Fakti.lv

Krastu nostiprināšanai paredzētie miljoni aizplūst nezināmā virzienā (video)

ogresfakti/Ogres TV
Publicēts: 2010-05-01 00:08:00 / Pašvaldība

Komentāri (6)

Ziņot redakcijai

Izdrukāt

Hidroelektrostaciju (HES) būvniecība Latvijā, it īpaši Padomju gados, ietekmējusi ne vien dabu, bet teju ikviena valsts iedzīvotāja dzīvi. HESu ietekme uz upju ūdeņiem rada nopietnus zaudējumus ne vienam vien ūdeņu, it īpaši Daugavas tuvumā, dzīvojošajam. Jautājumu nesen aktualizējis Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas vadītājs Andrejs Ceplītis.

A.Celītis norāda, ka viņam piederošajā atpūtas kompleksā "Puduri" 200 metru garumā krasta josla ir atkāpusies par 4-5 metriem. Apmēram par 4 metriem atkāpusies krasta līnija arī zemnieku saimniecībā "Turbas", informē saimniecības īpašnieks Aivars Bramanis.

Pastāvīgās krasta līnijas izmaiņas reāli apdraud tās tuvumā uzbūvētās mājas un samazina zemes vērtību. Cieš upju tuvumā strādājošie uzņēmēji. Viņiem cīņā par darbavietu saglabāšanu jārod kopīga valoda ar cilvēka atbrīvotajiem dabas spēkiem.

Problēmas risinājums joprojām ir tikai uz papīra. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 310, Latvenergo ik gadu Valstij maksā vairākus miljonus latu, daļa no kuriem paredzēta Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai. Tā vien šķiet, ka šīs summas aizplūst nezināmā virzienā, jo reālas aktivitātes krastu stiprināšanai netiek manītas.

Lielāki darbi tālajos Padomju gados veikti Ogres pilsētā tuvumā, kur Daugavas krasti savulaik nostiprināti ar betona plātnēm. Pirms teritoriālās reformas Ogrē kā rajona centrā vēl bija sastopama amatpersona, kas atbildēja par krasta stiprināšanu. Šobrīd par to vairs neatbild neviens, turklāt Ministru Kabineta noteikumi pēc teritoriālās reformas nepieļauj par krasta stiprināšanu atbildīgo personu iecelšanu jaunizveidotajos novados, norāda Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

Amatpersonas atzīst, ka turpinoties straujai krastu erozijai, jautājumu risināt traucē valdošā birokrātija. Tikmēr Daugavas krastu iedzīvotāji turpina ciest zaudējumus.

Arī pašvaldības varētu darīt vairāk savu iedzīvotāju interešu aizstāvībai, rosinot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un aicinot nodokļu maka turētājus krastu stiprināšanai paredzētos miljonu novirzīt pēc adresāta. Sekosim līdzi notikumu gaitai.

Vārds vai segvārds:*
Skaitlis "7":*
Komentārs:*

	Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

aizsargjoslai
2010-05-04 12:43:12

Palasi sīkāk aizsargjoslu likumu - tur arī sīkāk ir pateikts - piemēram, ka nedrīkst veidot uzbērumus un būvēties applūstošās teritorijās un tamlīdzigi. Protams, ka Latvijā pašvaldības to vietējā līmenī interpretē tā, lai atsevišķi cilvēki drīkstētu vairāk, nekā pārējie. Tas ir absurdi, ka daudzi tagad vēl prasīs kompensācijas par izskalošanu un plūdiem, ja paši tik tuvu ūdeņiem pielīduši. Cik tad no viniem tos īpašumus legāli mantojuši? Ne velti savulaik daudzi sagrābās zemes pat aizsargājamās teritorijās, jo cer dabūt prāvas kompensācijas no valsts, bet pamanās tur arī iebūvēties... Nav arī samērīgi, ka par visām aizsargjoslām tiek aprēķinātas vienādas nodokļu atlaides - ja vienam uz lauka ir elektrolīnija vai gāzes vads, tas ir reāls apgrūtinājums, bet otrs, kam blakus Daugava, var saņemt pat vēl lielākas nodokļu atlaides, ja aizsargjoslā atrodas lielākā daļa vai pat viss īpašums, un pat vēl taisīt biznesu uz aizsargjoslas, un kaukt naudu par plūdiem un krastu izskalošanu. Kur loģika šādai vienpusīgi izdevīgai likumdošanai? Patiesībā pie ūdeņiem nodokļu atlaides un jebkādas iespējas cerēt uz kādām kompensācijām vajadzētu vispār izskaust.

aizsargjosla
2010-05-04 09:24:55

Gudrinieki, kur izrakāt, ka aizsargjoslā nedrīkst būvēties? Aizliegts tauvas joslā, bet aizsargjoslā būvēties atļauts. Ja zinātu, kas rakstīts aizsargjoaslu likunā, tad zinātu arī to, ka laukos Daugavai aizsargjosla 500 m , tad pēc jūsu teiktā pus kilometru no Daugavas nevarētu būvēt. Tik gudri gribējāt izrādīties, bet pirms izrādīšanās pārliecinieties, vai paši visu zināt!

oposums
2010-05-02 06:42:52

nav jau runa tikai par viņu, taču arī Turbās un citur krasti brūk no valstiskām neizdarībām. Miljoni taču tam ir "paredzēti". Tas labi, ka skar viņu personīgi, vismaz kas ies uz priekšu varbūt un daudzi iegūs jeb vai Daugavas krastus nevajag stiprināt tikai tāpēc ka pie tiem ir Ceplītim īpašums?

Iedzīvotāji turpina ciest
2010-05-02 00:43:48

Kādus zaudējumus? Zemei, kas ir pie ūdeņiem, ir ievērojamas nodokļu atlaides par atrašanos aizsargjoslā. Bet daļa kretīnu tur pamanās arī iebūvēties, lai gan tas ir pretlikumīgi (taču, ja būvvaldē iedod brangu kukuli, vai ir pazīšanās ar varas pārstāvjiem, tad iet kā smērēts - kā jau Latvijā pienākas). "Kungi", ir pienācis laiks jaukt nost savas villas, nevis prasīt atlīdzību.

Ir OK!
2010-05-02 00:16:10

Tas ir labi, ka skalo nost - nav ko pārkāpt vides un būvniecības likumdošanu un būvēties tik tuvu ūdeņiem. Varbūt Daugava vismaz noskalos visas šīs nelikumīgās būves, kas šajos varas nihilisma gados gar to sabūvētas, ja valsts ir beztiesiska. Ja, kas, internetā ir interesantas ziņas par to, kā Spānijā Ibicas salā 2009.gadā pēc zaļo protestiem un tiesas lēmuma tika ar buldozeriem nonesta divu visai populāru mūziķu villa, kuras vērtība esot bijusi ap 18 miljoniem EUR - jo tā bija uzbūvēta nelikumīgi, ignorējot vietējo plānojumu, un to, ka tur atrodas nozīmīgas dabas teritorijas. Letiņiem vēl būtu jāpamācās no spāņiem - kaut sistu šī stunda beidzot arī pie mums, un visas nelikumīgās būves gar ūdeņiem nonestu buldozeri!!!

daudzpunkts
2010-05-01 20:31:33

God. A.Ceplītis varēja norādīt, ka uztraukums nav par iedzīvotāju labklājību, bet gan par savu viesu kompleksu, kam džungurs neienākas, kā kādreiz, ja vēl viņš te minēts kā OGRES novada Domes tautsaimniecības komitejas vadītājs, tad vajag turēt rūpi par aizsargbūvēm Ogres novadā gan Ogres upē, gan Daugavā, kur ir plaša aizsargdambju etc būvju sistēma, nevis te muldēt un bāzt savu degunu Ķeguma novada teritorija, kur kungam īpašums, ja grib risināt HES jautājumus valstiskā mērogā, tad lai kandidē Saeimas vēlēšanās, nevis, sēdot pašvaldībā, lobē savas biznesa intereses...