ogresfakti Publicēts: 2013-01-22 13:56:00 / Viedokļi
Ziņot redakcijai
Aizvadītajā ceturtdienā visi klātesošie Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas deputāti nolēma atlikt Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.gadam izskatīšanu, norādot, ka tās saturs deputātiem kļuvis pieejams tikai iepriekšējās dienas vakarā un iebilstot pret it kā iecerēto bibliotēku un pamatskolu likvidēšanu novada pagastos. Tiesa gan, sēdē nepiedalījās tautsaimniecības komitejas locekļi Edvīns Bartkevičs, Andrejs Ceplītis un Rolands Millers.
Nav pamata gaidīt strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu
“Diemžēl, daži tautsaimniecības komitejas deputāti Siliņa un Helmaņa kunga vadībā nebija spējuši iepazīties un varējuši izlasīt, kas tur ir rakstīts, un nezinot kārtību, kādā veidā šie stratēģiskie dokumenti tiek virzīti apstiprināšanai, šo jautājumu bez iemesla noraidīja. Šie kungi nedeva vārdu attīstības nodaļas speciālistiem, kas bija ieradušies ar ziņojumu un skaidrojumu, lai pēc tam varētu uzsākt dokumenta publiskošanu un diskusijas, un vēlāk izstrādāt gala variantu. Argumenti, kas izskanēja tautsaimniecības komitejas sēdē, ir nepatiesi, jo stratēģija paredz saglabāt visas apdzīvotās vietas, apzinoties, protams, ka nav pamata gaidīt iedzīvotāju skaita strauju pieaugumu,” norāda V.Pūķe.
Iesaistīti profesionāli konsultanti
V.Pūķe, kas ir arī stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja, uzsver, ka lielu ieguldījumu stratēģijas izstrādē arī šoreiz devuši profesionāli konsultanti - NK konsultāciju birojs, kas jau iepriekš pašvaldībai palīdzējuši izstrādāt attīstības programmas un finanšu-ekonomiskos aprēķinus dažādiem attīstības projektiem. “Tā ir kompetenta organizācija, kas pie stratēģijas izstrādes strādāja no pagājušā gada oktobra. Uzdevums bija sarežģīts, jo nav viegli prognozēt, kas notiks pēc 25 gadiem. Pateicos, ka izstrādes darbā iesaistījās arī speciālisti un iedzīvotāji, aizvadīta arī kopēja, publiska diskusija par dažādiem attīstības modeļiem, izskanēja dažādi priekšlikumi. Dokuments pirmajā redakcijā tika nodots deputātiem, lai to virzītu tālāk un nodotu sabiedriskai apspriešanai,” skaidro V.Pūķe.
Ogres novadā par 4000 iedzīvotājiem mazāk
Viņa stāsta, ka novada attīstības stratēģiju bija nepieciešams saskaņot ar citiem valsts un pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem. Bija jārēķinās arī ar demogrāfijas tendencēm - pēdējo deviņu gadu laikā iedzīvotāju skaits Ogres novadā samazinājies par 4000, bet pēdējo divu gadu laikā - par 2,2%. Lai veicinātu iedzīvotāju skaita saglabāšanos, attīstības stratēģijā galvenie uzsvari likti uz ekonomikas attīstību, ražotāju un investoru piesaisti, izmantojot Ogres novada priekšrocības, arī ģeogrāfisko stāvokli. Attīstības plānā redzamas industriālas attīstības teritorijas starp Ogri un Ķegumu, dažāda veida rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana un uzņēmējdarbība, it īpaši lielajiem autoceļiem, maģistrālēm. Iecerēts, ka šādā veidā tiks veicināta darba vietu radīšana un iedzīvotāju piesaiste. Novada austrumu daļā aiz Madlienas galvenais uzsvars likts uz dabas ainavas izmantošanu un tūrisma attīstību, tomēr šeit plānots atbalstīt arī citas uzņēmējdarbības formas. Būtiski saglabāt novada ciemus un tajos jau šobrīd pieejamās funkcijas un pakalpojumus. Ogre būs reģionālās attīstības centrs, bet Suntaži un Madliena - lieli vietējās attīstības centri.
Uzsvars - uz kopienu centriem
“Apgalvojums, ka kādi bibliotēku vai izglītības pakalpojumi nav plānoti, liecina par nezināšanu vai apzinātu faktu sagrozīšanu,” turpina V.Pūķe. Šī funkcija atsevišķos ciemos gan perspektīvā plānota ne atsevišķu kultūras vai izglītības iestāžu formā, bet gan kopienu centru piedāvāto pakalpojumu ietvaros. Līdzīga prakse jau šobrīd iemiesota kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, Skandināvijas valstīs. “Pakalpojumu centri ietver gan bibliotēku ar interneta pieejas punktiem, gan mūžizglītības funkciju, atbalstu sabiedriskām organizācijām, uzņēmējiem, transporta funkcijas, gan sabiedrisko transportu, gan komunālos pakalpojumus, kas šobrīd šajos ciemos jau ir. Tos perspektīvā plānots saglabāt. Bet protams, šīs funkcijas jārisina maksimāli ekonomiski,” norāda V.Pūķe, gan atzīstot, ka kopienas centrs neietver pamatskolu kā atsevišķu iestādi, bet gan izglītības funkciju kā tādu un ir grūti pateikt, kādā apjomā tā būs pieejama pēc vairākiem gadu desmitiem. Vislielākās bažas šobrīd sagādājot izglītības ministra Roberta Ķīļa ieceres. Ja finansējumu izlgītībai nākotnē saņems katra skola atsevišķi, atbilstoši tajā reģistrēto skolēnu skaitam, nevis kā šobrīd - pēc izlīdzinošā principa, tad daudzas lauku skolas savu pastāvēšanu var beigt nevis pēc 25, bet jau pēc diviem gadiem.
Diskusijai jāturpinās
Tiesa gan, jau šobrīd Meņģeles, Krapes un Mazozolu pamatskolu filiāļu deviņās klasēs kopumā mācās aptuveni 40 skolnieki katrā un nevar droši apgalvot, ka pēc 25 gadiem skolas šeit vēl darbosies. Izglītības pieejamība var tikt nodrošināta, arī organizējot apmācību grupas uz vietas un piesaistot pedagogu, vai bērnus nogādājot tuvākajā skolā. Laukos plānots saglabāt arī visus citus pakalpojumus, ieskaitot aptiekas, primāro veselības aprūpi, kultūras pakalpojumus. Jautājums ir tikai par formu. “Racionāli ir uzturēt kopienas centru, nevis vairākas iestādes mazā pagastā, kurā dzīvo 300-500 cilvēku,” uzskata V.Pūķe. Izglītības pakalpojuma apjoma perspektīvu pašvaldība var plānot tikai sadarbībā ar vecākiem, jo katra ģimene nosaka formu, vietu, kurā skolā vecāki vēlas saņemt bērnam viskvalitatīvāko pakalpojumu. Pašvalsības uzdevums ir diskutēt ar skolu speciālistiem, iedzīvojājiem, sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem par mūsu novada attīstības perspektīvu.
Divi vietnieki - divi atšķirīgi viedokļi
“Attīstības stratēģiju deputāti saņēma dienu pirms komiteju sēdes, kaut arī visiem lēmumu projektiem ir jābūt pieejamiem ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes,” norāda Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, “Uz komitejas sēdi nebija ieradies ne izstrādātājs, ne darba grupas locekļi, līdz ar to nebija iespējams noskaidrot viņu viedokli par sagatavoto dokumentu. Nav zināms arī citu speciālistu viedoklis, piemēram, izglītības, sociālās jomas, veselības, kultūras utt.”
E.Helmanis iebilst, ka bibliotēku pakalpojumi ir parādīti atsevišķi Ogrē, Madlienā un Suntažos, savukārt visos pagastu centros un Ogrē plānoti “kopienu centri”. “Vai bibliotēkas nav kultūras iestādes?” vaicā E.Helmanis. Viņš arī norāda, ka Līčupē un Krapē nav atsevišķi norādītas izglītības ieguves iespējas, kaut arī tajās, tāpat kā Meņģelē, atrodas skolas filiāle. “Ja ir iezīmēti ainavu ceļi, tad kāpēc nav paādīti meži un lauksaimniecības zemes? Nav parādītas sapropeļa atradnes un arī Ogres Zilie kalni kā īpaši aizsargājama dabas teritorija. Kā izpaužas tas, ka Ogres biznesa un inovāciju centrs ir īpašais resurss, bet visas skolas, ģimnāzijas, sporta objekti, slimnīca, pansionāti utt. nav īpašie resursi? Pie nozīmīgākajiem projektiem ir minētas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Kur ir šie projekti? Kādas farmaceitiskās pamatvielas un preparātus ražo Ogrē? Nav skaidrs, kā izvēlētas potenciāli attīstāmās nozares. Kur paliek jau esošās nozares? Vai tās nav atbalstāmas? Stratēģijas 25.lappusē liels uzsvars likts uz funkcionālajām saitēm ar kaimiņu novadiem un Rīgu, bet kā ir ar šīm saiknēm novada iekšienē? 26.lappuses tabulā nav pieminēti Ogres Zilie kalni, kaut arī tie atrodas divu novadu teritorijā. Tālāk tekstā tie tomēr ir pieminēti. Pēc kāda Principa ir noteikti prioritāri asfaltējamie ceļi? Tādiem jābūt vismaz tiem ceļiem, pa kuriem kursē autobusi un uz kuriem atrodas nozīmīgi uzņēmumi,” sagatavoto stratēģiju kritizē priekšsēdētāja vietnieks. Ja iedzīvotāju skaits samazinās arī Ogrē un Ogresgala pagastā, vai tādā gadījumā gadījumā nav jāsamazina arī pilsētā esošo iestāžu uzturēšanas izdevumi? Pēc E.Helmaņa domām, kopienu centri varētu veidoties vietās, kur pieaug iedzīvotāju skaits, arī kādā pilsētas daļā vai pēc iedzīvotāju iniciatīvas, bet kāpēc jau 25 gadus iepriekš jānosaka, ka dažās vietās ir jāveido kaut kas jauns, “noārdot” jau esošo? Nav arī skaidrs vai pagastu pārvalžu vadītāji piekrīt stratēģijas 34.lappusē norādītajai informācijai. Savukārt par 40 lappusi jāteic, ka arī Ogres upe ir piemērota ūdenssportam ārpus dabas parka robežām, tas ir, Ogresgala un Ogres teritorijā, tā priekšsēdētāja vietnieks.
Ar Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.gadam projektu var iepazīties šeit. |