Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Lielu satraukumu Ogres un citās lokālajās slimnīcās radījis to rīcībā nonākušais Veselības ministrijas (VM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzmetums, kurš paredz daudzu, tajā skaitā Ogres slimnīcas, slēgšanu jau 1.jūlijā.

Ziņojums, kas nonācis arī "Ogres faktu" rīcībā, paredz no 1.jūlija Latvijā atstāt tikai desmit slimnīcas diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Ogres slimnīcu plānots slēgt un mums tuvākās būtu Jēkabils slimnīca un trīs slimnīcas Rīgā, skaidro Ogres slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Jānis Trops.

Lai iepazītos ar mediķu viedokļiem, šorīt Ogres slimnīcā viesojās TV3 pārstāvji, jautājums aktualizēts arī šodienas laikrakstā "Diena". Kopumā Latvijā paliktu trīs klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā, proti, Bērnu, Austrumu un Stradiņu, un septiņas reģionālās slimnīcas – Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Pārējās vairāk nekā desmit, atbilstoši ziņojumam, varētu apvienoties ar reģionālajām slimnīcām vai kļūt par to struktūrvienībām. Tā veselības ministrija iecerējusi ietaupīt 1,16 miljonus latu.

Faktiski šāds scenārijs būtu sociālā katastrofa, jo jau šobrīd Ogres slimnīca ir pacientu pārpildīta. Kāds ogrēnietis "Ogres faktiem" paudis viedokli, ka daudzi reģionālo slimnīcu pacienti uz atlikušajām slimnīcām izbraukāt nevarēs, un arī vietas tajās visiem nepietiks, tādēļ simtiem cilvēku neatliks nekas cits, kā "mierīgi mājās nomirt".

"Satraukums bija ļoti liels, bet tas pagaidām ir atcelts," atzīst J.Trops, "Tas ir bijis sen briedis projekts, ko aizsākuši Veselības ministrijas darbinieki. Bet tur jau sava patiesība apakšā laikam ir. Ziņojumu bija plānots skatīt pirmdien koalīcijas sēdē, bet mēs jau pagājušajā nedēļā sacēlām troksni, kur tikai varējām kontaktējāmies ar deputātiem un viss tas it kā tika apturēts. Bet gan jau kaut kur kaut kas briest," teic J.Trops, piebilstot, ka skaidras ziņas, ka Ogres slimnīca tiktu slēgta, nav saņemtas.

Savukārt, "Diena" ziņo, ka, lai arī ziņojumu parakstījusi Linda Mūrniece (JL), viņa uzsver, ka tas bijis ierēdņu gatavots ziņojums jau no Baibas Rozentāles l(TP) aikiem un to ierēdņi gribējuši iekļaut koalīcijas darba kārtībā. Tomēr jaunais veselības ministrs Didzis Gavars šobrīd neredz iespēju samazināt slimnīcu skaitu. VM sabiedrisko attiecību pārstāve Egita Pole norādījusi, ka ziņojums esot nepilnīgs un nepabeigts melnraksts.

Laikraksts atgādina, ka slimnīcām atmiņā ir vēl kāds pērn vasarā nejauši «noplūdis» VM māsterplāna melnraksts, kurš paredzēja virkni lokālo slimnīcu pārveidot par aprūpes slimnīcām vai poliklīnikām. VM toreiz atrunājās, ka tas esot pilnīgi zaļš uzmetums, taču plānu drīz ieviesa ar nelielām korekcijām. Cēsu rajona slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts saka: «Nebija diskusijas, esam ļoti nobažījušies par pacientiem.» Viņš neredzot nekādu ekonomisko pamatojumu un šaubās, ka reģionālā - Vidzemes slimnīca - spēs paveikt trīs reizes lielāku darbu.

Arīdzan portāls rekurzeme.lv atgādina, ka laikraksta Kursas laiks rīcībā savulaik nonāca līdzīgs melnraksts, kas paredzēja ar pērnā 1. septembri Priekulē pārtraukt valsts apmaksātus stacionāra pakalpojumus, to skaitā dzemdības. Ministrija toreiz komentēja līdzīgi – tas ir darba variants, oficiāli vēl nav publicēts. Tas piepildījās – viens pret vienu. “Es jau ļoti daudz tādus dokumentus esmu redzējusi – vienmēr teic, ka tas jau vēl nav nolemts, līdz vienā brīdī griež. Un bez anestēzijas,” portālam rekurzeme.lv atzīst Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde.