Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien, 7.janvārī, valdība, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Izglītības attīstības pamatnostādņu projektu 2014.-2020.gadam, atbalstīja arī izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikumu ieviest piekto izvēles centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā.
 
Paredzēts, ka, sākot ar  2015./2016.mācību gadu, skolēniem, beidzot vispārējās izglītības iestādi, būs jākārto pieci centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, eksāmens izvēles mācību priekšmetā un izvēles eksāmens ķīmijā vai fizikā.
 
„Protams, būtu aplami domāt, ka obligāto eksāmenu ieviešana ķīmijā vai fizikā pilnībā atrisinās tautsaimniecībā pastāvošās problēmas, īpaši attiecībā uz esošo un prognozējamo kvalificēta darbaspēka trūkumu ar dabaszinātnēm saistītajās nozarēs. Tāpēc problēmu jāturpina risināt kompleksi, nodrošinot kvalitatīvu izglītību dabaszinātņu skolotājus, radot arī apstākļus jaunu skolotāju ienākšanai skolās, kā arī nodrošinot pienācīgu materiāltehnisko bāzi skolās visā Latvijā. Nepieciešams arī popularizēt un veicināt skolēnu interesi par dabaszinātnēm jau agrīnā vecuma,” norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

"Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 17.decembra sēdē tika apstiprināta IZM izstrādātā Viedās specializācijas stratēģija, kurā kā valsts attīstības specializācijas jomas ir  noteiktas bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedā enerģētika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, šo jomu speciālistu sagatavošanai ir nepieciešams stiprināt minēto jomu apguvi vispārējā izglītībā," tā izglītības un zinātnes ministrs.

 „2012./2013.mācību gadā tikai 8% no augstskolās uzņemto studentu skaita bija izvēlējušies studēt dabaszinības un matemātiku, bet 16% - inženierzinātnes. Tikmēr Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka tieši šajās profesijās būs straujākais pieprasījuma kāpums un piedāvājums tirgū to nespēs kompensēt. Turklāt jāņem vērā, ka šajās jomās ir arī izteikta speciālistu novecošana. Ja gribam, lai Latvijas uzņēmumi savu attīstību var veidot ar mūsu pašu darba rokām, nevis ar ievestu darbaspēku, un ekonomika kopumā kļūst bagātāka, ir jābūt arī izmaiņām izglītības sistēmā. Obligāts eksāmens ķīmijā vai fizikā varbūt nenozīmē, ka mums būs vairāk inženieru vai ķīmiķu, bet mums noteikti būs vairāk vidusskolu beidzēju, kuru zināšanas šajās jomās būs labākas un viņi, ja vien vēlēsies, varēs sevi attīstīt un pierādīt šajās jomās,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
 
Kā vienu no skolēnu mācību sasniegumu mērījumiem IZM Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam paredz valsts diagnosticējošos pārbaudījumus 8., 9., 10. un 11. klasē – matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinībās. Šāda pieeja veidotu skolēnos izpratni par attiecīgo jomu, sekmējot mācību motivāciju.
 
Valdības pieņemto lēmumu atbalsta arī nozares eksperti.
 
„Ķīmija un fizika ir tautsaimniecībai svarīgas jomas, tāpēc pieņemtais lēmums ir solis pareizajā virzienā. Veiksmīgai tautsaimniecības attīstībai būtu nepieciešams pievērst uzmanību skolēnu matemātikas zināšanu paaugstināšanai, kā arī veicināt interešu izglītību,” pauž Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Līdztekus Izglītības attīstības pamatnostādnēs ir paredzēts atbalsts neformālās izglītības programmu īstenošanai, lai stiprinātu bērnu un jauniešu pilsonisko apziņu un 21.gs. prasmes, tai skaitā stiprinot tehniskās jaunrades programmas interešu izglītībā.