Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Jau kopš pagājušā gada janvāra Ogrē darbojas psihologu prakse, kura piedāvā konsultācijas un nodarbības visdažādāko problēmu risināšanai. „Ogres fakti” vēlējās noskaidrot, kā aizvadīts pirmais darba gads un kā psihologi spēj izdzīvot krīzes apstākļos.

Kā stāsta psiholoģe Laila Kalniņa, viss aizsācies ar to, ka divas klīniskās psiholoģijas maģistratūras studentes – Laila un Jolanta nolēmušas, ka jāliek savas zināšanas lietā un jāatver savs konsultāciju kabinets Ogrē. „Pirms tam strādājām skolās un sapratām, ka mērķauditorija ir jāpalielina” stāsta Jolanta Lamstere. Psihologu prakses mērķis ir sniegt psiholoģisko palīdzību un atbalstu bērniem un pieaugušajiem ārpus kādas institūcijas robežām (skolas, medicīnas iestādes, darba vietas), padarīt psiholoģisko palīdzību pieejamāku.

Praksē psiholoģes strādā divas un viņas teic, ka abām ir kas tāds, kas nav otrai, tādēļ ir daudz vieglāk strādāt, jo viena otru papildina. Taču klienti katrai ir savi un, kā stāsta Jolanta Lamstere bieži vien pat sanāk tīrais humors, jo mēs nezinām kādi klienti nāk pie otras, pat tad, ja tie ir kādi paziņas. To neatļauj arī psiholoģijas konfidencialitātes un anonimitātes likums.

„Mēs sadarbojamies gan ar Ogres novada sociālo dienestu, gan ar Latvijas Skolu un Latvijas Klīnisko psihologu asociācijām” stāsta Jolanta. „Psihologam nemitīgi jāseko jaunākajām tendencēm, viņš nevar stāvēt uz vietas – jaunas metodes, jauni paņēmieni” atklāj abas prakses psiholoģes, kuras ļoti bieži apmeklē dažādus profesionalitātes celšanas kursus.

Laila Kalniņa stāsta, ka gads aizvadīts ļoti veiksmīgi. „Pie mums nāk bērni ar vecākiem, jaunās māmiņas un pāri. Organizējam arī grupu nodarbības, izmantojot interaktīvās metodes” par aizvadīto gadu stāsta Laila. „Lai arī valstī ir krīze un neskatoties uz problēmu pieaugumu cilvēku maksātspēja samazinās, par klientu trūkumu mēs nevaram sūdzēties” stāsta Jolanta. Cilvēki nāk arī, ja vajadzīgs kāds slēdziens par vecāku tiesību atņemšanu, nosūtījums uz psihodiagnostiku vai cits dokuments.

Bieži dzirdēts, ka psihologi palīdz citiem, bet paši uzkrauto problēmu dēļ ātri ieiet dziļā depresijā. Kā stāsta Laila, arī pašiem psihologiem notiek dažādi terapijas kursi, kurā viņi, ievērojot anonimitāti, viens otram izstāsta savas problēmas. „Griežamies arī paši pie speciālistiem, taču jāatceras, ka psihologam jāsaglabā arī sava sociālā loma – mātes, meitas, kolēģes, sievas. Mums mājās ir jābūt mammām vai sievām – mēs nevaram mācīt un konsultēt savus bērnus vai vīru – tas nav pareizi” stāsta Laila.

„Šī profesija ir nepārtrauktā attīstība. Es piemēram piedāvāju smilšu, spēļu un pasaku terapijas metodes” stāsta Laila Kalniņa.

Nākotnē psiholoģes skatās cerīgi un plāno atvērt tādu palīdzības centru, kā ārzemēs, kur nebūtu tikai psihologi, bet arī dažādi citi speciālisti – logopēdi, ārsti u.c. Galvenais virzītājs arī krīzes apstākļos ir optimisms un mērķtiecība, kas abām psiholoģijas prakses speciālistēm netrūkst.