Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pagājušajā nedēļā Taurupes vidusskolā, bet pirms tam – Mazozolu pamatskolā – viesojās pazīstamais žurnālists, zemeslodes karsto punktu reportieris Sandijs Semjonovs un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis.

Žurnālists bija klāt tikšanās laikā Taurupē. Vispirms skolēni un pedagogi ar interesi noskatījās dokumentālo filmu «Afganistānas seši gadi. Seši dažādi stāsti». Vairāk nekā 30 gadus Afganistānā nav miera. 1979.gadā PSRS šajā valstī ieveda ierobežotu karaspēka kontingentu. Starptautiskā situācija saasinājās. Sadūrās divas naidīgas ideoloģijas. Tika boikotētas olimpiskās spēles Maskavā un Losandželosā. Arī mūsu dienās gals nav redzams. Daudzu valstu militārpersonas pilda savu internacionālo pienākumu, taču Afganistānas problēma bija un ir ģeopolitiski nozīmīga visai pasaulei.

Jaunos taurupiešus visvairāk interesēja tālās musulmaņu valsts sadzīve. Brīvā gaisotnē (sarunas laikā juzdamies kā mājās, Sandijs novilka zābakus...) skolēni uzzināja daudz saistošu lietu. Protams, ciemiņiem no Latvijas acīs visvairāk «iekrita» visapkārt valdošā nabadzība. 90 procentu iedzīvotāju ir analfabēti, tomēr nezaudē pašlepnumu un optimismu. Afganistānas lauku skoliņās audzēkņi mācās zem klajas debess, uz trim četriem ir viena grāmata, nav rotaļlietu (toties 5-6 gadu vecumā bērni jau prot šaut...), nepieciešamāko darba līdzekļu, nerunājot nemaz par modernajām tehnoloģijām. Skolotāji mēnesī nopelna 16-20 dolārus. Sievietēm jānēsā parandža, jaunieši nedrīkst izrādīt mīlestības apliecinājumus.

Ziemā Afganistānā var būt pat 40 grādus liels sals. Tā kā koku ir ļoti maz, krāsnis tiek apkurinātas ar kaltētiem dzīvnieku mēsliem. Sāpīga problēma – dzeramā ūdens trūkums – bieži vien tuvākā krātuve atrodas vairāku kilometru attālumā no apdzīvotās vietas. Interesanti, ka afgāņiem nav vadītāja tiesību apliecības, pārvietojoties netiek ievēroti braukšanas noteikumi. Vietējo ļaužu ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa ir plovs, ko, sēžot uz grīdas, ēd ar labo roku (kreiso roku vai īpašus akmentiņus lieto dabisko vajadzību kārtošanas reizēs...). Nabadzība ir galvenais iemesls, kāpēc milzīgs iedzīvotāju daudzums strādā heroīna ražošanas biznesā. Vieni audzē magones, otri darbojas nelielajās ražotnēs, vēl citi nogādā bīstamo kravu kaimiņvalstīs. Viens kilograms heroīna Kandahārā maksā ap 6000 dolāru, savukārt Eiropā – tuvu 100 000 dolāriem.

Tikšanās nobeigumā E. Helmanis un S. Semjonovs atklāja ieceri veidot dokumentālu filmu par 16.marta latviešu leģionāru piemiņas dienas problemātiku.