Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vakar Izglītības ministrijas izveidotajā darba grupā turpinājušās diskusijas par to, kas ir mācību līdzekļi un kam tie būtu jāiegādājas, informē Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe.

Viņa norāda, ka saskaņā ar šobrīd dominējošo viedokli, noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu, galvenais finanšu slogs gultos uz pašvaldību pleciem. Kā valsts finansētie mācību līdzekļi tiktu iekļauta mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra un digitālie, un elektroniskie mācību līdzekļi. Savukārt no pašvaldības budžeta varētu tikt finansēta uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo un elektronisko izdevumu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, iekārtu un aprīkojuma, kā arī mācību materiālu iegāde. Turklāt kā „mācību materiāli” par pašavaldības līdzekļiem būtu iegādājamas izejvielas un priekšmeti, ko izmanto mācību priekšmeta standartā noteiktā obligātā satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus; tai skaitā burtnīcas, klades, kontūrkartes, rakstāmpiederumumi, rasēšanas un vizuālās mākslas piederumi, lineāli, mapes, tekstilizstrādājumi, kokmateriāli u.c.

Ja noteikumi esošajā redakcijā stātos spēkā, kā iecerēts, no šāgada 1.septembra, tad Ogres novada pašvaldībai no sava budžeta skolēnu mācību līdzekļu iegādei būtu jāatvēl papildus apmēram 40 lati uz bērnu, jeb vairāk nekā 200 tūkstoši latu gadā. Nav noslēpums, ka samazinoties budžeta iespējām, šādu „brīvo” līdzekļu pašvaldībai nav, turklāt jau šobrīd 30% Ogres novada pašvaldības budžeta tiek tērēts izglītības sistēmas uzturēšanai. Vēl grūtāk klāsies nabadzīgākām pašvaldībām, tādēļ ministrijas pārstāvji un tiesībsargs tiek aicināti šāda veida izmaiņas ieviest pakāpeniski.

Likums arī nosaka, ka bezmaksas izglītības nodrošināšana ir valsts, nevis pašvaldības pienākumus. Šobrīd valsts tērē 6,4 latus uz katru bērnu, kas ir divreiz vairāk, nekā iepriekšējā gadā, tomēr, apstiprinot noteikumus šobrīd iecerētajā redakcijā, bezmaksas izglītības nodrošināšanas faktiski galvenokārt tiktu veikta par pašvaldības līdzekļiem.