Komentāri (4)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien Ogres ģimnāzijas telpās aizvadīta direktoru konsultatīvās komisijas sēde.

Novada skolu direktori iepazinās ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja piedāvājumu skolēniem un informāciju par Ogres novada interešu izglītības vērtēšanas komisijas atbalstītajām programmām. Kopumā to realizēšanai paredzēti 41' 629 lati, kopumā atbalstot 160 koru, tautas deju kolektīvu, mūsdienu deju, lietišķās un vizuālās mākslas, mazie mūzikas kolektīvu, muzikālo kolektīvu, teātra un skatuves runas pulciņu, sporta, informātikas un datorgrafikas, skolas un muzeja, darba ar jaunatni, žurnālistikas un citas programmas.

Ogres Valsts tehnikuma direktore, ogrēniete Ilze Brante informēja, ko tehnikumā šobrīd mācās 1363 audzēkņi, strādā 224 darbinieki, no kuriem 109 ir pedagogi. Viņa informēja par skolas piedāvātajām mācību programmām un pieprasījumu dažādu specialitāšu apguvei. Skola par savu mērķi izvirzījusi profesionālās izglītības kompetences centra izveidi, kurā būtu pieejamas visas jaunākās tehnoloģijas un mācību metodes, kā arī iespēja piesaistīt vairāk līdzekļu dažādu ieceru īstenošanai. Kompetences centra darbību plānots uzsākt 2012.gadā. Turpinās tehnikuma dienesta viesnīcas un Amatniecības vidusskolas ēku siltināšanas darbi. I.Brante uzskaitīja arī Ogres profesionālo skolu apvienošanās ieguvumus. Kā pirmo viņa minēja finanšu līdzekļu koncentrāciju un iespējas to racionālākai izmantošanai. “Piemēram tagad uz vienu semināru skolu vadība dodas ar vienu, nevis trīs automašīnām,” skaidro I.Brante. Iegūts arī vienots skatījums uz vienotās izglītības programmu īstenošanu, piesaistīti līdzekļi galdniecības attīstībai. Apvienojoties, izveidots arī vienots audzēkņu kolektīvs un ikviens audzēknis var izmantot visu trīs skolu resursus.

Domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe atzina, ka Ogres Valsts tehnikumu gaida lieli izaicinājumi.  Viņa norādīja uz pašvaldības līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar visām trim šobrīd Ogres Valsts tehnikumā apvienotajām skolām un pauda vēlmi šo sadarbību turpināt arī nākotnē. “Mūsu dabas parkā ir vajadzīgi gan soliņi, gan pakāpieni. Un mums ir tā privilēģija, ka jūs esat mums tuvumā,” dažus sadarbības piemērus ar profesionālajām skolām minēja V.Pūķe. Viņa aicināja arī izmantot pašvaldības piedāvātās iespējas, gan infrastruktūras objektu izmantošanā, gan veidojot sadarbību ar pašvaldības draugiem ārzemēs. I.Brante turpināja apņēmību turpināt līdzšinējās Ogres profesionālo skolu sadarbības tradīcijas.

Savukārt, vērtējot līdzšinējo izglītības iestāžu reformu, Madlienas vidusskolas direktore Alda Karaseva norādīja, ka šajā procesā mazās lauku skolas jutušās apdraudētas un piedzīvojušas ne mazums emocionālu pārdzīvojumu. Tās skolu reorganizācijas rezultātā ieguvušas mazāk, nekā pilsētas izglītības iestādes, jo pilsētā attālumi starp apvienotajām skolām ir mazāki un skolām ir viegli izmantot vienai otras resursus. Attālumi starp lauku skolām ir krietni vien lielāki un tām apvienojoties, nereti jāpārvar savstarpējā neuzticēšanās. Tomēr arī apvienotās lauku skolas pamazām viena otru iepazīst un veido sadarbību. Apvienošānās rezultātā samazinoties mērķdotācijām, samazinājušās arī skolotāju algas un modelis “nauda seko skolēnam” īsti nestrādā. Ir skolotāji, kuriem darba samaksa samazinājusies gandrīz līdz 100 latiem, norāda A.Karaseva. Turklāt skolu reorganizācijai stājoties spēkā līdz ar mācību gada sākumu, pietrūcis laika jauno situāciju izskaidrot vecākiem. Tomēr pamazām lauku skolas aprod ar jaunajiem apstākļiem un plāno savu nākotni, ņemot vērā reālās vajadzības un iespējas.