Neretas bija arī šeit notiekošo spēļu TV translācijas. Tā vien šķiet, ka nu atlikusi vien sasista sile, pār kuras lauskām plūst intrigu un savstarpēja naida straume, ieraujot sevī gan halles personālu, gan bērnus, kas hallē trenējas. Turpmākajā izklāstā “Ogres fakti” atklāj halles zenīta laiku “sauso atlikumu” - tajā valdošo spēku dalīšanos grupējumos, kas savstarpējā cīņā gatavi iet līdz galam.

 

Dala vecus parādus
“Ogres fakti” jau ziņoja par nu jau likvidētā "ASK/Ogre” parādiem apmēram 9 tūkstošu latu apmērā par viesnīcu “Club 1934”. Izrādās, ka tos ASK “Ogre” vadība mēģinājusi “norakstīt” uz jaunizveidoto un domes finansēto hokeja klubu “Ogre”. Kluba prezidents Vjačeslavs Fanduļs pat saņēmis AS “Uzņēmēju trasta kompānija” (viesnīcas īpašnieku) maksātnespējas administratora Uģa Šleiera vēstuli, kurā norādīts, ka HK “Ogre” ir parādā 9012,99 latus. HK “Ogre” tomēr atteikusies pārņemt "ASK/Ogre” parādsaistības.

 

Pretenzijas pret ASK “Ogre” nu jau bijušo vadību ir arī kluba bijušajam šoferim Jānim Andersonam. Viņš “Ogres faktiem” atklāj, ka par sportistu transportēšanu uz spēlēm Baltkrievijā un Latvijā samaksāti vien 60 – 70% no pielīgtās summas, kopumā “aizturot” apmēram 3000 latus. Savukārt V.Fanduļs, kurš ir bijušais ASK/Ogre spēlētājs, norāda, ka nav samaksāts arī daudziem bijušajiem kluba spēlētājiem un personālam. "Teica, ka ASK/Ogre ir noņemtas dotācijas, bet pēc mūsu informācijas armija pēdējās naudas ir izmaksājusi. Kur tā nauda aizgāja, mēs nezinām," viņš piebilst.

 

Savukārt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš apstiprina, ka Aizsardzības ministrija 2009.gada decembrī izmaksāja biedrībai "OGRES BEBRI", kas ir hokeja kluba "ASK/OGRE" saistību pārņēmēja, 28 350 latus.

 

Kur šī nauda palikusi “Ogres faktiem” noskaidrot neizdevās. Bijušais ASK “Ogre” prezidents Juris Feodorovs, attiecībā pret kuru izskan visasākie bijušo ASK “Ogre” spēlētāju pārmetumi, no problēmām, kas saistītas ar parādiem, norobežojas, uzsverot, ka vairs ar klubu neesot saistīts. Neveiksmīgi izrādījušies visi “Ogres faktu” mēģinājumi gūt plašāku J.Feodorova skaidrojumu par viņam joprojām piederošās Vidzemes ledus halles darbu.

 

Līdzšinējo halles menedžmentu Sergejs Ņekrasovs vērtē kā sliktu, bet V.Fanduļs norāda, ka halles pašreizējais izpilddirektors Egils Matskins aizvadītā gada laikā halli nolaidis līdz kliņķim. E.Matskinu V.Fanduļs raksturo kā divkosīgu cilvēku, kuram izdevies nokaitināt pat pilsētas vadību. "Tas ir cilvēks, kas nevis palīdz hokejam, bet gan to grauj," norāda V.Fanduļs, "Stāsta vecākiem, ka te ir slikti treneri, slikta komanda. Divi - trīs cilvēki noticēja šīm runām un aizgāja. Daži atgriezās, kad saprata, ka sniegta dezinformācija."

 

"Mūs mēģina noslīcināt, bet mēs kaut kā izpeldam, izturam," situāciju tēlaini raksturo HK “Ogre” galvenais treneris, "Diemžēl atrodas cilvēki, kas grūž sprunguļus riteņos." Viņš pauž cerību, ka pašvaldībai pārņemot halli, zemūdens akmeņi vairs netraucēs un komandas pretinieki hallē vairs nestrādās. Savukārt komandas prezidenta vietnieks Sergejs Ņekrasovs norāda, ka Ogres ledus halles iepriekšējā pastāvēšanas posmā daudzi labi spēlētāji pametuši Ogri un devušies spēlēt uz Rīgu, jo te nav redzējuši perspektīvu.

 

Skaisti vārdi, tukša halle
E.Matskins noliedz, ka kādā veidā kavētu HK “Ogre” darbu. “Kādus tad sprunguļus es lieku? Grūti pateikt. Mūsu domas par komandu kā tādu un par hokeja attīstību kā tādu nesakrīt. Viņiem galvenais ir bizness, es domāju par hokeja attīstību,” apgalvo E.Matskins. Vaicāts, kādu tad hokeja attīstību atbalstītu, E.Matskina atbild, ka hallei vajadzētu iziet uz daudz lielāku masveidību, sadarbojoties ar skolām, “Lai bērni, tāpat kā viņi iet uz peldbaseinu, nāktu arī uz šejieni.”

 

Prakse gan pierāda tieši pretējo – pēdējā gada laikā, kopš E.Matskins ieņem halles izpilddirektora amatu, tās popularitāte iedzīvotāju vidū strauji sarukusi. Daļēji tam par iemeslu varētu būt ekonomiskā situācija valstī, taču ne tikai. Pēc V.Fanduļa uzaicinājuma “Ogres fakti” pārliecinājās, ka ledus publiskās slidotavas apmeklējuma laikā nav tīrīts un, iespējams, ekonomijas dēļ, halles apmeklētājiem nākas slidot pustumsā.

 

“Tagad ir grūti sakarā ar ekonomisko situāciju valstī,” atzīst E.Matskins, “Amatieri, kas bija tāds dzenulis, kas deva naudu hallei, nu nenāk viņi uz tiem treniņiem. Un tas, ko Fanduļs bija pieminējis, ka aiziet uz Rīgu, nu cik tad komandas aiziet uz Rīgu? Neviena. Vienkārši beidz eksistēt. Prometāls jau decembrī ir pateicis, ka šogad vairāk nestartēs. Kad mainīsies cenu politika un ekonomiskā situācija, tad jā. Jo pirmais jau jādomā šajā situācijā par visu pārējo, kas ir nepieciešamāks, nekā par savu sportošanu.”

 

Pret E.Matskinu – sūdzība KNABā
Karā visi līdzekļi labi un aizvadītajā nedēļā, domstarpībām saasinoties, HK “Ogre” vadība vērsusies KNABā ar sūdzību par halles “melno kasi”. V.Fanduļs “Ogres faktiem” rāda kādas burtnīcas kopijas, kas apliecinot – mēneša laikā hallē caur “melno kasi” izplūst apmēram trīs tūkstoši latu. KNABa rīcībā nodoti arī sarunu ieraksti, kuros dzirdams, kā E.Matskins pamāca personālu apmeklētājiem neizsist čekus. Nu hallē esot gaidāmas atbildīgo iestāžu pārbaudes, kuru rezultātā, pēc S.Ņekrasova un V.Fanduļa domām, E.Mackinam vajadzētu nonākt aiz restēm.

 

Pats E.Mackins par šādiem izteikumiem vien smejas. “Nu to jau mēs visi varam runāt, es jau atkal varu stāstīt, ka viņš narkotikas tirgo. Kad KNABS atbrauks tad lai ķeras pie viņiem arī klāt,” saka E.Matskins, V.Fanduļa un S.Ņekrasova rīcību vērtējot kā cīņu par palikšanu hallē, “Viņi ir iedomājušies, ka halle ir uzcelta priekš viņiem, lai tikai viņi gūtu labumu.” E.Matskins apgalvo, ka likumu nav pārkāpis un sūdzības KNABam viņu nemaz nesatraucot. Viņaprāt, ka HK “Ogre” izveidots tikai tādēļ, lai varētu saņemt finansējumu. “Klubs tika izveidots ļoti ātri, neapdomājot,” uzskata E.Matskins.

 

Matskins nepaliek atbildi parādā
Uzbrukumam atbildot ar pretuzbrukumu, E.Matskins “Ogres faktus” iepazīstina ar kādu 2000.gada publikāciju “Rīgas Balsī”. Tajā stāstīts, ka bijušais policijas darbinieks Sergejs Ņekrasovs apsūdzēts krāpšanā lielos apmēros, taču mīklainā kārtā izlaists brīvībā. Viņš esot izkrāpis dzīvokļus no četrām ģimenēm, taču izlaists brīvībā “ar diezgan dīvainu motivāciju” - lai varētu turpināt darbu ar bērniem un jaunatni. “Cik var domāt, smagā noziegumā apsūdzētā Ņekrasova darbs ar bērniem un jaunatni sitīs augstu vilni...” teikts publikācijā.

 

Savukārt citā E.Matskina piedāvātā materiālā - “Latgales laika” 2003.gada publikācijā vēstīts, ka S.Ņekrasovs atbrīvots no Daugavpils Ledus skolas trenera pienākumu pildīšanas sakarā ar konstatētajiem pārkāpumiem. Par šādu direktora lēmumu gan bijusi sašutusi daļa Ledus skolas audzēkņu vecāku un vēlāk S.Nekrasovam publiski atvainojās un atjaunoja darbā.

 

Pats S.Ņekrasovs stāsta, ka krāpnieciskajās darbībās ar dzīvokļiem neesot bijis vainojams viņš pats, bet gan viņam piederošās firmas direktors, Viņš, S.Ņekrasovam nezinot, esot darījis šausmu lietas, bet vainu mēģinājis novelt uz S.Ņekrasovu. Taču firmas īpašnieks visas problēmas esot atrisinājis, turklāt tas noticis tālajos deviņdesmitajos gados. “Tikām galā un nekādu problēmu nebija. Es vispār esmu šokā,” E.Matskina aktualizētās publikācijas vērtē S.Ņekrasovs.

 

Par domes naudu trenējas maskavieši?
Saglabājot pozīcijas ierakumu pretējā, pusē E.Matskins pauž uzskatu, ka HK “Ogre” vadība darbojas savās intresēs, tā treneriem galvenais ir sev nopelnīt lielākas algas, bet būtisku izaugsmi jau neredzot. HK “Ogre” par domes naudu trenējušies astoņi cilvēki no Maskavas, kuri treneriem maksājuši gan par savu dzīvošanu, gan ēšanu, treniņiem, stāsta E.Matskins. “Treneri guva ienākumus, bet vietējie puikas nevarēja startēt komandā, ja maksāja mazāk. Viņiem parādījās nevienlīdzīga konkurence. HK “Ogre” bija visas iespējas šeit vākt puišus, viņus trenēt un viss būtu kārtībā, bet tas nenotika,” norāda E.Matskins.

 

Savukārt V.Fanduļs teic, ka spēlētāji no Krievijas piesaistīti tikai tādēļ, ka starp vietējiem neesot izdevies atrast atbilstoša līmeņa sportistus. Tas bijis mēģinājums radīt spēcīgu komandu. Domes nauda Krievijas sportistu vajadzībām neesot tērēta, viņi par visu maksājuši paši un šobrīd klubā vairs nespēlē, bet par domes iedalītajiem līdzekļiem ik mēnesi tiek sniegtas atskaites. “Ja būtu kādas problēmas, tad mums naudu nedotu,” uzsver V.Fanduļs.

 

Ieroču arsenālā – līgumi un nomas maksas
“KNABAM varētu būt interesanti arī kā viņi (t.i. HK “Ogre”, aut.pieb.) slēdz līgumus ar saviem spēlētājiem. Puikas pēc tam nevar dabūt ārā ne savas formas neko. Līgums ir uzrakstīts uz vienas lapas, ko viņi piespiež viņiem parakstīt,” apgalvo E.Matskins.

 

V.Fanduļs gan apgalvo, ka līgums ar komandas spēlētājiem noslēgts uz divām, nevis vienas lapas, turklāt to nav sastādījuši viņi, bet gan tiek izmantots paša E.Matskina iedots paraugs. Un nekādas drakoniskas saistības līgums neuzliekot – vien izturēties saudzīgi pret kluba inventāru, kas iegādāts par domes piešķirtajiem līdzekļiem un tādēļ arī paliek kluba rīcībā, nevis seko atsevišķiem sportistiem pēc komandas pamešanas.

 

“Viņi arī aizmirst, ka HK “Ogre” atbalstītājs ir arī SIA “Vidzemes ledus” Jura Feodorova personā, jo ledu par 50 latiem plus PVN nevar dabūt nekur Latvijā,” portālam norāda E.Matskins. “Ogres faktu” rīcībā gan ir ziņas, ka par vienu halles izmantošanas dienu HK “Ogre” jāmaksā 90 – 110 latus, neskaitot PVN. Maksa pacelta 1.aprīlī, saasinoties domstarpībām ar HK “Ogre”.

 

Treneris alkohola reibumā
“Viņi pilnībā izgāza mūsu projektu, kas bija ar domāts ar Aizkraukles komandu “Lavīna”,” HK “Ogre” darbu kritizē E.Mackins, “tas varēja būt tāds kā farm klubs hokeja klubam “Ogre”. Mēs uzrakstījām vienošanos, ka hokeja klubs “Ogre” dod U-18 komandām spēlētājus.” E.Mackins norāda, ka HK “Ogre” sadarbības ietvaros no HK “Lavīna” prasījuši neadekvātas summas, “pamatojot ar to, ka viņiem esot vajadzīgi spēlētāji un tamlīdzīgi.”

 

Arī par šo konfliktu V.Fanduļam ir sava versija. “Viņi paši atnāca pie mums,” viņš norāda, “Vienojāmies par sadarbību un kopīgu treniņu izmaksu segšanu.” Taču, kad pienāca laiks maksāt, “Lavīnas” vadība to darīt neesot vēlējusies. Sanācis, ka “Lavīna” gribējusi trenēties uz HK “Ogre” rēķina, tādēļ sadarbība pārtraukta. Skaidrojot savu viedokli, V.Fanduļs pieaicina arī kādu komandas spēlētāju, kas stāsta – kopīgo treniņu laikā “Lavīnas” treneris bijis manāmā reibuma stāvoklī, tādējādi demoralizējot komandu.

 

Strīdās par bērniem
E.Mackins pārmet HK “Ogre” vadībai mēģinājumus “savākt sev” bērnus, kas iepriekš trenējušies citu treneru vadībā. Viņš stāsta, ka V.Fanduļs un S.Ņekrasovs prasījis naudu par bērniem no ar HK “Ogre” nesaistītiem treneriem. E.Mackina pieaicināts, sacīto apstiprina bērnu hokeja treneris Pēteris Ostošovs. Viņš norāda, ka attiecības ar V.Fanduļu un S.Ņekrasovu no paša sākuma neesot bijušas sevišķi labas, nav pilnīgi nekādu kontaktu attiecībā par mērķiem, uzdevumiem un kopējo vīziju. “Zinot Ņekrasovu, kā viņš pagājušajā gadā vienu brīdi strādāja, kad mēs bijām ASK, es neredzu kā turpināt ar viņu darbu. Viss sākās ar to, ka viņš man pazvanīja un pateica, ka mēs esot zem HK “Ogre”, tādēļ naudu, ko nodod vecāki, jānodod viņiem. Atbildēju, ka kamēr nav tāda rīkojuma no Jura, nekādu naudu viņi nedabūs. Turpinājām strādāt, savākto naudu nododot halles grāmatvedībā. Marta beigās, kad viņiem tika nogriezts ledus, bija kaut kādas finansiālas problēmas. Viņi teica, ka ir samaksājuši par bērnu ledu. Tagad lai es savācu šo naudu no vecākiem un skaidrā naudā atdodu viņiem,” norāda P.Ostošovs, piebilstot, ka uz šādiem aicinājumiem nav reaģējis. Šobrīd ar HK “Ogre” vadību P.|Ostošovs vairs nerunājot.

 

Savukārt S.Ņekrasovs līdzšinējo halles bērnu treneru darbu vērtē kā sliktu un oponē, ka vienīgi gribējis uzlabot bērnu sporta dzīvi, tādēļ no citiem halles treneriem prasīts konkrēts plāns, kā viņi gatavojas strādāt.

 

Par konflikta ķīlnieku kļūst E.Mackina radinieks
V.Fanduļs un S.Ņekrasovs stāsta, ka E.Mackins regulāri jaucies HK “Ogre” darbā ar saviem ieteikumiem un aizrādījumiem. It īpaši attiecībā uz kādu tuvu E.Matskina radinieku, kurš HK “Ogre” sācis spēlēt pagājušā gada rudenī un neviļus kļuvis par konflikta ķīlnieku. “Ja mēs nevarējām par kaut ko vienoties, tas atspēlējās uz viņu laukumā. Vai nu viņu nosēdināja vai vēl kaut kas,” apgalvo E.Matskins. Savukārt V.Fanduļs norāda, ka puisis komandā paciests vien radniecīgo attiecību dēļ ar E.Matskinu. Fiziskā sagatavotība bijusi vāja, pārslodzes dēļ pa degunu regulāri nākušas asinis un komandas ārsts aicinājis spēlētāju izslēgt. Tādēļ arī atbildīgos brīžos nav laists laukumā, bet aizrādījumi par spēles laikā pieļautajām kļūdām izteikti tādā pat tonī kā citiem spēlētājiem. Savukārt E.Matskins šādu rīcību uztvēris kā personīgo rēķinu kārtošanu un atsaucas uz savu ilggadīgo pieredzi bērnu hokejā. Konfliktam saasinoties, pēc trīs mēnešiem E.Matskins radinieku no komandas izņēmis, personīgi savācot viņa mantas. Pats puisis komandu pamest neesot vēlējies un atvadījies ar asarām acīs, atceras V.Fanduļs.

 

V.Fanduļs norāda, ka konflikts ar halles izpilddirektoru sācies tieši ar domstarpībām E.Matskina radinieka sakarā. Pēc notikušā E.Matskins esot sācis dažādas kaitnieciskas darbības – atslēdzis ūdeni ziemā, kad ārā bijis 30 grādu sals. “Pirmos divus mēnešus viņš bija mierīgs,” HK “Ogre” attiecības ar E.Matskinu raksturo V.Fanduļs, “Bet tad sāka jaukties, ka jūs ne tā trenējat, ka ir nepareizas slodzes. Tad sākās problēmas.” Konfliktam saasinoties, solījis HK “Ogre” vadību no Ogres izsvēpēt.

 

Pašam E.Matskinam gan ir cita versija – viņš stāsta, ka konfliktam esot finansiāla rakstura cēloņi, kas gan neesot “priekš protokola”.

 

Matskinam bijušas problēmas arī citos klubos
S.Ņekrasovs stāsta, ka E.Matskinu pazīst jau 13 gadus. “Varu uzskaitīt trenerus, ar kuriem viņš ir strādājis. Visur Mackins ir iesaistījies konfliktos. Pirms desmit gadiem viņš veicināja Edmunda Vasiļjeva skolas sairšanu. Puse komandas pārgāja uz jauno komandu “Aizbergs”. Tur treneri bija Bartkevičs un Mitčenkovs. Pēc tam viņš šķīrās arī no Bartkeviča un Mitčenkova, arī bija slikti treneri. Bartkeviču aizvāca, viņš aizbrauca uz Kanādu. Kad no “Aizberga” veidojās “Profs”, palika tikai Mitčenkovs. Mackins panāca, ka Mitčenkovu noņēma,” stāsta S.Ņekrasovs un min vēl vairākus E.Mackina inspirētus treneru atcelšanas gadījumus, kas pērn noslēgušies ar mēģinājumu sašūpot Tambijeva pozīcijas. Kad tas nav izdevies, E.Matskins sācis darbu Ogrē.

 

Vēlas nomainīt arī HK “Ogre” treneri
V.Fanduļs iepriekš norādījis, ka labākus rezultātus pirmajā sezonā nevarēja gaidīt. E.Matskins pauž pretēju viedokli. “Es domāju, ka viss ir atkarīgs no trenera. To pierāda Oļegs Znaroks. Viņa vadībā komanda, kurā neviens nav izlases sastāvā, cīnās par kontinentālo hokeja kausu,” norāda E.Matskins.

 

V.Fanduļs iebilst, ka, atšķirībā no O.Znaroka, HK “Ogre” saviem spēlētājiem nevar atļauties maksāt algas un arī pašam Znarokam pirmajā sezonā diez ko spīdoši nav gājis. Otrajā izdevies sasniegt vērā ņemamu rezultātu, taču arī O.Znaroka rīcībā esošie resursi ir daudz lielāki, nekā HK “Ogre”.

 

“Ja HK “Ogre” biedrus neapmierina trenera darbība, tad viņu vajadzētu mainīt, bet to nevar izdarīt, jo viņš vienlaikus ir arī komandas prezidents,” par V.Fanduļu izsakās E.Matskins, “Man nav nekas pret komandu, pret puišiem. Tikai gribētos, lai spēlētu vietējie, Latvijas puiši. Ja treneris strādā un domā, tad tas ir darbs, bet šeit atbrauc cilvēki piecreiz nedēļā uz halli, 3-4 stundas uzturas, saņem sev neadekvātu atalgojumu.”

 

V.Fanduļs gan norāda, ka uz prezidenta krēslu neesot rāvies un arī pats Matskins sākotnēji aicināts klubā, bet S.Nikrasovs apgalvo, ka treneriem bijusi izvēle – srādāt Ogrē vai ārzemēs, bet viņi palikuši, jo negribējuši pamest Ogres bērnus. Divas reizes dienā treniņi nenotiek tādēļ, ka daļa sprotistu uz tiem brauc no Rīgas. S.Ņekrasovs sportistiem privāti vada “sausos treniņus”, kas neesot obligāti, bet par obligātajām nodarbībām HK “Ogre” audzēkņi maksā simbolisku maksu – apmēram 20 latus mēnesī.

 

Pārmet agresīvu vadības stilu
E.Matskins HK “Ogre” vadībai pārmet kluba audzēkņu psiholoģisku ietekmēšanu. “Tas attiecas arī uz tādu lielvalsti kā Krievija, jo treneri lielākoties darbojas ar vecām metodēm. Ja tev treneris jau no pieciem gadiem sāk stāstīt, ka tu nekam nederi, tad viņš ieraujas sevī. Jo viņš jau pats nav aizgājis spēlēt, viņu ir aizveduši vecāki. Ārzemēs attieksme ir pavisam savādāka. Mans audžudēls spēlē Šveicē U-18 grupā. Viņi bija zaudējuši play off un treneris viņus riktīgi nostrostēja, sabāra. Pēc divām dienām treneris sasauca sapulci, atvainojās visiem puišiem, pateica, ka ne jau viņi vieni ir vainīgi, ka treneris arī ir vainīgs,” norāda E.Matskins.

 

“Vecāki atved savus bērnus un izlemj, pie kā viņi trenējas,” teic E.Matskins, “Ja Nekrasovs lamājas un grib nezin ko izdarīt ar tiem bērniem, tad es negribu pie viņa laist.”

 

V.Fanduļs gan oponē, ka Šveicē jauno sportistu uzvedības kultūra ir daudz augstāka, nekā Latvijā. “Tur bērniem jau no agra vecuma māca disciplīnu. Viņi treniņu laikā nestaigā apkārt, bet šeit vajadzīga stingrība, ja ļausi atslābināties, viņš vispār uz treniņu neatnāks. Mums puskomanda piektdien dodas uz naktsklubu, izklaidējas līdz pieciem rītā, bet sestdienas treniņā rodas iespaids, ka atnākusi pavisam cita komanda. Šī ir tāda paaudze.”