Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Jumpravas vidējās paaudzes deju kolektīva "Saime" ceļš uz Starptautisko folkloras deju festivālu Portalegre bija ļoti garš un grūts - to vislabāk zina organizētāja, „Saimes" dejotāja Sandra Lejniece un viņas vīrs Andris. Finansiālā situācija lielai daļai bija visai kritiska, un sponsorus tagad arī grūti atrast. Kopš mēs uzzinājām par šo festivālu, visas deju sezonas garumā Sandra sazinājās ar tūrisma firmas Digitours direktori un gidi Dignu par visizdevīgāko ceļošanas variantu.

4. jūlijā lidojām no Rīgas uz Lisabonu caur Helsinkiem ar kompānijas Finair lidmašīnām (laba kompānija - lidojuma laikā baro par velti!). Aiz borta 10 km augstumā -51oC, zem spārna palika Hamburga, Brēmene, Parīze, Nante un Bordo, lidojām pāri Biskajas līcim, Avilei, līdz Lisabonai, un to visu mēs varējām vērot no ekrāniem, kas izvietoti salonā.

No Lisabonas mūs ar īpaši šim pasākumam noīrētu satiksmes autobusu un kravas mašīnu mūsu koferiem steidzīgi aizveda uz pirmo festivāla koncertu Fortio, kas atradās 3 stundu brauciena attālumā. Visi festivāla dalībnieki jau bija ieradušies un gaidīja mūs.

Latvijai ar Portugāli ir 2 stundu laika starpība, - pēc mūsu laika koncerts sākās ap 01:00 naktī, visi jau miegaini un noguruši, bet ātri pārģērbāmies un devāmies uz skatuvi. Dejoja portugāļi, spāņi, tad slovāki, un visbeidzot - mēs, Jumpravas deju kolektīvs „Saime". (Vēlāk sarunās slovāki brīnījās, kas pie mums par valsts iekārtu, ka mēs esam deju kolektīvs - tas viņiem „griezās ausīs".)

Tā kā portugāļi ir ļoti viesmīlīga tauta, pēc koncerta mūs gaidīja ar vakariņām. Visvairāk gan gribējās gulēt nevis ēst, taču jaukais krodziņš, laipnās virējas ar garšīgo maltīti un vietējo vīnu mums atraisīja „otro elpu", un mēs vakariņojām līdz 5 rītā. Brokastis bija paredzētas pēc 3 stundām - astoņos.

Pēc plāna svētdien, 5. jūlijā, mums bija brīvais laiks, kad varējām peldēties vietējā baseinā pie mūsu bungalo un aklimatizēties. Lielāko dienas daļu pavadījām, baudot vietējo ēdienu un vīnus.

Digna, mūsu gide, stāstīja, ka portugāļi nekur nesteidzoties, lai mēs pamazām pierodot. Parasti tas notiekot trešajā dienā, kad tūristi beidz stresot un iekļaujas vietējā ritmā. Tā arī bija - autobuss, kas mūs veda uz brokastīm, ilgi kavējās, brokastis krodziņā „Sobreiro", kas tulkojumā nozīmē koks, vēl nebija gatavas, un brokastojām mēs arī nesteidzīgi, gandrīz līdz pusdienām. Tā kā pie pusdienām parasti dod vīnu, arī tās ieilga jautrībā un dzīvās sarunās gandrīz līdz vakariņām.

Koncerti parasti sākās ap 22:00, un šoreiz tas notika pēc ielu gājiena, skaistākajā Portalegre koncertzālē. No portugāļu puses liela piekrišana slovāku dejotājiem un mūsu tautas tērpiem. Mums gadījās neliela aizķeršanās ar mūziku - disks „uzkārās", bet viss beidzās labi.

Pirmdiena sākās ar ekskursijām uz Arronches kafijas fabriku un rotaļlietu muzeju. Kafijas fabriku dibinājis vietējais iedzīvotājs Manuels Rui Azinhais Nabeiro, pašlaik viņam ir vairāk nekā 70 gadu, un viņš dzīvo skaistā mājā turpat fabrikas teritorijā. Šī ir vislabākā kafijas fabrika Portugālē un Spānijā, kafijas nosaukums ir „Delta" (Uz Baltijas valstīm šo kafiju neeksportē). Fabrikas darbiniece mūs izvadāja pa ražotni, visu izrādīja un izstāstīja. Fabrikas darbinieki esot ļoti apmierināti, jo viņiem kompensē ceļu uz darbu, ēdienu un bērniem skolas izdevumus, ir sociālās garantijas un veselības apdrošināšana. Kafijas muzejā apskatījām ražotnes vēsturi, un mūs pacienāja ar garšīgo „Delta" kafiju. Pēc tam varējām to nopirkt, lai aizvestu uz mājām.

Rotaļlietu muzeja mantiņas un lelles trīsdesmitajos gados daudz neatšķīrās no mūsējām. Tur mēs visi uz brīdi pārcēlāmies savā bērnībā. Liela piekrišana apskates beigās bija rotaļlietu kioskam, kur varēja iegādāties mutes ermoņikas, klabatas, krama vilciņus un citus nieciņus saviem bērniem.

Vakariņas, kā vienmēr, bija dienas jautrākais pasākums. Mūs aizveda uz ļoti bagātīgi tautiskā stilā iekārtotu restorānu, kur baroja ar firmas ēdienu - īpaši sagatavotām cūku kājiņām un cūku vaidziņiem. Vakariņu (un pusdienu) neatņemama sastāvdaļa bija krēmzupa ar dažādām piedevām. Un vīns... Gaidot saldo ēdienu un pēc tam Deltas kafiju, mēs ar slovākiem sarīkojām sadziedāšanos, kas atbalsojās skanīgajās krodziņa velvēs.

Tā kā koncerti beidzās vēlu, pēc kuriem sākās naktsdzīve mūsu bungalo, gulēt nesanāca vairāk par trim stundām.

Otrdien pēc brokastīm braucām apskatīt lielāko zirgu stalli ar 500 Lusitānijas šķirnes zirgiem, kuru šķirnes tīrības atjaunošanai  turpat staļļa teritorijā ierīkota ģenētikas laboratorija. Zirgi izvietoti pamatīgos, pirms gadsimtiem celtos staļļos ar dušas telpām zirgiem, par tiem rūpējas un tos trenē 50 darbinieki. Turpat apskatījām arī seno laiku karietes un seglus. Veikaliņā varēja iegādāties zirgu ādas izstrādājumus - apavus, somas, jostas, u.c. Turpat mūs iepazīstināja ar Portugālē populārajām ekoloģiskajām medībām ar plēsīgajiem putniem ērgļiem, piekūniem, vanagiem un ūpjiem. Noskatījāmies vanagu paraugdemonstrējumus, apciemojām plēsīgo putnu mītni.

Diena bija karsta un pelde baseinā pirms pusdienām nāca par svētību. Festivāla organizatori mūs ārpus kārtas aizveda uz vīna darītavu, kas nemaz nebija iekļauts ekskursiju programmā. Šeit arī iegādājāmies vīnus, ko aizvest uz Latviju, jo jebkuru zemi iepazīst vispirms caur maņām. Pirmo atceras to, kā tur baroja, kā smaržoja gaiss un puķes, kā vietējie runāja, dziedāja un dejoja. Bijām nopirkuši vairākas vīnu šķirnes, dažas ļoti dārgas, un vakarā mēģinājām vingrināties degustēšanā. Beigās nonācām pie secinājuma, ka lētākie vīni nemaz tik ļoti neatšķiras no dārgajiem, medaļotajiem. Vienkārši mums vēl daudz jātrenējas, lai izsmalcinātu garšas sajūtas...

Trešdien braucām uz Marvao cietoksni, ko 13. gs. cēluši romieši un kurš atrodas 862 m virs jūras līmeņa. Ārkārtīgi skaista arhitektūra, vecie mūri ieskāvuši baltas mājiņas ar sarkaniem dakstiņu jumtiem un mājīgiem, miniatūriem iekšpagalmiem. Viss kā muzejā, bet tur joprojām dzīvo cilvēki. Visam cietoksnim var apiet apkārt pa paaugstinātām, šaurām ietvēm kā pa Ķīnas mūri, un pēc tam atveldzēties ēnainā, ziedošā dārzā zem sārto hortenziju ziedu bumbām, klausoties baznīciņas zvanu skaņās.

Vakarā bija paredzēti divi koncerti - viens Castelo de Vide laukumā uz bruģīša, otrs - sporta laukuma zaļajā mauriņā, liels pārbaudījums mūsu meistarībai un izturībai. Pēc tik sātīgām vakariņām un tik daudz vīna! Izturējām godam. Portugāļi ir lieli patrioti - pirms katra koncerta atskaņoja katras valsts himnu, kas piedalījās festivālā.

Festivāls nodejots, un ap sirdi tā skumji sametās, žēl braukt prom. Portugālē dzīvo tik sirsnīgi cilvēki! Vēl tikai viena diena Lisabonā pie Atlantijas okeāna. Kā mums pastāstīja gide, Lisabona (Lusitānija), pilsēta uz 7 pakalniem Težu upes krastā, 1147.g., izdzenot neticīgos - maurus un arābus no Pireneju pussalas, ieviesa tur kristīgo ticību, uzbūvēja no vietējā marmora mežģīnēm līdzīgas baznīcas. Viena no tām palika neskarta pēc 18. gs. beigu zemestrīces (8,5 balles), kas noslaucīja no zemes virsas vai visu Lisabonu. Pašā pilsētā dzīvo 600 tūkstoši iedzīvotāju, tās apkārtnē - 3 miljoni. Kopš 1415. g. Lisabonā dzīvo 5 miljoni emigrantu, tādēļ tā tiek uzskatīta par pasaules tolerances pilsētu, jo tajā nav rasisma.

Pēc pusdienām tūristu pārpilnajā pilsētā, kuras nepavisam vairs nelīdzinājās tām, ko baudījām mazajos, viesmīlīgajos ciematiņos, izmitinājāmies rančo un gājām pastaigāties pa okeāna pludmali. Sāļi rūgtie okeāna viļņi ar eksplozīvu spēku triecās pret pludmali, sakuļot putrā rupjās smiltis. Te īpaši nepapeldēsi, tā vien skaties, ka okeāns tevi nesaburza un neizspļauj laukā kā tādu olīves kauliņu.

Vakarā, kad satumsa, gājām uz krodziņu-vagoniņu svinēt mūsu gides Dignas dzimšanas dienu. Nodziedājām Dignai „augstu laimi" un mūsu „Saimes" apsveikuma dziesmiņu pārējiem tūristiem par prieku. Rīt laiks mājās...

Vēlamies pateikt lielu paldies Jumpravas pagasta pašvaldībai īpaši Imantam Balolodim un kultūras nama direktorei Sandrai Kaktiņai par atbalstu un rūpēm, jo bez viņu palīdzības mēs šajos grūtajos laikos nebūtu nekur aizbraukuši. Un, protams, mūsu mīļajai vadītājai Aijai Ērglei par izturību!!!

Tagad esam guvuši iespaidus visai nākamajai sezonai, un ceram nākošgad atkal koncertēt ārpus Latvijas.