Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

25.augustā Ikšķiles brīvdabas estrādē notika Latvijas Politiski represēto personu ikgadējais salidojums, kas pulcēja ļaudis no visas Latvijas.

Tradicionāli pasākuma svinīgā daļa iesākās ar karoga ienešanu un valsts himnu. Tā ieskaņā  klātesošos uzrunāja Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis: “Šodien jau divdesmito reizi politiski represētie pulcējas viesmīlīgajā Ikšķiles estrādē uz savu ikgadējo salidojumu, lai satiktu savus likteņa biedrus, atcerētos drūmos pagātnes notikumus, pārrunātu šā brīža aktualitātes.” Kaļķa kungs aicināja ar klusuma brīdi atcerēties un godināt savus tuviniekus un likteņa biedrus, kuriem mūža mājas ir svešumā un kuri devušies viņsaulē kopš iepriekšējās tikšanās reizes salidojumā. Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka tuvojoties 15.Saeimas vēlēšanām, aktuāls ir jautājums, kādām partijām un personām mēs uzticēsim turpmāk lemt par mūsu valsts nākotni. Balsojot ņemsim vērā partiju ģeopolitisko orientāciju un neuzķersimies uz populisma āķiem, izvērtēsim deputātu kandidātus ne pēc viņu skaļiem vārdiem, bet pēc darbiem.”

Pasākumā tika nolasīts Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikums: “Cienījamie salidojuma dalībnieki! Šogad Ikšķilē jau divdesmito reizi pulcējas politiski represētie, viņu bērni un mazbērni, draugi un līdzcilvēki, kuriem rūp, lai padomju okupācijas režīma īstenotās represijas pret mūsu tautu nekad netiktu aizmirstas. Šogad mēs svinam Latvijas valstiskuma simtgadi, mēs ļoti labi zinām brīvības cenu, un tāpēc jo būtiskāk šogad ir atcerēties cilvēkus, kuru likteņa takas ir iezīmējušas Latvijas valsts pirmos simts gadus, akmeņainākos ceļus [..]” Uzrunas nobeigumā prezidenta kungs pateicās politiski represētajām personām par sīksto izturību, darbu tuvinieku un sabiedrības labā, par dzimtenes mīlestību un nesatricināmo ticību mūsu valstij. Arī Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska apsveikums pasākumā tika nolasīts.

Salidojumā klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura akcentēja, ka represētās personas mazāk runā par sevi, vairāk par visiem mums kopā, par sabiedrību, valsti, par nākotni. “Jūs esat bijis liels virzītājspēks daudzām idejām, jūs neesat ļāvuši nostumt tumšā aizkrāsnē mūsu tautai divus svarīgus jautājumus- Okupācijas muzeja pārbūves jautājumu, otru- čekas maisu jautājumu- arī tas politiskajā dienas kārtā ir virzīts, pateicoties jums, jūsu nostājai, jūsu izpratnei. Mūsu tautai ir svarīgi izrunāt tās lietas, kādas tās bijušas pagātnē, lai tās nesaindē vairs pagātni, lai nesaindē šodienu, bet pats galvenais, lai dod brīvu elpu nākotnei,” viņa teica. “Saeimā daudzi jautājumi ir pieņemti, jo esam jutuši pagātnes elpu savā pakausī. Un tā pagātnes elpa – tā ir tā... no Sibīrijas... Un tā pagātnes elpa ir tāda ģeopolitiska elpa, jo mēs zinām, ka ģeopolitika sāka diktēt savus virzienus lielajā politikā, kas notika ar Latviju – Latvija zaudēja savu suverenitāti.[..] Izrunājiet ar saviem līdzcilvēkiem šos jautājumus, lai vēlēšanas nav sāpīga pamošanās...”

Jau tradicionāli klātesošos sveica namatēvs- domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Uzrunā viņš uzsvēra, ka visās pašvaldībās darbinieki ļoti atbildīgi strādā. Priekšsēdētājs pašvaldības salīdzināja ar mazām Latvijas valsts sirsniņām, kas nodrošina varu, mieru un attīstību. Ikšķiles novads ir pašpietiekams, ar plašām attīstības iespējām. Tieši šogad, Latvijas simtgadē, novadā tiek atklāta jauna pirmsskolas izglītības iestāde, izveidota Tīnūžu sākumskola, tādējādi novadā atrisinot aktuālo bērnudārzu rindu jautājumu. Viņš informēja un aicināja uz sapratni, ka nākamajā gadā Politiski represēto salidojums, iespējams, notiks Ikšķiles pludmalē, jo tiks turpināts Ikšķiles centra sakārtošanās projekts, kura ietvaros pļaviņa pie tautas nama tiks labiekārtota.

Emocionāli spēcīgi klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis: “Katras valsts un katras tautas vēsturē ir datumi, kas jāzina, jāpiemin un kurus nedrīkst aizmirst! Tie datumi, kas atgādina un brīdina, kas liek aizdomāties un rīkoties, lai nekas tāds nekad vairs neatkārtotos. Okupācija bija traģēdija, kas sabradāja Latviju un šeit dzīvojošos, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības un ticības. Gandrīz katrā ģimenē Latvijā zina un izjūt rētas, ko iecirtis šis režīms. Arī mana ģimene ir sajutusi šo. Sagaidot Latvijas simtgadi, vēl vairāk izjūtam savu atbildību un pienākumu ne tikai svinēt vēsturisko valsts dzimšanas dienu, bet darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai varētu sagaidīt arī nākamās jubilejas kā brīvai un neatkarīgai valstij.” Uzrunas nobeigumā viņš uzsvēra, ka šis ir laiks, kad valsts drošība un aizsardzība ir kļuvusi par vienu no valsts augstākajām prioritātēm. šis ir mirklis, kurā katrs no mums ir līdzatbildīgs savu māju, savas zemes drošības stiprināšanā.

Viņš nolasīja arī šim brīdim piemērotu dzejoli: “Nesakiet- ozoli aug lēni, viņi grib izaugt lieli./Bet, lai izaugtu lieli un noturētu savas galvas/ un savus plecus pretim visām vētrām, visupirms ir jāieaug tajā zemē, kurā tu stāvi. / Tāpēc nesakiet- ozoli aug lēni, ozoli savu zemi un savu tautu satur.”  Ar pilnu pārliecību aizsardzības ministrs savas uzrunas nobeigumā teica: “Latvija bija aizsargāta, ir aizsargāta un būs aizsargāta!”

Savukārt Latvijas Republikas labklājības ministrs Jānis Reirs salidojumā klātesošajiem savā runā ne tikai sveica visus klātesošos, bet arī atklāja, ka valdība pieņēmusi lēmumu uz valsts svētkiem politiski represētās personas saņems naudas atbalstu 100 eiro apmērā.

Klātesošos uzrunāja arī, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, fonda “Sibīrijas bērni” dibinātāja Dzintra Geka, kā arī citi viesi. Pēc svinīgajām uzrunām pasākumā dziedāja Arturs Mangulis, Oskars Zaļkalniņš un Emīls Klaužs, savukārt neoficiālajā daļā pļaviņā pie estrādes muzikālo priekšnesumu sniedza un aicināja izdejoties grupa “Sestā jūdze”

Ar Ikšķiles novada pašvaldības atbalstu pasākumu organizēja "Latvijas politiski represēto apvienība".