Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kā izdzīvot apstākļos, kad valsts par tevi pilnībā aizmirsusi, bankās paņemti desmitiem kredītu, tiek samazinātas darba vietas, palielinātas nodokļu likmes un dzīvokļu cenas un šķiet, ka dzīvei vairs nav jēgas. Pieļauju, ka daudzi šajos laikos ne reizi vien ir iedomājušies - „Kā būtu, ja es nebūtu... Varbūt tas visu atrisinātu...”

Pašnāvība ir pēdējā drosmes zaudēšanas un sociālās intereses zuduma izpausme. Pašnāvības domas ir bieži sastopams depresijas simptoms, bieži apvienots ar apslēptas atriebības jūtām – agresiju, naidu, neapzinātu motivāciju pret nozīmīgiem cilvēkiem. Tai var būt arī izpausme - padodoties centieniem būt labam. Tāpat arī daudzi vīrieši īpaši izjūt grūtības atzīt viņu vajadzību pēc palīdzības, bailēs zaudēt prestižu un saredz pašnāvību kā vienīgo veidu, kā no tā tikt ārā (Eiropā statistika uzrāda 1 sievietes pašnāvības gadījumu uz 4 vīriešu pašnāvības gadījumiem). (http://www.ipi.lv/depresija.htm)
„Ogres fakti” sazinājās arī ar psihologiem, lai uzzinātu viņu viedokli par šo tēmu.

„Mēs nevaram teikt, ka šie cilvēki ir gļēvi, mazdūšīgi, ka šādā veidā risina problēmas un izdara sev galu. Varbūt šis ir ārkārtīgi pārdomāts solis” stāsta psiholoģe Laila Kalniņa. Viņa uzsver, ka tā jau nenotiek, ka cilvēks atnāk pie psihologa un saka: „Rīt es sev daru galu! Lūdzu, palīdziet!” Dažkārt tās ir netiešas frāzes, kas liek noprast, ka cilvēkam vajadzīga palīdzība.

Psiholoģe Jolanta Lamstere stāsta, ka pašnāvība un sevis fiziska iespaidošana ir veids, kā cilvēki domā, ka viņi aizstās emocionālās sāpes.

Laila Kalniņa paskaidro, ka cilvēks, izlemjot, ka darīs sev galu, bieži vien domā, ka tas ir labākais risinājums, taču tā nav, ir arī citi veidi kā to risināt, vienkārši cilvēks tajā emociju pārpilnībā par to nav padomājis. „Katrs gadījums ir individuāls, taču risinājumi vienmēr ir. Nu kaut vai kredītu gadījumā iet uz banku, runāt, ka ir tāda lieta, vai nav iespējams atlikt maksāšanu” stāsta L.Kalniņa. Viņa uzsver, ka ļoti svarīgi ir runāt. Nav obligāti jānāk pie psihologa – ir radi, draugi, dažādi krīzes tālruņi, kur var izrunāties un palikt anonīms. Tas palīdz!

J.Lamstere skaidro, ka ir vairākas emocijas – bailes, vilšanās, greizsirdība, bezcerība u.c., kuras cilvēku paralizē. „Cilvēkam, runājot ar jebkuru citu cilvēku, šīs emocijas var atbrīvot” stāsta J.Lamstere. „Ko atrisinās pašnāvība...Īstenībā neko! Tikai to, ka nekas nebūs jādara!” teic psiholoģe. Cilvēki šādā stāvoklī bieži nav spējīgi padomāt par to.

J.Lamstere atklāj, ka nekādā gadījumā nevajag otru cilvēku (ģimenes locekli, draugu, paziņu) vainot par to, ka viņam ir kredīts vai zaudēts darbs u.tml. Jāmēģina atbalstīt, palīdzēt, iedrošināt. „Vainas meklēšana ir pats sliktākais, kas var būt” teic J.Lamstere. Arī kredītu ņemšanai bijis kāds mērķis – mājokļa, mašīnas, mācību vai cita maksa – tā noteikti nav bijusi viena cilvēka interesēs. Pārējiem tas ir jāsaprot un jāmēģina atbalstīt.

„Katrā ziņā, ja kāds ir izteicies kaut vai pa jokam, vai strīda karstumā izsviedis par pašnāvību, tas noteikti jāņem vērā, jo cilvēks acīmredzot ir kaut kur sirds dziļumos auklējis šo domu” stāsta L.Kalniņa. Par to nedrīkst izsmiet, kaunināt vai teikt: „Nu tad karies!”. Viņa arī teic, ka tas ir šausmīgi, ja ģimenē viens cilvēks maksā parādus, bet pārējie, it kā neredzot, kas notiek valstī, it kā nesaprotot, neliekas ne zinis par maksātāju.

J.Lamstere atceras, ka agrāk latvieši dzīvojuši lielās ģimenēs, kur viens par otru stāvējis. Varbūt šajos grūtajos laikos jāmēģina vienam otru saprast.

Aizvadītā gada 15.decembrī Latvijas Radio intervijā Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins apstiprināja, ka pašnāvību skaits krīzes apstākļos ir pieaudzis un Rīgā esot arī atsevišķi gadījumi, kad cilvēks nolēmis izdarīt pašnāvību, jo nav spējis izpildīt finansiālās saistības.

Runājot par prognozēm, Grišins uzskata, ka pašnāvību skaits, kas tiks veiktas tieši grūto laiku dēļ, pieaugs pavasarī, kad cilvēkiem jau būs iztērēti visi ietaupījumi. Policija arī domā, ka ekonomiskā krīze varētu veicināt sabiedrībā nemotivētas agresijas pazīmes.

„Ogres fakti” sazinājās ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru, kur atklāja, ka aizvadītajā gadā (2008.g) Ogres rajonā, kā pašnāvības reģistrēti 10 gadījumi, 2007.gadā arī 10, bet 2006.gadā – 8 gadījumi.

Kā atzina Ogres rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Dzintra Dzene, ir daudzi negadījumi, kuros grūti izvērtēt, vai cilvēks to darījis apzināti vai neapzināti, tādēļ šis oficiālais pašnāvību skaits varētu būt arī lielāks.