Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sācies sēņu laiks. Dabas parkā „Ogres Zilie kalni” sēņu daudz un netrūkst arī sēņotāju. Gailenes, bērzlapes, baravikas, apšu bekas un daudzas citas jau priecē sēņotājus parkā.

Vai pazīstam visas, ko liekam grozā? Bieži vien grāmatā redzētā sēne atšķiras no tās, kas atrodams dabā, taču, ja radušās kaut mazākās šaubas, riskēt nevajadzētu!

Uzskati par sēņu indīgumu mēdz atšķirties, piemēram, Rietumeiropā par ēdamām atzīst tikai tās, kuras var baudīt bez īpašas apstrādes, piemēram, ēdamās  atmatenes jeb šampinjonus, austersēnes. Latvijā turklāt daudzi lieto uzturā sēnes, ko literatūrā apraksta kā neēdamas, piemēram, alksnenes, kailās atmatenes, kuras ir svarīgi pareizi sagatavot.

Par sēnēm klīst dažādi mīti, piemēram, ja pieliekot mēli nav jūtams rūgtums - tā ir ēdama, vai arī indīgajās sēnēs nemēdz būt tārpi, taču nav universālas pazīmes, kā tās atšķirt. Zaļo mušmiri bieži sajauc ar bērzlapi, bet balto ar atmateni.

Sēņošana ir sava veida atpūta dabā, gan vienam, gan visai ģimenei. Dabas parka administrācija ieteic gados vecākiem cilvēkiem vieniem tomēr nesēņot, bet, ja tomēr esat nolēmuši vieni doties dabā, ņemt līdzi telefonu un dzeramo ūdeni, kā arī ievērot takas, pa kurām esat nākuši, lai nenomaldītos un droši atgrieztos mājās.

Novēlam visiem patīkamu atpūtu un pilnus grozus sēņu!