Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kamēr vieni joprojām cīnās ar plūdu izraisītajām sekām un pa savu namu pagalmiem pārvietojas teju vai laivās, citi ķērušies pie ikgadējā posta – kūlas dedzināšanas. Kopš 29.marta Latvijā reģistrēti jau vairāk kā 100 kūlas ugunsgrēki. No tiem trīs Lielvārdē, bet viens Ogrē. Diemžēl kūlas dedzināšanas gadījumu skaits ik dienu pieaug.

Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona Ogres daļas darbinieki, pirmais kūlas ugunsgrēks bijušā Ogres rajona teritorijā reģistrēts 1.aprīlī pulksten 11.39, kad VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz Lielvārdi, Avotu ielu 8, kur notekgrāvī aptuveni 100 kvadrātmetru platībā dega sausā zāle.

Līdz ar sauso laiku pieaug kūlas degšanas gadījumu skaits
2. un 3.aprīlī sakarā ar lietaino laiku kūlas ugunsgrēki netika reģistrēti, bet jau 4.aprīlī, līdz ar siltajiem pavasara saules stariem, tie atsākās ar jaunu sparu. Pulksten 17 VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz Daugavpils ielu 55 Ogrē, kur pērnā zāle dega 300 kvadrātmetru platībā. Dienu vēlāk, 5.martā, pulksten 15.30 tādā pašā platībā kūla dega arī Lielvārdē, Stacijas ielā, bet pulksten 19.44 divu hektāru platībā pērnā zāle dega Lielvārdes novadā, pie autoceļa Rīga – Daugavpils, netālu no kādām mājām. Par laimi, ne ēkas, ne arī cilvēki šajos kūlas degšanas gadījumos nav cietuši. Sakarā ar minētajiem faktiem uzsākta administratīvā lietvedība.

Tāpat kā aizvadītajā gadā, arī šogad ugunsdzēsējiem noskaidrot un sodīt kūlas dedzinātājus palīdzēs Valsts un pašvaldību policijas darbinieki.

Teritorija jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 «Ugunsdrošības noteikumu» prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumu 21.punkts nosaka, ka zemes īpašniekam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Par kūlas dedzināšanu var nonākt arī cietumā
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem, vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

«Neraugoties uz šīm prasībām, ik gadu tiek reģistrēti vairāki tūkstoši kūlas ugunsgrēku. Pērn valstī reģistrēti 2054 kūlas ugunsgrēki, kuru dzēšana VUGD izmaksājusi 19 854 latus – tā ir iztērētās degvielas cena un 16 bojāto speciālo ugunsdzēsēju automašīnu labošana. Turklāt degviela tika ekonomēta, un pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien iespējams, šos ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, tādejādi cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz citiem ugunsgrēkiem. Kūlas dedzinātājiem būtu jāatceras arī tas, ka VUGD resursi nav bezgalīgi un, lai apkarotu šos ugunsgrēkus, tiek tērēti VUGD līdzekļi, kas faktiski ir visu nodokļu maksātāju nauda. Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Katru gadu kūlas ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, ir bijuši gadījumi, kad tajos iet bojā arī cilvēki. Tā, piemēram, 2006.gadā kūlas ugunsgrēkos dzīvību zaudēja pat seši cilvēki, un tas nav maz,» atzīst VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere.