Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Jau trešo gadu pēc kārtas 22.jūlijā daudzšķautņainu pasākumu karuselī risinājās Madlienas diena, kas tieši ar šo datumu fiksēta Konversācijas vārdnīcā.

Kā ierasts, jau pulksten 7 pie pagasta mājas pulcējas ļaudis, lai veidotu svētku dienas ziedu paklāju. Pasākumā neiztrūkstoši piedalījās vietējie puķmīļi. Cilvēkus radošām idejām rosināja pagasta daiļdārzniece Ilona Leitāne. Pagājušajā gadā puķu paklāja vadmotīvs bija saule, šogad – Madlienas apļi. Ilona smaidot atzīst, ka ideju nošpikojusi no sportistu aktivitātēm, kuri regulāri skrien šādu distanci. Doma izrādījās pilnīgi pareiza, jo sausajā un karstajā laikā daudzi ziedi jau novītuši, bet atsevišķas apļu saliņas varēja veidot ļoti labi. Katrā aplī izpaudās «floristu» individuālais akcents un fantāzija. Krāšņā paklāja veidošanā klātienē vai neklātienē (atsūtot ziedus) iesaistījās arī cienījama gadu gājuma ļaudis, kaimiņi no Ķeipenes un Lielvārdes. Līdztekus lilijām, dālijām, hortenzijām, delfīnijām, samtenēm, gladiolām (varbūt klāt jau rudens?), flokšiem, margrietiņām, zeltslotiņām, biškrēsliņiem, lauvmutītēm goda vieta ierādīta arī dadžu pušķiem, zirgskābenēm, ziedošiem lociņiem un dillēm, bazilikam, kā arī citām mūsu platuma grādu zālītēm, nezālītēm.

Krāšņo ziedu paklāju kopā ar Luidži – elegantu šķirnes sunīti, Japānas hīnu atzinīgi novērtēja madlieniete kopš 1944.gada Millija Banga. Viņa atklāj, ka cēlusies piecos no rīta, lai padzirdītu puķes, tālāko darbu izdarījusi meita. Jautāta par Madlienas gaitām, viņa asprātīgi saka: «Labi dzīvot Vecaucē, pats velns tur netraucē, bet arī Madlienā (bez velna) nav ne vainas, tomēr dzimtā Ķeipene mīļāka.»

Svētku muzikāli sportiskā ieskaņa

Pulksten 10 pagasta mājas priekšā klātesošos uzrunāja Madlienas kultūras nama vadītāja Maruta Viduce-Ševele. «Izvērp dziesmu caur ceļmalas akmeni, caur pavarda akmeni, caur sliekšņa akmeni. Pasmel lāsi no jūras un no tās krūzes, ar kuru saullēkts avotā ūdeni smeļ. Tas ir tavs ceļš.» Muzikālu apsveikumu sniedza pūtēju orķestris «Madliena» ar skaistajām mažoretēm un kolorīto diriģentu, māksliniecisko vadītāju Dimitriju Grozovu priekšgalā.

Tālākajā svētku dienas programmā dažādu paaudžu sportisti sacentās maratona distancē apkārt pagastam. Pasākuma organizatori bija sporta pedagogi Rita Pučekaite un Jevgēņijs Liepa. Jaunākās grupas dalībnieki veica 2,5 kilometrus. Pirmo vietu izcīnīja Monta Antonoviča, otrajā vietā ierindojās Zaiga Dreimane, trešo vietu dalīja Gerda Sedoja un Luīze Ševele. Zēnu konkurencē pirmais bija Klāvs Gaiņuks, aiz sevis atstājot Ivaru Dehtereviču un Kristiānu Aļeskeviču. Pieredzējušākie skrējēji svelmainā karstumā veica septiņus kilometrus. Jaunietēm pirmo vietu ieguva Inta Retko, bet otro – pāris dienu pēc donoru asins nodošanas Ogrē varonīgi izcīnīja Lauma Stauža. Jauniešiem pirmo vietu sev nodrošināja Pēteris Stauža, otrajā vietā ierindojās Ivars Strēlis, bet trešajā – Justs Jankovs.

Madlienas Dievnams sagaida...

Dienas laikā interesenti varēja apmeklēt un patīkami atvēsināties Madlienas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur bija apskatāma novadpētniecības un dievnama vēstures izstāde. Vietējās draudzes priekšniece Rasma Vērpēja ir ļoti gandarīta par veiktajiem, ļoti nepieciešamajiem remontdarbiem. Tos nesavtīgi atbalstīja (pat negribot nosaukt savu vārdu – lūk, īstā labdarība!) bijusī madlieniete, kas pašreiz dzīvo Kanādā. Par viņas ziedojumu tika atjaunoti bēdīgā stāvoklī esošie centrālās baznīcas daļas griesti, kā arī iegādātas divas lustras. Lai Kanādas novadniece justos droša par līdzekļu izmantojumu, R. Vērpēja aizsūtīja viņai visus izdevumu rēķinus un čekus, kā arī fotogrāfijas pirms un pēc restaurācijas. Diemžēl ar 10 tūkstošiem Kanādas dolāru nepietika, lai atjaunotu altāra daļas griestus. Lai nepaliktu parādā darbu veicējiem, draudzes priekšniece samaksāja pati savu naudu. Bet drīz vien ar Dieva svētību no Kanādas atnāca līdzekļi, lai iesākto pabeigtu. Protams, dievnamā vēl aizvien nepieciešami remontdarbi, renovējot ēkas sienas un nomainot grīdu. Ir variants, ka lielu palīdzību varētu sniegt Ogres Amatniecības skolas audzēkņi. Ja draudzei izdosies iegūt kokmateriālus, tad topošie absolventi veiks solu un grīdas atjaunošanu kā savus diplomdarbus bez maksas. R. Vērpēja uzsver madlieniešu draudzes aktivitātes un sadarbību ar «vecajiem» draugiem. Nesen tika uzņemti somu kristieši no Itemarkas komūnas, kā arī 70 svētceļnieki, kuri devās uz Krimuldas dievnamu. Bez tam šogad Madlienas evaņģēliski luteriskajā baznīcā bijušas divas kāzas, 15 kristības, kā arī vairākas iesvētības. Drīzumā gaidāma Saksijas jauniešu vizīte.

Kolektīvās baudas – zupa un dziesmas!

Pulksten 12 Madlienas dienas pameklētāji bija laipni aicināti baudīt tradicionālo zupu. Galvenajām pavārēm Vinetai Tumanei, Kristīnei Kristjansonei un organizatorei Vēsmai Valmierai palīdzēja Anita Liepiņa, Pārsla Liepiņa un Līga Dzene. «Par krīzi var runāt nosacīti,» smaida Vineta, «ja pirmajā gadā madlieniešiem tika vārīts viens katls, otrajā – divi, tad šajā reizē - trīs 30 litrus ietilpīgie zupas katli. Paldies atbalstītājiem – dārzeņu audzētāji no «Galiņiem» piedāvāja kartupeļus, burkānus un zaļumus, Raivis Vingris no Ķeipenes un Andis Motovilovs no Lauberes – krējumu, savukārt Krapes zemnieks Andris Krastiņš – desu. Soļanka izdevās varen garšīga. Organizatori bija sarūpējuši 100 vienreizējos šķīvīšus, bet krājumus nācās krietni papildināt. Bez pusdienām nepalika arī kārtības uzraugi - policisti, kā arī klātesošie pansionāta cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuriem ēdiens tika pienests klāt.»

Jau trešo reizi par Madlienas muzikālo svētku noformējumu gādāja Artūrs Mangulis: «Esmu dzimis Vietalvā, bet no gada vecuma varu sevi uzskatīt par madlienieti. Šeit beidzu 10 klases, pēc tam mācījos mūzikas koledžā. Skolas gados atrados starp diviem „dzirnakmeņiem» – sporta skolotājs Jevgēņijs Liepa mani iedvesmoja vieglatlētikas nodarbībām (Artūram tolaik izdevās sasniegt Madlienas rekordu augstlēkšanā, pārvarot 1,80 m augstumu - U.P.), bet no otras puses iespaidoja akordeonistu pulciņa vadītājs Viktors Gaiduks. Galu galā viņš ņēma virsroku, un nopietni pievērsos tieši mūzikai. Esmu piedalījies pasākumos, ko veido Mūzikas akadēmijas Operas studija. Labprāt iesaistos dažādos projektos, īpaši atmiņā palicis mūzikls «Les Misarables», kur darbojos kopā ar dēlu Emīlu. Nu jau panākumus dziedāšanā gūst arī mazā meitiņa Laima.»

Pagājušajā gadā Madlienas dienā A. Mangulis viesojās kopā ar «Trīs vaļiem», tagad klausītājus priecēja grupa «Trīs ķēniņdēli». Augustā viņiem paredzēts atbildīgs starts, pārstāvot Latviju bērnu izpildītāju konkursā «Jaunais vilnis», kas risināsies kādreiz slavenajā pionieru citadelē «Arteks» . Bez «Ķēniņdēliem» – Jurģa, Emīla un Kristapa – uzstājās arī grupas bekvokālistes Beāte, Līna un jaunākā dalībniece Laima, kura braši nodziedāja dziesmiņu gandrīz pilnībā pašas sacerētiem vārdiem: «Tu uz mani neskaties, es vēl esmu maziņa, bet ja tu gribi draudzēties, pagaidi mazliet...»

Atceroties sportiski muzikālās bērnības dienas Madlienā, Manguļa kungam prātā nāk arī dažādas puiku izdarības, kariņi un pirātu lietas, azartspēles, «grabinot» Ļeņina galvas metāliskos rubļus... Kur nu vēl nebeidzamās biešu vagas un ganu gaitas, kad pat naktīs vajadzēja savaldīt govis, lai tās neizkļūtu no aploka un neiebristu līdz ausīm kukurūzas laukā. Viens no nedarbiem, par kura izdarīšanu dēls atzinās mātei tikai pēc 25 gadiem, ir zirgu figūriņu kolekcijas ievērojamākā eksemplāra sadauzīšana un nekam vairs nederīgo lausku noslēpšana koka dobumā...

Saldie ēdieni pusdienā, vakarpusē un pusnaktī

Dienas pēdējais pasākums bija pirmo reizi rīkotās saldējuma ātriešanas sacensības. Saldējumu sponsori - Ilze un Mārtiņš Upīši no Ogres, bet vadītāja - saldējumu pārdevēja no Madlienas Anita Līcīte. Seši laimīgie izlozē saņēma piecu litru iepakojuma saldējumu. Uzdevums - 10 minūšu laikā notiesāt pēc iespējas vairāk vēsā kāruma. Aizrautīgās sacensības beidzās ar Kristīnes Jēkabsones triumfu, par 20 gramiem pārspējot otrās vietas ieguvēju Māri Maču. Šajā gastronomiskajā cīņā galvenais bija pareiza taktika. Ja Māris aplam centīgi «rija» sasaldēto gardumu pēc kārtas, tad Kristīne, vēsā mierā smaidīdama, vispirms notiesāja pakusušo saldējumu gar plastmasas kastītes malām un izmantoja karstās saules palīdzību pārējā saldējuma atkausēšanai. Uzvarai pietika ar 800 gramiem.

Trešo Madlienas svētku izskaņā (pulksten 20) brīvdabas estrādē gavilēja Ievas Kerēvicas vadītais Madonas Zaļais meža koris. Pasākums noslēdzās pusnaktī, kad ļaudis ar lūgšanām varēja doties uz baznīcu vai arī vienkārši ieklausīties majestātiskajā ērģeļu skanējumā.