Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Nacionālā valūta ir lieta, kurai cilvēki pieķeras, jo sevišķi, ja runa ir par tādām valstīm, kā Latviju un Igauniju, kas nesen atguvušas neatkarību.

Emocionālais moments eiro ieviešanā ir sāpīgs un tas var aizēnot racionālu skatījumu uz šo notikumu. Ko Igaunija ieguvusi vai zaudējusi līdz ar eiro? Vai eiro ieviešana ir veicinājusi optimismu iedzīvotājos? Viedokļi ir dažādi.

“Ja ir jāiet uz veikalu vai ir kādas izklaides padomā, jāsastopas ar to, ka cenas ir eiro. Cilvēkiem šīs cenas neko neizsaka un cilvēki joprojām domā un skaita kronās, lai saprastu, cik tas maksā,” atzīst Valgas pilsētas mērs Ivars Unts.

“Man šķiet, ka pašlaik cilvēki vēl nogaida un līdz galam nesaprot, vai nākotnē eiro viņiem nāks par labu vai nedos nekādu labumu. Cilvēki ir apjukuši. Kā teicis viens psihologs – tev jāsāk domāt eiro, nevis kronās. Šodien mums ir restarts, un ir jāsāk domāt eiro, bet tas prasa laiku,” LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norāda Valgas mērs.

Viņaprāt, pagaidām ir pagājis par maz laika, lai varētu precīzi izanalizēt, kādas pārmaiņas reģionos nesis eiro. “Ja skatos statistiku, pirms gada Valgā bija 1200 bezdarbnieku. Šodien šis skaitlis ir mazāks par tūkstoti, bet tas nenozīmē, ka Valgā kļuvušas plašākas iespējas atrast darbu, jo bieži vien mūsu pilsētas iedzīvotāji strādā citās, lielākās pilsētās. Bet nedomāju, ka tas ir labums no eiro. Vienkārši esam pārcietuši krīzi, uzņēmumi sāk atgūties un pieņem darbā jaunus cilvēkus,” tā I. Unts.

Vairāk par ekonomikas aktualitātēm skatieties katru otrdienu LTV-1 kanālā plkst. 22.45 raidījumā "Naudas Zīmes".