Laiks pirms vasaras Saulgriežiem daudziem ir arī jauna dzīves posma sākums, jo gandrīz visās vispārizglītojošajās, profesionālajās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs ir aizritējuši izlaidumi.

Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada mācību iestādēs izlaidumu laiks sākās jau maija nogalē un noslēdzās īsi pirms Līgo dienas. Vien Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņi diplomu par izglītības iegūšanu saņems tikai rīt, 26.jūnijā.

Skola vēl nav pabeigta, bet darbs atrasts

Ogres Amatniecības vidusskolas direktore Astra Rubene stāsta, ka pēc provizoriskajiem datiem šogad diplomu par skolas pabeigšanu saņems 94 audzēkņi. «Skolas beidzējiem būs jārisina jautājums, ko darīt tālāk, jo Latvijā darba tirgus ir jūtami sarucis. Ja iepriekšējos gados tūdaļ pēc skolas beigšanas darba gaitas uzsāka aptuveni 46 procenti absolventu un 20 procenti mācības turpināja augstākajās mācību iestādēs, tad to, kādas šīs proporcijas būs šogad, ir grūti prognozēt. Prieks, ka viens no mūsu audzēkņiem – vizuālās reklāmas noformētājs – jau faktiski strādā kādā Anglijas firmā un viņa diplomdarbs vienlaikus ir arī pasūtījuma darbs šajā uzņēmumā. Tas mūsu skolas vēsturē ir vēl nebijis gadījums,» stāsta A.Rubene. Savukārt Ogres Profesionālajā vidusskolā diplomus par skolas beigšanu saņēma 108 audzēkņi, bet Ogres Meža tehnikumu absolvēja 94 abiturienti.

Pirmklasnieku būs mazāk

Ogres novada pašvaldībā ir apkopotas ziņas par pamatskolas un vidusskolas beidzējiem, kā arī tiem, kas vēl tikai plāno sākt savas skolas gaitas. «Skaitļi liecina, ka pagājušajā mācību gadā Ogres novada vispārējās izglītības iestādēs uzņemti 352 pirmklasnieki, šogad plānots mazāks skaits – 335. Pamatskolu pagājušā mācību gadā absolvējuši 454 jaunieši, šogad par 55 mazāk – 399. Savukārt vidusskolas absolventu skaits par pieciem pieaudzis – pagājušajā mācību gadā skolu beidza 327 jaunieši, šajā gadā – 332,» informē Ogres novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte. Šobrīd Ogres novadā vismazāk bērnu pieteikts mācību uzsākšanai Suntažu sanatorijas internātpamatskolā, kur skolas durvis vērs tikai viens pirmklasnieks, Taurupes vidusskolā skolas solā sēdīsies divi pirmklasnieki, Meņģeles pamatskolā pieteikti trīs bērni, bet Lauberes un Mazozolu pamatskolā mācības plāno uzsākt vien pa četriem audzēkņiem.

Matemātikas eksāmens izraisījis diskusijas

Ikšķiles novadā diplomu par 9.klases pabeigšanu šogad saņēma 24 Tīnūžu pamatskolas un 59 Ikšķiles vidusskolas audzēkņi, bet vidējo izglītību ieguvuši 33 skolēni. Ikšķiles vidusskolas absolventi par izlaiduma svinību vietu bija izraudzījušies Ikšķiles estrādi, kur apsveicēju pulkā varēja no sirds izdejoties un izdziedāties. Bet Lielvārdes novadā 9.klasi šogad beiguši 163 audzēkņi, savukārt atestātu par vidējo izglītību saņēmuši 29 Lielvārdes vidusskolas un 11 Jumpravas vidusskolas audzēkņi. Lielvārdes novada izglītības speciāliste Līga Buceniece atzīst, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 9.klašu absolventu sekmju līmenis ir līdzīgs, taču daudziem vidējo atzīmi šogad pabojājis matemātikas eksāmens, kurš bijis visai sarežģīts.

9.klasi absolvējuši 60 audzēkņi, bet 12.klasi – 43. Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktors Edgars Viņķis gan nepiekrīt tam, ka devītklasnieku eksāmens bijis grūts: «Ja skolēnam zems vērtējums matemātikā bijis visa gada garumā, tad nevar gribēt, lai eksāmenā būtu ļoti laba atzīme. Eksāmens manā skatījumā nebija nedz grūts, nedz viegls, gluži vienkārši vērsts uz tiem, kas regulāri

mācās. Man ir prieks, ka liela daļa 9.klašu beidzēju plāno turpināt mācības vidusskolā, turklāt vēlmi mācīties Ķegumā izteikuši arī daudzi ogrēnieši un lielvārdieši».

Talantīgi bērni ir gan Ogrē, gan pagastos

Ogres Mūzikas skolas audzēkņi apliecību par profesionālās ievirzes izglītības iegūšanu saņēma jau maija beigās. Šogad Ogres Mūzikas skolu pabeidza 33 audzēkņi – 11 klavierspēles, divi akordeona, deviņi ģitāras un vijoles, septiņi pūšamo instrumentu, viens sitamo instrumentu un divi koru klasē. Direktora vietniece Zita Krūmiņa stāsta, ka vairāki audzēkņi plāno turpināt mācības specializētajās mūzikas skolās Rīgā. Ogres Mūzikas skolā jau ir uzņemti 80 jauni audzēkņi, bet ir ļoti skumji, ka, iespējams, nākamgad finansiālu apsvērumu dēļ mācības vairs neturpinās Skolas savus «putnēnus» palaidušas dzīvē vairāki talantīgi bērni. «Mācību maksa ir 15 latu mēnesī, ja vēl pierēķina ceļa izdevumus gan skolēnam, gan jaunākajās klasītēs arī pieaugušajam, kas viņu pavada, tad šā brīža ekonomiskajā situācijā ne katrs to var atļauties, un man patiesi par to sāp sirds,» saka Z.Krūmiņa.

Arī Jumpravas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi izlaidumu nosvinēja jau 29.maijā. Šogad skolu beidza 10 audzēkņi. «Mūsu skolā var apgūt klavierspēli, mācīties pūšamo instrumentu vai stīgu instrumentu klasē. Šogad skolu beidza četri pianisti un viena flautiste, kā arī pieci mākslas nodaļas audzēkņi. Viena no audzēknēm – Sanita Larionova – mācības plāno turpināt Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Mūsu skolā mācās daudz talantīgu bērnu, un man ir prieks, ka savus talantus viņi var realizēt ne tikai lielajās pilsētās, bet arī pagastos, kā tas ir pie mums,» saka Jumpravas mūzikas un mākslas skolas vadītāja Lija Bērziņa.

Ogres Mākslas skolā var aplūkot audzēkņu darbu izstādi

Ogres Mākslas skolā aizritējis nu jau 16. jauno mākslinieku izlaidums. Īsi pirms Līgo svētkiem savus diplomdarbus aizstāvēja 22 profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmas «Vizuāli plastiskā māksla» audzēkņi, bet 13 Suntažu nodaļas audzēkņi diplomdarbu bija aizstāvējuši jau maijā. Ne visi, kas pirms pieciem gadiem uzsāka mācības, izturēja šo slodzi, jo nodarbības profesionālās ievirzes mācību iestādēs notiek pēc mācībām vispārizglītojošajās skolās. Tomēr tie, kas izturēja, ir pateicīgi pedagogiem, kuri viņus soli pa solim ievirzīja mākslas pasaulē. Jaunie mākslinieki apguva zīmēšanu, gleznošanu kompozīciju, veidošanu un daudz ko citu. Starp citu, Ogres Mākslas skola jau nosvinējusi pastāvēšanas 20.gadadienu, un daudzu audzēkņu darbi ir apbrīnas vērti. Pie diplomdarbu izstrādes jaunie mākslinieki ķērās jau februārī, un to tapšanas gaitā notika vairāki starpvērtējumi. Diplomdarbu tēmas bija visdažādākās – jaunieši radīja filigrāni ar zīmuli izstrādātus darbus, gleznojumus, filcēja, strādāja ar koku, fotografēja un pielietoja iegūtās zināšanas datorgrafikā, lika lietā izdomu interaktīvu darbu veidošanā, izstrādāja firmas logo un pat vārīja ziepes burtiskā nozīmē. Diplomandu veikumu katrs var aplūkot un novērtēt pats Ogres mākslas skolā izveidotajā izstādē, kur skatāmi arī «Zaļās prakses» un pusgada laikā tapušie darbi. Pirms kopīgi nopūst sveces svētku kliņģerī, katrs audzēknis saņēma ne vien apliecību par skolas beigšanu, bet arī savus pirms pieciem gadiem iestājeksāmenā zīmētos darbus. Viens cikls šo jauniešu dzīvē ir noslēdzies, bet, kā atzīst Ogres Mākslas skolas direktors Pēteris Aulmanis, nekas nav beidzies – pat ja arī šie jaunieši nekļūs par māksliniekiem, skolā iegūtās vērtīgās zināšanas un iemaņas viņiem nenoliedzami noderēs tālākajā dzīvē.