Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Jautājuma virzība par sešgadīgu bērnu mācīšanos pirmajā klasē ir apturēts, jo gan sabiedrība, gan pedagogi to uzskata par sasteigtu, norāda bērnudārza „Zelta sietiņš” vadītāja un pirmsskolas darba koordinatore Inese Ādmine.

„Mēs varam strīdēties vai iecere ir realizējama pēc gada vai diviem, bet šajā mirklī projekts bija ļoti sasteigts un balstīts tikai uz teorētiskiem spriedumiem. Prakse bieži vien pierāda pilnīgi pretējo, jo bērns nav ieliekams teorijā,” skaidro I.Ādmine.

I.Ādmine norāda, ka, ja sešgadnieki šogad būtu sākuši mācīties pirmajā klasē, tad Ogrē viņiem tomēr nāktos palikt bērnudārzos, jo Ogres skolas nav fiziski spējīgas uzņemt vēl vienu paralēlo plūsmu. "Tas nozīmē, ka viena daļa paliks bērnudārzā, kur īstenībā vietu nav, jo arī vecākās grupas ir nokomplektētas pa 20 - 24 bērniem. Bērnudārzos pietrūktu vietas jaunajiem audzēkņiem, līdz ar to pilsētā tiktu nobremzēta bērnudārzu rinda,” teic I.Ādmine, gan atzīstot, ka citādāka situācija varētu būt laukos, kur bērnu skaits ir mazāks, bet pilsētā pašlaik ir ļoti saspringts.

Turpinās diskusijas arī par sešgadniekiem skolā pasniedzamās mācību vielas saturu. Izstrādāto programmu šobrīd vērtē pedagogi, izsakot savas pretenzijas un ieteikumus, daudzos gadījumos atzīstot, ka sešus gadus vecam bērnam nevar izvirzīt tādas pat prasības kā septiņgadniekam un, kaut arī sešgadnieku programma paredz atvieglojumus, daudziem tā sagādātu nopietnas grūtības. Sešgadniekiem ir nepieciešama pilnīgi citāda pieeja, nekā septiņgadniekiem, līdz ar to zūd jēga sešgadniekus noformēt pirmajā klasē.

Komentējot Izglītības ministres aizrādījumu, ka Latvijas skolās bērni mācās ilgāk, nekā to dara Rietumu skolu audzēkņi, I.Ādmine norāda – tas nenozīmē, ka mūsu bērni būtu mazāk apdāvināti, nereti pirmo klasi bērns sagaida ar daudz lielākām zināšanām, nekā to prasa bērnudārza programma. Tomēr tas, ka bērns var apgūt vairāk vēl nenozīmē, ka viņš tam ir psiholoģiski gatavs.

Šobrīd skolai bērni tiek gatavoti ļoti nopietni un pakāpeniski jau kopš bērnudārzu pirmajām grupiņām. Zināšanas bērnam dodot ļoti lielā tempā, tās netiktu nostiprinātas. Bērns līdz 7 gadiem ir ļoti atvērts, tomēr ne vienmēr spējīgs izturēt lielu mācību slodzi. Īpaši grūti skolai pielāgoties būtu tiem sešgadīgajiem bērniem, kuri iepriekš dārziņā nav gājuši. Ja stātos spēkā sasteigtais variants, tad bērni tiktu psiholoģiski traumēti, norāda I.Ādmine.

Būtisks ir arī pedagogu sagatavotības jautājums. Saskaņā ar Izglītības ministrijas ieceri pedagogi jaunajai kārtībai tiktu gatavoti, izmantojot Pasaules Bankas aizdevumu. "Bērnudārza pedagogs jau ir gatavs, viņš jau bērnu gatavo uz skolu. Kāpēc ir vēlreiz par kaut ko jāmaksā, šķiežot naudu, ko mūsu pašu bērniem būs jāatdod. Neviens jau par velti neko nedos. Atkal tiks gatavota metodiskā literatūra un tērēta nauda tam darbam, kas īstenībā jau ir izdarīts," norāda I.Ādmine.

Arī bērnudārza audzinātāja Rasma Pērkona pauž viedokli, ka mācības 1.klasē sešgadīgam bērnam būtu pārāk liela slodze, jo katram vecumam ir savas īpatnības. „Bērns līdz 7 gadiem ir radīts, lai spēlētos, rotaļātos un caur rotaļu un spēli iepazītu pasauli,” uzsver R.Pērkona, vienlaikus norādot, ka mācību procesa saīsināšana būtu jāsāk no otra gala, piemēram, saīsinot vidusskolas laiku, nevis uzkraujot papildus slodzi maziem bērniem. Audzinātāja gan atzīst, ka bērnu mācību slodzi bērnudārzā varētu palielināt un jau šobrīd apdāvinātākiem bērniem tiek mācīts vairāk, nekā prasa programma.