Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Iedzīvotāju kopējais parāds par pašvaldības aģentūrai "Mālkalne" sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir apmēram 900 tūkstoši latu., informē aģentūras direktors Aigars Roze.

Jau ziņots, ka, ja iepriekšējos gados vasaras laikā parādi būtiski sarukuši, tad šogad parādu dzēšana rit daudz lēnāk. Vēl gan nav pieejami jaunākie dati par jūniju.

Kritiska situācija komunālo maksājumu jomā ir arī citās pašvaldībās. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) mājas lapā apkopota pašvaldību sniegtā informāciju par siltumapgādes parādsaistībām un rezultāti nav iepriecinoši. Aptaujāto 74 pašvaldību kopējais parāds uz 1.maiju pārsniedz 19 miljonus latu. Tomēr arī šie rezultāti nepietiekami atspoguļo situāciju, jo namu apsaimniekotāji nereti no saviem līdzekļiem sedz siltumapgādes parādsaistības.

Pēc LPS aptaujas rezultātiem parādi par siltuma apgādi ir: Rīgā 8,9 miljoni latu, citās pašvaldībās kopā – vairāk nekā 30 miljoni latu. Rīgā parādi ir 12,13% no apkures sezonas kopējām izmaksām, citur vidēji 20-30 % jeb 2-3, atsevišķās pašvaldībās pat 4,5 mēnešu rēķinu apmērā.

Šāda situācija Latvijā nav bijusi pat 1993.gadā, kad siltumapgādes uzņēmumi nonāca visdziļākajā krīzē. Nav ticams, ka iedzīvotāji parādus varēs nomaksāt vasarā, jo parādsaistības par apkuri jūnija mēnesī sarukušas tikai par 8%. Daudzviet parādi pārsniedz mēneša siltuma rēķinu apjomu, iedzīvotāju maksātspēja ir zema, pat strādājošo vidējā darba samaksa gada laikā samazinājusies par 34 latiem mēnesī un sociālie pabalsti sedz vidēji 30% no siltuma apmaksas. Nav izstrādāts kompensācijas mehānisms, kā risināt šo samilzušo problēmu.

Latvijā apmēram 70% siltuma nodrošina no Krievijas iepirktās dabas gāzes resursi.

Gāzes piegādātāji, redzēdami, ka ar pērnās sezonas gāzes cenu (135-115 Ls/1000 m3) tikām galā, lēmuši celt šo cenu par 30%. (> 165 Ls/1000 m3). Regulatoram atliek tikai to ieviest siltuma tarifā. Politiķi pēc pašu (A.Štokenberga) iniciatīvas iecerējuši un jau ieviesuši jaunu – akcīzes nodokli gāzei (+ 15,6 Ls/1000 m3 vai ap 10% no cenas), no tā gan steigšus atbrīvojot skaļāko lobētāju nozares, piemēram, dabasgāzes tīklu operatorus, elektroenerģijas ražotājus un koģenerācijas iekārtas (piemēram, TEC-2), cementa ražotājus, siltumnīcu kurinātājus u.c. Tie gāzi drīkst pirkt lēti, bez akcīzes nodokļa. Toties šo nodokli spiesti maksāt siltumapgādes uzņēmumi, kas ražo 33% no valsts kopējā enerģijas patēriņa un nodrošina siltumapgādi iedzīvotājiem, kuriem jau tā radušies augstāk minētie parādi un ar to saistītās sociālās problēmas pašvaldībās.

Papildus vēl pēc vienošanās ar starptautiskiem aizdevējiem tiek izvērtēts priekšlikums, ka siltuma tarifam jāpalielina PVN no līdzšinējiem 10% uz 21%. To attiecina uz siltuma ražošanai izlietotās gāzes cenas, akcīzes nodokļa un piegādes izdevumu summu.

Iepriekšējā sezonā: gāzes cena bija 135 Ls, nebija akcīzes nodokļa un PVN bija 10% t.i. siltuma ražošanas mainīgās izmaksas bija 148,5 Ls.

Siltuma tarifs bija 40 Ls/MWh.

Nākamajā sezonā: gāzes cena 165 Ls + akcīzes nodoklis 15,6 Ls un tas viss, aplikts ar 21% PVN, kopā veido ražošanas mainīgās izmaksas 218,5 Ls.

Sanāk, ka siltuma tarifs būs 58 Ls/MWh un tā pieaugums būs 47% (ja mainīgās izmaksas veido 70% no kopējām ražošanas izmaksām).

Pašvaldības, kas saskaņā ar likumu organizē siltumapgādi, var izmantot sociālo pabalstu, lai iedzīvotāji mazinātu savus siltuma parādus.

2010.gadā plānots, ka pašvaldības no saviem līdzekļiem (!) izlietos 13 980 150 latu un valsts tam atvēl tikai 20% jeb 2 796 030 latu.

2010.gada četros mēnešos no sociālā pabalsta jau izlietoti 8,52 miljoni latu (61%) un to saņēmēju skaits strauji aug.

Ja valsts uzliek paaugstinātus nodokļus mājokļu siltumapgādei, tad no kompensējošā sociālā pabalsta valsts daļai, kura ietver siltumapgādes pabalstu, jābūt nevis 20%, bet gan 80%.

Ja Latvijā iepērk 1650 miljonus m3 dabas gāzes un no tās siltumapgādei izmanto 1050 miljonus m3, akcīzes nodoklis no tā valsts kasē ienes 16,4 miljonus latu. Finanšu ministrijas prognozes ir pat mazākas – orientējoši 8 līdz 9 miljoni latu. No gāzes cenas celšanas (no 135 līdz 165 latiem) un šim pieaugumam piemērotā PVN (21% likme 10% vietā) Valsts kasē papildus ienāk 31 miljons latu. Kopā Valsts kase saņem 47,4 miljonus latu (pēc Finanšu ministrijas prognozēm – 22,42 miljonus latu).

Regulators par paaugstināto tarifu apstiprināšanu saņems papildus 0,18% no apgrozījuma pieauguma, t.i., 85 000 latu.

Šie dati runā tikai par ieņēmumiem Valsts kasē, bet nerāda izdevumu pusi, kas pāriet uz pašvaldību budžetiem (sociālie pabalsti) un iedzīvotāju maksājumu (parādu) pieaugumu. Vai akcīzes nodokļa ieviešana un PVN likmes celšana risinās samilzušo siltumapgādes parādu problēmas un veicinās tautsaimniecības attīstību vai tikai papildinās Valsts kasi?

LPS Tehnisko problēmu komiteja 2010.gada 29.jūnija sēdē, piedaloties Siltumražotāju uzņēmumu asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Valsts kases, Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvjiem, apsprieda šo jautājumu secināja, ka, izvērtējot gāzes cenu pieauguma tendences, dabasgāzes akcīzes nodokli un PVN palielinājumu, siltumapgādes tarifu pieaugums nākamajā apkures sezonā varētu sasniegt 45-50% ar visām no tā izrietošām nopietnām ekonomiskām un sociālām sekām.

LPS ierosina izdarīt izmaiņas likumā „Par akcīzes nodokli”, neattiecinot akcīzes nodokļa piemērošanu dabas gāzei, kas izlietota siltumenerģijas ražošanai. Šāda nodokļa piemērošana uzsākama ne agrāk kā 2014.gadā, kā to ieteic arī ES direktīva 2003/96/EK un kas atbilst arī LR Saeimas apstiprinātajam monopola līguma pagarinājuma termiņam ar „Latvijas gāzi”.

LPS uzskata, ka nav atbalstāma samazinātās PVN likmes (10%) atcelšana siltumapgādei, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo tas palielinās slogu uz pašvaldību budžetiem un radīs ievērojamu maznodrošināto iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Ja tomēr tiek piemērota 21% PVN likme iedzīvotāju siltumapgādei, Sociālā tīkla stratēģijas sadaļā „Dzīvokļa pabalstu izmaksas nodrošināšana” noteikt valsts daļu 80% apmērā, norāda LPS.

Ekonomikas ministrijai nekavējoties uzsākt izstrādāt siltumapgādes politiku valstī un atbilstošu rīcības plānu.

Ne vēlāk kā līdz 2010.gada 14.septembrim izskatīt Ministru kabinetā jautājumu par pašvaldību un siltumapgādes uzņēmumu gatavību apkures sezonai un par valsts atbalstu ar apkures nodrošināšanu saistīto sociālo problēmu risināšanā.