Komentāri (9)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kā teikts Jaunā Rīgas teātra izrāžu cikla “Latviešu stāsti” anotācijā: “Katra cilvēka dzīve ir pelnījusi būt par teātra izrādes iemeslu daudz lielākā mērā nekā jebkura fantāzija”. Arī mēs, “Ogres fakti”, vēlamies runāt par reāliem Ogres cilvēkiem, kurus krīze patiešām piespiedusi pie zemes.

Lai cilvēkus iedrošinātu stāstīt par sevi, viņu personību neatklāsim.

Alma (vārds mainīts) ir pensionāre. Viņa dzīvo daudzdzīvokļu mājā Ogrē un saņem 120 latu lielu pensiju. Katru mēnesi 110 latu Alma samaksā par dzīvokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, ūdeni, telefonu un gāzi. Tā kā Almas vīrs jau pirms vairākiem gadiem aizgājis mūžībā, viņas pensija ir vienīgais iztikas avots. Pavisam reāli Almas maciņā pēc lielajiem maksājumiem paliek 10 latu. Uz visu mēnesi, protams.

Almas diena paiet staigājot pa Ogres lielveikaliem un gaidot īsto brīdi, kad prece tiks pārcenota. Kundze jau ir iemanījusies un zina noteiktus laikus, kad katrs veikals izliek nocenotās preces. To, starp citu, vēl daudzi nezin un Almas tante arī ļoti cer, ka nezinās, citādi var pieaugt konkurence.

Brīžiem pat Almai palaimējas nopirkt dažādus labumus par ļoti zemu cenu. Piemēram, pārgrillētus, nedēļu stāvējušus vistu stilbus pa 20 santīmiem kilogramā, biezpiena bulciņas pa 5 santīmiem gabalā, bet gaļas salātus pa 50 santīmiem kilogramā. Bieži vien no suņiem domātiem kauliem vai cūku ādām Alma vāra zupu. Un nevar jau teikt, ka nesanāk garšīgi – Alma ir iemanījusies no mazumiņa pagatavot īstus kulinārijas brīnumus. Bieži vien tie ir dažādi galerti, sacepti sīpoli taukos. Vēl Almas tante prot uzskriet dažādām lietām, ko var dabūt par velti. Piemēram, katru piektdienu pie grāmatnīcas “Auseklis” pensionāriem tiek dalītas paciņas ar lauku veltēm.
 
Vasarā, protams, ir vieglāk, jo tad Almai kaut kas izaug arī dārzā – tas ir viņas talants, viss, ko viņa iestāda, aug griezdamies. Laikam jau ar mīlestību saudzēts un audzēts.

Starp citu, arī lai tie 10 lati Almas tantei makā paliktu, ir pamatīgi jāpiestrādā. Kad viņa nomazgājas vannā, ūdens tiek izmantots drēbju mazgāšanai, taču pēc tam Alma to salej spaiņos un izmanto tualetē kā nolaižamo ūdeni. Arī par kanalizāciju taču ir jāmaksā un katra lieki novadītā ūdens pile maksā naudu.

Tad kad Almas tante kādam zvana, viņa lieto tikai galvenos atslēgas vārdus. Kundze teic, ka viņai ļoti nepatīk, ja telefona klausules otrā galā kāds ilgi domā atbildes uz jautājumiem. “Katra sekunde taču maksā naudu” stāsta Almas tante.

Runājot par visu pārējo, ko var nopirkt par naudu, Alma pat nespēj iedomāties, ka viņa varētu aiziet uz teātri, aizbraukt uz kādu eksotisku zemi, kaut vai paskatīties Latvijas dabu. Labi vien, ka Ogres novadā pensionāri virs 75 gadi var braukt sabiedriskajā transportā par brīvu. Tad, ja kāda brīvāka diena no veikalu akcijām, tad var relaksēties braukājot ar autobusu no viena Ogres gala līdz otram.

Ja arī jūs, mūsu portāla lasītāji, vēlaties izstāstīt savus stāstus, lūdzu rakstiet uz ogresfakti@inbox.lv