Komentāri (11)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Jau sagatavots Ministru Kabineta lēmuma projekts par trīs ezeru – Lobes, Pečoru un Plaužu nodošanu apsaimniekošanā Ogres novada pašvaldībai, Ogres Faktiem pastāstīja ieceres iniciators, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

Ministru kabinets lēmumu par ezeru nodosanu varētu pieņemt līdz gada beigām. Ja tas notiks, tad nākamgad tiks veikti plānošanas un projektēšanas darbi, šim nolūkam atvēlot arī pašvaldības budžetā nepieciešamos līdzekļus. „Mēs negribētu lai šie ezeri aizaug un kļūst nelietojami,” savu vīziju skaidro E.Bartkevičs, „Otrkārt kopā ar biedrību „Mēs zivīm” plānota zivju resursu atjaunošana, treškārt nepieciešams labiekārtot ezeru krastus, lai iedzīvotāji pie tiem varētu peldēties un atpūsties.” E.Bartkevičs norāda arī uz ekonomisko ieguvumu -  veicot ezeru tīrīšanu, tiktu iegūts sapropelis, ko pašvaldība varētu realizēt sadarbībā ar sapropeļa produktu ražotājiem. Ogres biznesa inkubators jau izpētījis sapropeļa ieguves un realizācijas iespējas, tomēr ezeros vēl nepieciešams veikt kontrolurbumus.

Ogres Fakti jau ziņoja, ka „ezeru zeltu” jeb sapropeli iecerēts iegūt visās trīs ūdenskrātuvēs. Sapropeli iespējams pielietot dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, medicīnā, ķīmijā, būvmateriālu ražošanā, rūpniecībā un citur. Lauksaimniecībā sapropeli izmanto augsnes uzlabošanai - ar tā palīdzību gan veic mēslošanu, gan arī uzlabo pašas augsnes kvalitāti. Šādos gadījumos to nereti sajauc ar kūdru. Tāpat lauksaimniecībā to var izmantot kā lopbarības piedevu. Rūpniecībā no tā var iegūt arī šķidru degvielu, darvu, piķi.

Pētot materiālus un iepazīstoties ar situāciju dabā, konstatēts, ka ezeri arvien vairāk aizsērē un tajos izmainās augu valsts, taču, lai vektu kādas būtiskas darbības šajos ezeros, tiem vispirms jānonāk Ogres novada pašvaldības valdījumā, kas tālāk saskaņā ar spēkā esošām tiesību normām veiktu šo ezeru apsaimniekošanu, iztīrītu un padziļinātu, iegūtu sapropeli, atjaunotu zivju resursus un veicinātu rekreācijas pasākumus.

Pēc aprēķiniem, Latvijā atrodami ap 2,5 miljardiem kubikmetru sapropeļa. Saskaņā ar Wikipedia, sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām klāt ir piejaukušās minerāldaļiņas. Nogulumu slāņa biezums var variēt no desmit centimetriem līdz desmit metriem. Kopumā organiskās vielas sastāda līdz 95%. Par minerāldaļiņām kalpo smiltis, māls, aleirīti, kā arī kalcija karbonāts. Krāsa parasti ir tumša, olīvbrūna, pelēka vai zaļgana, bet pats sapropelis ir želejveidīgs pēc savas konsistences. Sapropelī ir atrodamas daudzas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, vitamīni, hormoni. Tikko iegūts sapropelis satur daudz ūdens, bet pēc izkaltēšanas vairs praktiski neizmirkst.