālkalnes prospektā. Par jaunajām telpām paldies domei. Šeit ir silti un gaišs, ir ērti un labi strādāt. Man šobrīd ir cerīga doma, ka mūsu darbu nākotnē varētu pārņemt jaunās gaidu vadītājas.”

Muzeju svētkos sveica arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kurš muzejam pasniedza dāvanu – jaunu datoru. „Šodien laikam svarīgāk atzīmēt to, kas šo gadu laikā muzejā ir padarīt, nevis cik gadu ir muzejam. Svarīgi, cik daudz ļaužu ir iepazinušies ar muzeja darbu un materiāliem, svarīga tā dzirksts, patriotisms jeb savas zemes mīlestība, kas ir šī sabiedriskā muzeja pamats.”

Sveicēju vidū bija arī Liene Kiršfelde, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes locekle, kura atzina, ka viņai ir liels prieks piedalīties muzeja svētkos. „Kas muzejā ir tas īpašais? Šie senie, noputējušie eksponāti? Šodien, viesu vidū vienkopus ieraugot gan sengaidas un vecskautus, gan mazās guntiņas, radās doma, ka varbūt tieši muzejs ir tā vieta, kas mūs vieno un ļauj atrast kopīgu valodu? Un vēl es iedomājos par cilvēkiem, kuri taču ir tādi paši kā mēs, bet viņiem nezin no kurienes kādreiz dzima doma: „Varbūt mums vajag muzeju?” Es ceru, ka katram, izstaigājot muzeju, radīsies kāda līdzīga un laba doma – varbūt par jaunas vienības, apmācību centra vai nometnes dibināšanu? Gribu, lai katrs no muzejā redzētā un dzirdētā sev līdzi paņemtu ko vērtīgu! Muzejam vēl 20 gadus vēlēt būtu tā kā par knapu, tāpēc - vēl daudzus, daudzus gadus strādāt!”

A.Kunga atklāja, ka muzeju samērā bieži apmeklējot dažādi viesi no ārzemēm, šogad pat bijuši apmeklētāji no Jaunzēlandes, Austrālijas, Amerikas, Japānas, nesen muzeju apmeklējusi krievu kopienas Zviedrijā grupa. Arī šoreiz, suminot muzeju svētkos, no Amerikas ciemos atbraucis P. Aivars ar dēlu. „Man bija septiņi gadi, kad iesāku kā mazskauts, un es zinu, ka skautošu, kamēr būs tādi jaunieši, kuri grib mežā iet, mītnē satikties, ugunskuru kurināt, dziesmas dziedāt, uz atklātas liesmas ēdienu gatavot… Tie ir iemesli, kāpēc es vēl strādāju. Muzejam novēlu saules mūžu!”

Savukārt Līga Jagmane, Ogres 29. gaidu un 139. skautu vienības vadītāja vietniece atzīst, ka darbojas šajā kustībā, jo ir ļoti patīkami strādāt ar bērniem un jauniešiem, sniegt viņiem iespēju izbaudīt citu pasauli, iemācīties lietas, kam ikdienā netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. „Piemēram, tas ir patriotisms. To mēs nemācāmies, iegaumējot kādus konkrētus vēsturiskus datumus, bet gan paši to izbaudām – piedalāmies valsts pasākumos, tiekamies kopīgos skautu un gaidu pasākumos, nodarbībās, palīdzam un mācām viens otru. Iepriekš biju darbojusies dažādās jauniešu organizācijās, bet visu laiku bija sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Pirms četriem gadiem no paziņas uzzināju par šo kustību, aktīvi iesaistījos, nu esmu vadītāja vietniece, vadu nodarbības gaidām un skautiem.” Arī Līga atzīst, ka gaidu un skautu muzejs Ogrē ir vislabākā vieta, kur jaunajiem kustības biedriem visuzskatāmāk redzēt un iepazīt to, kas tas ir – būt skautam vai gaidai.
 
Gaidām un skautiem Līga vada nodarbības Jaunatnes veselības centrā, p/a „Dziednīca” 65. kabinetā. Mazskautiem un guntiņām (bērni līdz 11 gadu vecumam) nodarbības notiek otrdienās pl. 14, savukārt gaidas tiekas pirmdienās pl.16. Šobrīd Ogres vienībā ir 6 gaidas un 3 skauti, 16 mazskauti un 10 guntiņas.
L. Jagmane muzejam nozīmīgajā jubilejā vēl: „Lai ir, kas turpina muzeja darbu, lai šeit nāk jaunieši, kuri grib uzzināt, kāpēc gaidas un skauti ir tik īpaši un kā šī kustība spējusi aizraut tik daudzus miljonus cilvēku visā pasaulē. Lai muzejā vienmēr dzird bērnu smieklus un klaigas!”
Muzeja svētki turpinājās pie svētku kliņģera un muzeja eksponātu aplūkošanas, kā arī siltiem un interesantiem atmiņu stāstiem.

Latvijas gaidu un skautu muzejs ir unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Liela daļa materiālu ir atceļojuši gan no Austrālijas, Kanādas, ASV un Japānas, gan no dažādām Eiropas valstīm.
 
Gaidu un skautu muzejs piedāvā ceļojumu cauri gadiem, kura laikā ir iespējams uzzināt par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē, kā arī par skautu un gaidu gaitām mūsdienu Latvijā. Muzejā apskatei pieejami ne tikai dažādi dokumenti un grāmatas, bet arī dažādas praktiskas lietas - skautu un gaidu formas tērpi no dažādiem laikiem, nozīmītes, nometņu uzšuves,  karogi un foto albumi. Nenovērtējama muzeja vērtība ir daudzās dienasgrāmatas, ko rakstījuši latviešu skauti un gaidas, esot trimdā.
Ideja par gaidu un skautu muzeja izveidošanu radās vadītājai Mildai Feldmanei, kura pirms Otrā Pasaules kara darbojās kā gaidu vadītāja Rēzeknē. Kara dēļ viņai nācās pārciest dažādas represijas, bet cauri visām mokām un sāpēm viņa nesa ideju par muzeja izveidošanu. Ideja tika īstenota 1991. gadā, kad, pateicoties Ogres domes atbalstam, muzeja izveidei tika piešķirtas telpas ēkā Ogres upes krastā. Kopš 2011. gada marta muzejs atrodas Ogrē, Suntažu ielā 2.
 
Muzeja darba laiks: otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no pl. 11 līdz 15.
 
Apmeklējumiem var pieteikties iepriekš pa tālruni 65023383.