Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Neviena no valsts augstākajām amatpersonām nav izrādījusi interesi par Latvijas slimnīcu vadītāju sagatavoto atklāto vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz kritisko situāciju mūsu valsts veselības aprūpes nozarē, īpaši slimnīcu sektorā.

Iedzīvotājiem slimības ir smagas un ielaistas, prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu, taču nekādi risinājumi situācijas uzlabošanai no valsts patlaban netiek piedāvāti.

Vienīgie, kas ir reaģējuši uz atklāto vēstuli ir LR Saeimas sociālo un darba lietu komisija, tās priekšsēdētājas Aijas Barčas vadībā. Tikmēr no Nacionālā veselības dienesta un Finanšu ministrijas Latvijas Slimnīcu biedrība, kā arī slimnīcas par papildus finansējuma piešķiršanu saņem tādas vēstules, kas liecina par ierēdņu nekompetenci, situācijas nepārzināšanu un nevēlēšanos iedziļināties slimnīcu finansiālajās problēmās.

Latvijas slimnīcu vadītāji nolēmuši lūgt tikšanos ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai izklāstītu sasāpējušos jautājumus slimnīcu sektorā un kopīgi meklētu risinājumus. Trešdien, 17. jūlijā plkst. 10:00 slimnīcu vadītāji savu viedokli paudīs arī Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Jāatgādina, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013. gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.

Slimnīcu vadītāji pauž sašutumu par papildus 7 miljonu LVL veselības aprūpei sadalījumu, kur slimnīcu sektoram atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne PVN samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne arī medikamentu cenu pieaugums.

«Slimnīcās mēs katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 Ls par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās,» bija uzsvērts slimnīcu vadītāju parakstītāja atklātajā vēstulē.