Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kopš 2010. gada februāra par sporta jautājumiem Ogres novadā atbild pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes sporta speciāliste Dzirkstīte Žindiga. Par paveikto, sporta pasākumiem, sporta bāzi un nākotnes mērķiem saruna ar Dz. Žindigu.

-Augusta nogalē Ogrē notiek sporta svētki. Kāda ir svētku programma?
-Sporta svētki notiks 28. un 29. augustā. Šo svētku devīze šogad ir “Mazā olimpiāde”. 28. augustā visas sporta aktivitātes gan lieliem, gan maziem notiks pie Ogres kultūras centra. Vairāk gan domāts par bērniem un jauniešiem, lai tieši viņiem būtu interesanti piedalīties. Būs basketbola, florbola metieni, makšķerēšana, orientēšanās, novuss, dambrete, minigolfs. Varēs izmantot piepūšanās atrakcijas un gokartus no “Lec un minies” (par maksu). Savukārt 29. augustā plānotas nopietnākas, profesionālākas sporta sacensības stadionā – teniss, vieglatlētika, futbols, pludmales volejbols. Dalībniekiem paredzētas pārsteiguma balvas. Sporta svētkus organizē Izglītības un sporta pārvalde sadarbībā ar Ogres sporta centru, basketbola skolu un sporta klubiem.
 
-Vai šādi sporta svētki tiek organizēti arī novada pagastos?
-Jā, 16. augustā sporta svētki notiks Meņģelē, savukārt Madlienā – 21. augustā. Meņģelē šie svētki jau notiks 63. gadu! Svētki izvērtušies par tradīciju un ir plaši apmeklēti.
 
-Kādas sportiskās aktivitātes iedzīvotājiem Ogrē ir pieejamas ikdienā?
-Dažādas sportiskas aktivitātes Ogrē ir pieejamas visu gadu. Piemēram, ar šo gadu stadionā ikviens aicināts uz tādām sacensībām kā “Veselības apļi” – ar laika kontroli var noskriet konkrētus metrus vai kilometrus. Turpmāk šāda iespēja būs 5., 19., un 26. augustā no pl. 18 līdz 20.
 
Tāpat stadionā var spēlēt pludmales volejbolu, ir basketbola grozi, ir futbola laukums, tenisa korti, vieglatlētikas celiņš, bērni un jaunieši var spēlēt dažādas aizraujošas spēles elektroniskajā rotaļu laukumā, apmācību var saņemt blakus esošajā jauniešu centrā. Stadionā ir arī skeitparks.
 
No oktobra līdz maijam ir iespēja nodarboties ar peldēšanu “Dziednīcā”. Būtu labi, ja baseinā notiktu peldēšanas sacensības un tiktu piesaistīti visa novada iedzīvotāji. Peldētprasme būtu jāmāca arī pagastu skolu skolēniem.

Nedrīkst aizmirst par aktivitātēm Zilajos kalnos, kur cilvēki nūjo, skrien, slēpo, nodarbojas ar orientēšanos, tur noris arī dažādi treniņprocesi. Zilajos kalnos aktīvi darbojas sporta seniori. No rudens otrdienu vakaros Zilajos kalnos notiek skrējiens apkārt Zilajiem kalniem, trešdienās – orientēšanās sacensības “Reljefs” Ogres apkārtnē.
 
-Kuri ir tie sporta veidi, kas Ogres novadā ir populāri un attīstās?
-Populārākie ir tie, ar ko nodarbojas sporta skolās. Piemēram, basketbols, orientēšanās, futbols, rokas bumba vieglatlētika kā arī frisbijs, hokejs, teniss, cīņas sporta veidi – karate, taekwondo. Skolas un klubi, organizējot dažādus pasākumus, šiem sporta veidiem piesaista cilvēkus, ir izveidojušās tradīcijas, ir kvalificēti treneri.
 
-Šobrīd pie sporta attīstības un attīstības programmas sporta sadaļas strādā sporta komisija. Kādi ir tās mērķi un kas jau padarīts?
- Sporta komisijā strādājam 10 cilvēki, kas saistīti ar sportu – no sporta skolām un klubiem. Komisijas locekļi tiekas divas reizes mēnesī un strādā, lai vienotos par kopīgiem priekšlikumiem, kā attīstīt sportu Ogres novadā, kā arī izstrādājam priekšlikumus Ogres attīstības programmas sporta sadaļai, kas būs rīcības plāns līdz 2017. gadam. Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz šim 2017. gadam ar sportu, aktīvu dzīvesveidu nodarbotos pēc iespējas vairāk iedzīvotāju.
 
-Kas, jūsuprāt, līdz šim bremzējis sporta attīstību?
-Manuprāt, līdz šim lielākā problēma bijusi tā, ka nav uzstādīti mērķi, uz ko tiekties. Lai būtu kādi rezultāti, ir jābūt konkrētam rīcības plānam, pie kura arī šajā attīstības programmā mēs šobrīd strādājam. Ir pēdējais brīdis, kad šos mērķus izvirzīt un īstenot. Arī zemāks finansējums sporta attīstībai, ar ko šobrīd rēķināmies, manuprāt, nav šķērslis, lai neattīstītos. Ir tikai rūpīgi un laicīgi jāplāno, jābūt ieinteresētiem, radošiem un aktīviem.
 
Sporta dzīves veidotājiem un organizatoriem vajadzētu vairāk komunicēt savā starpā, bieži vien tieši informācijas trūkums ir tas, kas bremzē attīstību.
 
Gribētu, lai sporta klubos darbotos vairāk aktīvu, jaunu cilvēku. Runājot par sporta senioriem, jau vairākus gadus nav neviena, kurš uzņemtos noorganizēt sporta veterānu klubu vai organizētu sporta senioru darbu un domātu, kā virzīties uz priekšu. Jāatzīst, ka idejas par to mums ir, un domāju, ka arī šai problēmai drīz tiks rasts risinājums.
 
Iedziļinātos sīkāk, būtu svarīgi, lai pagastos būtu kāds sporta speciālists, kurš atbildētu par sporta dzīvi, organizētu pasākumus, būtu informēts par visām sporta iespējām un sporta būvēm savā pagastā. Šobrīd par visu atbild pagasta pārvaldes vadītājs. Manuprāt, tas varētu būt skolas sporta skolotājs, bet te atkal problēma – finansējums. Jāatzīst, ka šis nav viegls darbs, bieži vien jāstrādā pēc darba dienas beigām un brīvdienās, tā ka bieži vien sportā strādā tie, kuri ar to ir aizrāvušies. Mums šie cilvēki ir jānovērtē un paldies viņiem par viņu darbu.
 
-Kas tad būtu tie priekšnoteikumi, lai būtu iespējams īstenot jūsu uzstādītos mērķus sporta attīstībā turpmākajos gados?
-Svarīgi, lai visas sporta un izglītības iestādes varētu vienoties par kopīgu sporta attīstības plānu. Bērniem ir jānodarbojas ar sportu, arī vecākiem ir aktīvi jāiesaistās un viņi jāatbalsta, nevis pasakot: “Ej un dari!”, bet pašiem rādot priekšzīmi un līdzdarbojoties. Tagad sports konkurē ar datoriem, mākslu un mūziku, kas, protams, arī ir interesanti, bet es uzskatu, ka veselība ir vissvarīgākā, un to mēs varam uzturēt ar aktīva, sportiska dzīvesveida palīdzību.
 
Svarīgi, lai attīstītos sporta būves, lai sporta skolotāji un treneri būtu kvalificēti un sava darba entuziasti, kuri ar skolēniem dotos uz sacensībām, kuri domātu par dažādu sportisku pasākumu organizēšanu. Būtiski, lai pie skolām būtu sakārtoti arī sporta laukumi, ne tikai sporta zāle. Sporta laukumi ir kritiskā stāvoklī ne tikai pagastos, bet arī mūsu pilsētas skolās. Diez vai mēs spēsim iesaistīt, piemēram, skriešanā iedzīvotājus, sakot, ka ir jāskrien, bet tas ir jādara pa dubļiem. Labs sporta laukums ir pie Madlienas vidusskolas. Liela nozīme jāvelta bērnu laukumu pie daudzdzīvokļu mājām sakārtošanai un izveidošanai. Protams, lai sakārtotu laukumus, nepieciešams finansējums. Es ceru, ka tuvākajā laikā to varēs izdarīt.
 
Es domāju, ka mums ir nodrošinātas labas iespējas attīstīties. Ir rekonstruēts stadions, ko atlicis vēl tikai nodrošināt ar inventāru. Uzskatu, ka sporta centrā un basketbola skolā ir jāturpina attīstīt profesionālās ievirzes sports, paralēli tam jādomā arī par bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstību. Diemžēl jāatzīst, ka mums profesionālais sports atpaliek. Ja pirms 20 līdz 25 gadiem Ogres rajons bija vadošais Latvijā, tad šobrīd ejam uz leju. To pierāda arī rezultāti Latvijas olimpiādēs. Mums vajadzētu vairāk augstas klases sportistus, un tas ir iespējams, jo mums ir izveidojušās savas tradīcijas, ir labi sporta speciālisti, ir sporta bāze. Mums vajag savus slavenus sportistus un pasākumus, kuros visi gribētu piedalīties.
 
-Vai jums ir arī kādas nākotnes vīzijas par to, kādas sporta būves Ogrē būtu nepieciešamas?
-Ļoti noderīgs būtu fitnesa centrs ar aerobikas zāli, trenažieriem. Tāds ir Ikšķilē un cilvēki to labprāt apmeklē, bet Ogrē tādas iespējas diemžēl nav. Manuprāt, skeiteriem vajadzētu skeitparku kādā lielā angāra tipa telpā, kas būtu pieejams visu gadu, atrastos zem jumta, ar mūziku, dušas telpu, jo šobrīd skeitparks ir stadionā un ir izmantojams tikai tad, kad ir labi klimatiskie apstākļi. Vēlētos, lai īstenojas Zilo kalnu projekts, kā rezultātā tur būtu ierīkota apgaismota trase un cilvēki droši un ērti varētu nodarboties ar tiem sporta veidiem, kas viņus interesē… Jāsaka, ka idejas ir daudz un dažādas, bet svarīgākais šobrīd būtu domāt par to, kā sakārtot tās sporta bāzes, kas mums jau ir, jādomā, kā virzīties tālāk. Pats galvenais, lai ir labas sporta zāles, laukumi, aprīkojums un kvalificēti, radoši pedagogi. Paldies arī pašvaldībai, kas iespēju robežās atbalsta sporta attīstību.