Komentāri (9)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kaut arī ERAF līdzfinansējums ēku siltināšanai pieejams jau kopš 2009.gada 23.novembra, neviena Ogres māja to vēl nav izmantojusi.

Pašvaldības aģentūras "Mālkalne" projektu koordinators Jānis Zunde stāsta, ka pagājušajā gadā ēku siltināšanas iespējas ar ERAF līdzfinansējumu nopietni vērtējuši piecu “Mālkalnes” daudzdzīvokļu namu iemītnieki, no kuriem siltināšanai piekritusi tikai Parka iela 10. No “Mālkalnes” atdalījies un neatkarīgi siltināšanas procesu virza arī Mālkalnes prospekts 31.

Tik zemu iedzīvotāju aktivitāti J.Zunde skaidro ar to, ka ERAF piedāvā līdzfinansējumu 50% apmērā no siltināšanai nepieciešamās summas. Otru pusi iedzīvotājiem jāsedz no mājas uzkrājumiem vai piemaksājot.

Tā kā uzkrājumi var segt tikai nelielu daļu nepieciešamās summas, jāņem kredīts. Iedzīvotāji parasti vēlas, lai ikmēneša ietaupījums no siltināšanas apkures rēķinā būtu vismaz vienāds ar maksājumu siltināšanai ņemtā aizdevuma dzēšanai. Tas iespējams, ņemot aizdevumu uz apmēram 20 gadiem, taču šajā laikā jāmaksā procenti, kas galu galā praktiski būs līdzvērtīgi ERAF līdzfinansējuma summai. Līdz ar to, visticamāk, iedzīvotājiem no savas kabatas jāsedz tuvu 100% siltināšanai nepieciešamās summas.

"Šāda situācija rodas no tā, ka Ogres mājas ir salīdzinoši labā stāvoklī, kā arī apkures tarifi Ogrē ir vieni no zemākajiem Latvijā (tarifs ir mainīgs katru mēnesi atkarībā no gāzes cenas). Līdz ar to vidējā maksa pa apkures sezonas 7 mēnešiem uz 1m2 ir daudz zemāka, nekā citās pilsētās, kur apkures tarifi ir lielāki, vai māju tehniskais stāvoklis ir sliktāks. Piemēram, ja ogrēniešiem, tāpat kā liepājniekiem, par apkuri būtu jāmaksā, teiksim, divi lati mēnesī par kvadrātmetru, bet pēc mājas nosiltināšanas šī maksa samazinātos par 50%, tad starpību novirzot kredīta maksājumam, atmaksas termiņš būtu īsāks un līdz ar to mazāka arī procentos maksājamā summa," skaidro speciālists.

Ņemot vērā gūto pieredzi, aģitācija par māju siltināšanu Ogrē uz laiku pārtraukta. To, iespējams, atsāks pēc tam, kad būs nosiltinātas māja Parka ielā 10 un Mālkalnes prospektā 31. Ja šo māju iedzīvotāji būs apmierināti ar rezultātu, viņu piemēram aicinās sekot arī citus.

"ERAF projekta īstenošanai Ogrē traucē arī tāds apstāklis, ka ļoti grūti savākt visu mājas iedzīvotāju akceptu un parakstus par piedalīšanos projektā, un, attiecīgi, kredīta ņemšanu. Lai gan likums paredz, ka tikai ar 50% + 1 balsi kopsapulcē, var nolemt mājai veikt ieguldījumus, kas ir saistoši arī atilkušajiem 49%, kas to nevēlas, tieši ERAF projektā nav skaidrs, kā šāda "piespiedu" shēma darbotos. Jo, pirmkārt, kredīta maksājumi bankai jāveic katru mēnesi, un ja 1/3 daļa principā to atteiktos maksāt, tad tiesāšanās ilgtu 1-2 gadus, bet no kurienes pa to laiku ņemt naudu bankas kredīta tekošo maksājumu veikšanai. Un otrkārt, ERAF projekts paredz mājas kompleksu siltināšanu, lai sasniegtu vajadzīgo efektu, t.i., dzīvokļu logu nomaiņu, arī radiatoru nomaiņu, skaitītāju uzstādīšanu uz tiem u.tml., bet ja cilvēks nav piekritis projektam, viņš savā dzīvoklī nevienu būvnieku arī nelaidīs, un rezultātā projekta mērķu sasniegšana būs ļoti sarežģīta. Faktiski, tajās 2 mājās, Parka 10 un Mālkalnes 31 tika savākti iedzīvotāju vairākuma paraksti. Bet tajās 4 mājās, kas tomēr attiecās no projekta, ievērojami lielākā daļa (pat nevis tikai daži cilvēki) nepiekrita," norāda J.Zunde.

Savukārt Mālkalnes prospekta 31 mājas vecākā Ninella Pihtina stāsta, ka viņas mājas iedzīvotāji par labu mājas siltināšanai lēmuši, iepazīstoties ar veiktajiem aprēķiniem. Tie parādījuši, ka siltināšana mājas iedzīvotājiem izdevīga un siltuma patēriņš samazināsies vismaz par trešdaļu vai pat uz pusi. Kopumā mājas siltināšanā plānots ieguldīt 155 tūkstošus latu. Ņemot vērā to, ka mājā dzīvo vairāk 12% maznodrošināto personu, 60% siltināšanas summas sedz ERAF, bet 40% – dzīvokļu īpašnieki, ņemot kredītu bankā uz 15 gadiem. Ceļš uz siltinātu māju gan izrādījies garš - pirmā sapulce notikusi pagājušā gada 27.februārī, šobrīd vēl tiek kārtotas formalitātes aizdevuma saņemšanai, bet siltināšanas darbus plānots uzsākt aprīlī, norāda N.Pihtina.