Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2010-07-08  10:34:00 / Pašvaldība
 
 Ziņot redakcijai  

No jauna apstiprināšanai Ogres novada domē virzīts iepriekš noraidītais Aivara Lokmaņa iesniegums ar lūgumu atļaut rūpniecisko zveju Plaužu ezerā, Ķeipenes pagastā.

Jau ziņots, ka maijā A.Lokmaņa vēlme nodarboties ar rūpniecisko zveju raisīja deputātu iebildumus un jautājuma izskatīšana atlikta. Nu konstatēts, ka iesniedzējs kļūdījies sava iesnieguma formulējumā un jautājums tiek skatīts no jauna. Faktiski A.Lokmanis, kā fiziska persona, vēloties pašvaldības piekrišanu zvejai ar tīklu Plaužu ezerā.

Ezers  robežojas ar viņam  piederošo nekustamo īpašumu „Ezerplauži”. Novada pašvaldības domes  pozitīva lēmuma gadījumā Valsts vides dienestā tiks kārtota zvejas atļaujas (licences) saņemšana. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu novada pašvaldības dome ir tiesīga izskatīt A.Lokmaņa iesniegumu, kā lūgumu piešķirt viņam rūpnieciskās zvejas pašpatēriņam tiesību nomu Plaužu ezerā, noslēdzot attiecīgu līgumu.

Galīgo lēmumu deputāti plāno pieņemt nākamajā ceturtdienā. Ja tas būs pozitīvs, tad  A.Lokmanim būs tiesības veikt rūpniecisko zveju pašpatēriņam, tātad noķertās zivis viņš nedrīkstēs pārdot. Ar A.Lokmani paredzēts slēgt nomas līgumu uz vienu gadu un par šo laika posmu nosakot 40 latu lielu nomas maksu. A.Lokmanim būs atļauts zvejot ar vienu zvejas tīklu, ne garāku par 50 metriem.

Mudinot izsniegt atļauju, Ķeipenes pagasta administrators Vilnis Sirsonis šodien norādīja, ka Latvijā ir vairāk nekā 100 ezeru, kuros šāda veida zveja ir atļauta. V.Sirsonis piebilst, ka vēl ir strīdīgs jautājums vai vairāk zivju tiek noķerts, makšķerējot ar zvejas tīkliem vai ar citiem, modernākiem zvejas rīkiem. Līdz šim, vairākkārt papildinot zivju resursus, Plaužu ezerā kopumā ielaistas vairākas tonnas zivju, tajā skaitā zivju mazuļu apmēram desmit tūkstošu latu vērtībā. Atteikt nevarot, jo atļauja lūgta Zvejniecības likuma ietvaros, norāda  V.Sirsonis.

Pret atļaujas izsniegšanu iebilda deputāts Ludvigs Tribockis, atgādinot ka iepriekš šāda iespēja noraidīta un paužot neizpratni, ka jautājums joprojām tiek virzīts. Savukārt deputāts Māris Siliņš jautāja par nomas maksu – cik daudz zivju mazuļu par 20 latiem var ielaist ezerā? Viņš arī vaicāja vai Lokmaņa kungs ir piedalījies zivju resursu atjaunošanas aktivitātēs ezerā un pauda viedokli, ka license piešķirama atbilstoši līdzšinējām aktivitātēm. “Tie, kas ir rūpējušies par ezeru, atļaujas piešķiršanu neatbalsta,” norāda M.Siliņš. Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis atgādina, ka iepriekš lemts uzaicināt ar zivju resursu aizsardzību saistīto biedrību pārstāvjus, kas nav izdarīts.

Savukārt pats A.Lokmanis uzskata, ka zivju resursu atjaunošanu veicinājis, iepriekš gadus piecus nomājot zvejas tiesības, kā arī turot sakoptu sev piederošo ezera krastu apmēram 400 metru garumā.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

zmpi 
2010-07-17  15:02:31
Kas skaitās priekš pašpatēriņa. Ja viņš atvērs kādu kefjnīcu un tur pārdos dažādus zivju ēdienu, vai tā skaitīsies kā zivju pārdošana? Prikeš ēšanas sev, mierīgi ar makšškeri var saķert tur tās zivis. Nav ko te kādam kretīnam dot tādu licenzi. Kā parasti dažiem iebāzīs naudu kabatā un ezeru smels ārā. Tads jau pēc pāris gadiem tur vispār vairs nekā nebūs. Labāk būtu kādu laivu bāzi atvēris pie tā ezera ar kādām nakstmājām, jo ezers ir ļoti labā vietā un ļoti daudz cilvēku dodās pie tā atpūsties un pamakšķerēt.

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības