Komentāri (13)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien pēc domes priekšsēdētaja Edvīna Bartkeviča uzaicinājuma Ogrē viesojās Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas (EESK) ziņotāji Stefans Malija (Stefano Mallia) un Gerfrīds Grūbers (Gerfried Gruber).

Augstie viesi, kas Latvijā šoreiz pavada vien divas dienas, vakar no agra rīta līdz pat vēlam vakaram tikās ar daudzām dažāda līmeņa valsts amatpersonām. Šodien programmā paredzēts vien Ogres pilsētas apmeklējums. Klātienē viesi iepazīnāti ar jauno Ogres pilsētas atdzelžošanas staciju un jaunizbūvēto aku lauku, bet Ogres bibliotēkā veiktas pārrunas par iespējām iegūt papildus Eiropas fondu līdzekļus. Apmeklējot Ogri, viesiem bija iespēja iepazīties arī ar pilsētas ceļu stāvokli. Pilsētas vadība cer, ka EESK pārstāvju vizīte veicinās ES fondu finansējuma piešķiršanu ielu sakārtošanai.

Komitejas pārstāvjiem šodien norādīts uz pozitīvo pienesumu, ko Ogrei un Ogres apkārtnei līdz šim devuši Eiropas fondu līdzekļi. Tostarp - īstenota ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta pirmā un otrā kārta, izbūvējot jaunus ūdens un kanalizācijas tīklus, jaunas ūdens ņemšanas vietas un dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija. Īstenota arī virkne projektu, kas saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu. Vēl priekšā jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas būvniecība un citi projekti.

Kā informē Ogres novada domes preses dienests, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK)  pārstāvju vizītes mērķis ir iepazīties ar līdzšinējo kohēzijas praksi un veidot ieteikumus kohēzijas politikai nākotnē. Ziņotāji šobrīd gatavo konsultatīvu komitejas pašiniciatīvas atzinumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Padomei par Kohēzijas politikas kopējo stratēģisko ietvaru. Vizītes pirmajā dienā abi pārstāvji tikās ar Latvijas augsta līmeņa amatpersonām no Ārlietu un Finanšu ministrijas, ar vairākiem sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, savukārt otrajā dienā, 12. septembrī, iepazinās ar Kohēzijas fonda atbalstīto projektu īstenošanu Ogrē.

Kopā ar novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču, pašvaldības aģentūras „Mālkalne” direktoru Aigaru Rozi un tehnisko direktoru Albertu Vilcānu, kā arī pašvaldības un aģentūras speciālistiem abi ESSK pārstāvji apmeklēja ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros paveikto. ES Kohēzijas fonda 1. kārtas projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”, kas īstenots  no 2006. līdz 2008. gadam, izbūvēti 4.92 km un rekonstruēti 3.46 km ūdensapgādes tīkli, izbūvēti 4.25 km un rekonstruēti 1.10 km kanalizācijas tīkli, izbūvētas moderni aprīkotas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas Ogrē, Apiņu ielā 5, ierīkoti septiņi jauni dzeramā ūdens artēziskie urbumi Zilo kalnu ūdensgūtnē. Savukārt, realizējot ES Kohēzijas fonda 2. kārtas projektu “Ūdenssaimniecības un notekūdeņu tīklu atjaunošana un paplašināšana” laika posmā no 2008. līdz 2011. gadam, Pārogrē, Jaunogrē un Loka ielas rajonā izbūvēti 21.19 km un restaurēti 6.88 ūdensapgādes tīkli, izbūvēti 18.41 km un restaurēti 6.87 km kanalizācijas tīkli. Šajā projekta kārtā tika iegādāta augstspiediena kanalizācijas tīrīšanas mašīna, kā arī ierīkoti divi jauni artēziskie urbumi Ogrē, Zilo kalnu ūdensgūtnē.
 
Turpinot 2. kārtas projektu, šogad ir izbūvēts ūdensvads Ogrē, Doles ielā, notiek ūdensvada izbūve dārzkopības sabiedrības “Lašupes-1” teritorijā.
 
Ir uzsākta ūdenssaimniecības attīstības 3. kārtas projekta īstenošana, kuras rezultātā līdz 2015. gadam tiks veikta Ogres notekūdeņu attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija.
 
Diskutējot par ieguvumiem ES Kohēzijas projektu īstenošanas rezultātā, domes priekšsēdētājs un aģentūras „Mālkalne” vadība akcentēja nepietiekamo finansējumu ielu atjaunošanai pēc ūdenssaimniecības projekta realizēšanas - finansējumu piešķir seguma atjaunošanai tikai izraktās tranšejas platumā, lai gan, veicot darbus, patiesībā tiek sagandēts viss attiecīgās ielas posms. Tika akcentēts arī tāds jautājums kā centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas lietotāju skaita palielināšana - izbūvējot šos tīklus, iespēja individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem patiešām tiek radīta, diemžēl finanšu trūkuma dēļ ne visi var atļauties veikt savu mājsaimniecību pieslēgšanu jaunajiem tīkliem.
 
ESSK pārstāvji pārliecinājās, ka Ogrē ar ES Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu ir paveikts ļoti daudz, ievērojami uzlabota apgāde ar dzeramo ūdeni un tā kvalitāte, tāpat arī notekūdeņu kanalizācijas sistēma ir būtiski uzlabojusies.
 
Apmeklējot konkrētus objektus, ziņotāji labāk varēs izprast situāciju Kohēzijas politikā ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā, viņu atzinums varētu būt nozīmīgs papildu arguments ES daudzgadu budžeta sarunās par kohēzijas politiku, kas Latvijai varētu nozīmēt papildu finansējuma iespējamību.
 
Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents un EESK loceklis, kurš Ogrē pavadīja abus ESSK pārstāvjus, atzīst: „Esam gandarīti, ka izdevās ziņotājus pārliecināt doties tieši uz Latviju, jo konkurence bija liela. Īpaši nozīmīgi, ka šī vizīte notiek dokumenta izstrādes agrīnā posmā, kas tādējādi var būt liela priekšrocība, jo tajā varētu  vienkāršāk iestrādāt Latvijai, Baltijas valstīm un ES kopumā svarīgus akcentus.” Ir plānots, ka pēc vizītes Latvijā EESK sekos arī publiska uzklausīšana, darba grupas un specializētās nodaļas sanāksmes, kā arī plenārsēdes balsojums šā gada nogalē.