Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norāda, ka, pieaugot darba apjomam paplašinātajā Ogres novadā, uz ārzemēm dodas daudz retāk un vairāk laika pavada, kārtojot jautājumus uz vietas.

E.Bartkevičs “Ogres faktiem” atklāj, ka, kopš pagājušajā gadā atteicies no Reģionu komitejas Latvijas delegācijas vadītāja pienākumiem, uz Briseli nākas braukt divas reizes retāk. Kā vadītāja aizvietotājs viņš turp dodas vairs tikai 6 reizes gadā agrāko 12 vietā. Arī cita veida komandējumu skaits un ilgums ievērojami sarucis.

E.Bartkevičs gan norāda, ka komandējumu laikā tiek darīts svarīgs darbs reģionu interešu aizstāvībai un veicināšanai Strādājot Reģionu komitejā, Ogres pašvaldības pārstāvim ir iespēja izteikt viedokli un piedalīties Eiropas līmeņa normatīvo aktu izstrādē, kas pēc pieņemšanas būs saistoši arī Ogres novadam. No vienas puses tā ir iespēja būt klāt un aizstāvēt pašvaldības intereses jau ES dokumentu tapšanas stadijā, no otras – savlaicīgi iegūt vērtīgu informāciju par izmaiņām, kas mūs sagaida tuvākā un tālākā nākotnē, skaidro E.Bartkevičs.

Jautāts par reālo ieguvumu pašvaldībai no šiem komandējumiem, E.Bartkevičs kā spilgtu piemēru min policentriskos projektus, kas kļuvuši iespējami, tieši pateicoties Reģionu komitejas un, it īpaši, paša E.Bartkeviča ierosinājumiem. Rezultātā pašvaldības var ne tikai piedalīties augstāk stāvošu institūciju ierosinātos projektos, bet arī realizēt  savus, atbilstoši attīstības programmām, pretendējot uz ES fondu finansējumu. No izmaiņām labumu guvušas daudzas pašvaldības, arī mūsējā – Ogres novads pēc attīstības programmas apstiprinšanas varēs pretendēt uz 500 tūkstoši latu, bet kopumā Latvijas pašvaldībām piešķirti 9 miljoni. “ Varu teikt, ka mēs kolēģiem pašvaldībām esam devuši iespēju izmantot  9 miljonus un perspektīvā  ceram vēl vairāk,” piebilst E.Bartkevičs.

Kā būtisku Reģionu komitejas panākumu E.Bartkevičs min arī piemiņas plāksnes uzstādīšanu Eiropas parlamentā komunistiskā teroru upuru piemiņai. Ierosinājums nācis tieši no Reģionu komitejas un pēc ilgstošām pārrunām to atbalstījis arī Eiropas parlaments.

Savukārt, Eiropas parlamentā vērtējot aicinājumu apmežot visas brīvās teritorijas, ņemti vērā Reģionu komitejas iebildumi, ka, piemēram, Latvijā meži jau šobrīd aizņem divas trešdaļas no kopējās teritorijas un apmežošanas nepieciešamība jāvērtē katrā valstī individuāli. Pateicoties Reģionu komitejas ierosinājumiem, ievērojami paplašinātas arī jūras izmantošanas iespējas tās tuvumā dzīvojošajiem.

Šobrīd par vienu no būtiskām problēmām E.Bartkevičs uzskata Latvijas Valsts attieksmi, kas nereti ir pilnīgi pretēja pašvaldību interesēm. “Piemēram, gāzes akcīzes nodokli Latvijā ieviesa jau šogad, kaut arī Eiropas Savienības to paredz tikai pēc 2014.gadam tas nav jādara. Tā ir mūsu valdības iniciatīva, ka jāuzliek ir tagad,” norāda E.Bartkevičs un piebilst, ka Latvijā Valsts un pašvaldību viedokļi nereti ir gluži pretēji. Tas tādēļ, ka pašvaldības atrodas tuvāk iedzīvotājiem, ikdienā daudz biežāk saskaras ar viņu problēmām un atbild arī par normatīvo aktu ieviešanu dzīvē.

Pretēji Eiropas Savienības uzstādījumiem Latvijas Valdība apturējusi arī privātās–publiskās partnerības projektus, kā dēļ nav iespējams īstenot virkni pašvaldībām nozīmīgu ieceru. Savukārt, Reģionu komiteja, piedaloties arī E.Bartkevičam, izstrādājusi savus priekšlikumus šāda veida projektu veicināšanai un, ja tie tiks ņemti vērā, kļūs iespējama arī sen gaidītā tuneļa izbūve zem dzelzceļa un jauna tilta būvniecība pāri Ogres upei.

Eiropas līmenī Latviju reģionu komitejā pārstāv 7 delegāti – novadu un lielo pilsētu pārstāvji. Reģionu komitejai pastāvīgi izstrādā priekšlikumus Eiropas tiesību aktu projektiem un citiem ierosinājumiem par iespējamo atbalstu reģionālā un vietējā līmenī un faktiski ir tieša saikne starp ES un tās pilsoņiem. “Pašvaldības atrodas vistuvāk iedzīvotājiem un faktiski ir tās, kas normatīvos aktus ievieš dzīvē,” skaidro E.Bartkevičs, “Katra pašvaldība vērtē nevis to, kā izdot jaunus likumus, bet gan kā tos realizēt, īstenot dzīvē.”

E.Bartkevičs atzīst, ka sarūkot viņa komandējumu skaitam Briselē, Ogre savā ziņā ir zaudētāja, jo samazinās tās pārstāvja klātbūtne visai Eiropai nozīmīgās norisēs. Savukārt, pateicoties Ogres novada domes priekšsēdētāja aktīvai dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā, Ogres vārds izskanējis visā Eiropā. Ogres novada pašvaldības līdzekļi šiem komandējumiem gan nav tērēti.

Jautāts par reālo ieguvumu pašvaldībai no šiem komandējumiem, E.Bartkevičs kā spilgtu piemēru min policentriskos projektus, kas kļuvuši iespējami, tieši pateicoties Reģionu komitejas un, it īpaši, paša E.Bartkeviča ierosinājumiem. Rezultātā pašvaldības var ne tikai piedalīties augstāk stāvošu institūciju ierosinātos projektos, bet arī realizēt  savus, atbilstoši attīstības programmām, pretendējot uz ES fondu finansējumu. No izmaiņām labumu guvušas daudzas pašvaldības, arī mūsējā – Ogres novads pēc attīstības programmas apstiprinšanas varēs pretendēt uz 500 tūkstoši latu, bet kopumā Latvijas pašvaldībām piešķirti 9 miljoni. “ Varu teikt, ka mēs kolēģiem pašvaldībām esam devuši iespēju izmantot  9 miljonus un perspektīvā  ceram vēl vairāk,” piebilst E.Bartkevičs.