Komentāri (4)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vakar Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) LNT raidījumā "900 sekundes" pauda viedokli, ka lielākās bankas šobrīd izturas nekorekti pret Latvijas iedzīvotājiem.

Pēc ministra teiktā, tā vietā, lai rīkotos ar izpratni par grūto ekonomisko situāciju, bankas pret parādniekiem bieži vien vēršas vēl skarbāk nekā iepriekš. Bankas nedomājot cilvēkiem izsniedza kredītus, pat nekontrolējot, vai tas jau ir paņemts citā bankā. Tagad bankas apstādinājušas faktiski jebkādu kreditēšanu un par pretimnākšanu nevar būt pat runas.

Šlesers paziņoja, ka valdība varētu izdot likumu - moratoriju, kas liegs tuvāko trīs gadu laikā no mājokļiem izlikt parādniekus. Pēc ministra domām bankām ir jāuzņemas atbildība par līdzšinējo bezatbildīgo politiku, kuras laikā kredīti tikuši izsniegti vieglprātīgi. Ārvalstu bankas Latvijā šajos krīzes apstākļos būtībā nenāk pretim kredītu ņēmējiem un valdībai, kā tas notiek citās valstīs.

Jaunā likuma ieceres pamatā ir, pirmkārt, likt bankām peļņas līdzekļus nevest ārā no Latvijas, bet iepludināt mūsu valsts ekonomikā un, otrkārt, neļaut bankām uzlikt pārlieku lielus kredītprocentus, kā arī trīs gadu laikā neļaut izlikt no mājām ģimenes.

"Izskatās, ka bankas grūtajā laikā nolēmušas nopelnīt vēlreiz", izliekot no mājām iedzīvotājus un "par sviestmaizi" pārņemot grūtībās nonākušus uzņēmumus, teic Šlesers.

Šāds likums varētu tikt pieņemts tuvākā mēneša laikā, informēja Šlesers. Viņš norāda, ka bankas, protams, būs neapmierinātas ar tādu likumu, taču tās nevarēs ignorēt Latvijas augstākās varas gribu. "Nevienai ģimenei nebūtu jāuztraucas tuvāko trīs gadu laikā zaudēt mājokli," paziņoja ministrs.

Dotu drošības sajūtu

Hipotēku bankas Ogres filiāles vadītāja Regīna Skuja pauž atbalstu A.Šlesera ierosinājumam. „Trīs gadu moratorijs, kas būtu noteikts ar likumu, dotu iedzīvotājiem lielāku drošības sajūtu, it īpaši tiem klientiem, kuri zaudējuši darbu.” jo klienti vismaz manā filiālē ir ļoti atbildīgi, nāk un savlaicīgi informē par saviem apstākļiem. Ideja ir perfekta, taču ļoti daudz jāpiestrādā pie tā, lai šo likumu sabalansētu ar citiem likumiem.” R.Skuja domā, ka pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem vajadzētu izturēties citādi, nekā pret tiem, kuri kredīta maksājumus nevar veikt objektīvu iemeslu dēļ.

R.Skuja teic, ka klientu maksātspējas pasliktināšanos banka izjūt minimāli. „Mūsu banka arī šobrīd turpina izsniegt kredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ogrē savus klientus zinām. Tie, kuriem ir problēmas, nāk savlaicīgi un mēs šīs problēmas risinām.”

Banka nav „grēkāzis”

Unibankas Ogres filiāles pārvaldniece Aiva Ormane skaidro, ka tie klienti, kuri kredītu ņēmuši galējam patēriņam, problēmas izjūt minimāli. Sarežģītākā situācijā ir tie, kuri aizdevumus ņēmuši nekustamo īpašumu uzpirkšanai, lai gūtu peļņu. Viņiem nereti ir kredīti vairākās bankās, kurus atdot ir grūti. A.Ormane stāsta, ka Unibanka nāk pretī visiem saviem klientiem un meklē kompromisus. Klientu maksātspēju viņa nevērtē kā kritisku, tie drīzāk esot atsevišķi gadījumi, kādi piedzīvoti arī iepriekš, ne tikai krīzes laikā. A.Ormane īpaši aicina klientus, kuri sāk piedzīvot grūtības, bankā vērsties savlaicīgi. „Ne bankai, ne klientam nav izdevīgi tiesāties,” norāda A.Ormane, atzīstot, ka bieži vien klientiem ir bail nākt uz banku un stāstīt savas problēmas. A.Ormane norāda, ka viņas vadītā filiāle nevienu ģimeni no mājokļa nav izlikusi un to negrasās darīt. 

A.Ormane pauž neizpratni par A.Šlesera izteikumiem, norādot, ka esošajā situācijā ekonomika nonākusi valdības īstenotās politikas dēļ, taču tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, ir atrasts „grēkāzis” – bankas.

Situācija – gandrīz dramatiska

A.Šlesera partijas biedrs, LPP/LC pārstāvis, Ogres novada domes deputāts Pēteris Dimants esošo ekonomisko situāciju vērtē kā gandrīz dramatisku. „Viens no Ogres un arī Latvijas perspektīvākajiem uzņēmumiem tikko atbrīvojis no darba vēl desmit cilvēku,” skaidro deputāts, „Atlaisti arī darbinieki trikotāžas kombinātā. Ražošana ir apdraudēta, bet bankas nepagarina maksājumu termiņus, spiež atdot kredītus. Kā gan privātpersonas un uzņēmumi to var izdarīt, ja bankas nefinansē nevienu uzņēmējdarbības projektu?”

P.Dimants stāsta par kādu gadījumu, kad kāds paziņa kādā Ogres bankā lūdzis pagarināt atlikto maksājumu, ļaujot maksāt tikai procentus. Banka viņam paprasījusi pārvērtēt īpašumu, kas maksā apmēram 400 latus un vēl 500 latus par jautājuma izskatīšanu kredītkomitejā, bet procentu likmi palielināja par diviem procentiem. Tad, lūk, cilvēks aizgāja pēc palīdzības, bet viņu iedzina vēl dziļākā stūrī. Līdzīgu stāstu netrūkst. Cilvēku rindas nodarbinātības dienestā pieaug. Bankas būs nežēlīgas, cilvēki var palikt uz ielas, un uzņēmumi Latvijā ne vien neražos, bet arī nesniegs pakalpojumus. Nedrīkstam nonākt šādā bedrē.”

Vai politiķu solījumi ir tikai triks tautas nomierināšanai pirms plānotajām protesta akcijām, vai arī tiem ir reāls segums – to redzēsim jau tuvākajos mēnešos, kad plānots pieņemt likumu trūkumā nonākušo kredītņēmēju aizsardzībai. Nenoliedzami, tas atrisinātu daudzu tūkstošu ģimeņu izdzīvošanas problēmas, ļaujot vieglāk pārdzīvot krīzi. Nav gan skaidrs vai valdība spēs izvairīties no nepelnīta atbalsta sniegšanas nekustamo īpašumu spekulantiem un ļaunprātīgiem nemaksātājiem.