Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

6.martā notika Ikšķiles vēsturei veltīta zinātniska konference. Bez pagātnes apzināšanas  nav iespējams  izjust savu piederību novadam. Tas ir kā tilts cauri gadsimtiem ar skatu  nākotnē. Tā varētu raksturot arī 6.martā notikušo Ikšķiles vēsturei veltīto zinātnisko konferenci Ikšķiles kultūras namā.

Šis pasākums iezīmēja jaunu pavērsienu Ikšķiles kultūrvēstures pētniecības attīstībā ar mērķi piefiksēt jau izpētīto, uzstādīt jautājumus un noteikt tālāko darbības virzību. Konference bija nozīmīga ar to, ka pirmo reizi Ikšķiles vēsturē vienkopus sanāca ne tikai vēsturnieki, bet arī teologi un dažādu konfesiju pārstāvji.

Vērienīgās konferences idejas autors Ivars Zukulis uzsvēra, ka tas nebija vienreizīgs pasākums - septembrī  darba grupa atkal nāks kopā, lai analizētu konferences saturu, izstrādātu tematiku un  problēmas, kā prioritāti izvirzot pirmavotu pētniecību.

Piedāvājam īsu ieskatu Ivara Zukuļa konferences atklāšanas runā:

Šodien, 2010.gada 6.martā, mēs esam sapulcējušies ikšķiliešu pašu celtajā Kultūras biedrības namā, kurā, kā redzams, šobrīd notiek lielas pārmaiņas.

Pēc senākajā rakstītajā vēstures avotā- Indriķa hronikā minētajiem faktiem, Ikšķile šogad svin 825 gadu pastāvēšanas jubileju. Pēc vēsturnieku pieņēmuma Ikšķiles vārda izcelsmi skaidro ar senās lībiešu valodas atvasinājuma "ÜKS" un "KÜL", kas nozīmē "viens ciems".

Esiet laipni aicināti senajā lībiešu ciemā gleznainās Daugavas krastā, Daugavas galvaspilsētā!

Kāpēc "viens ciems"? Iespējams, tuvākajā apkārtnē tas bija viens un savrups, kur dzīvoja atsaucīgi un atvērti ļaudis. Taču Ikšķilei bija lemts kļūt par kādu pamatdaļu mūsdienu latviešu nācijas veidošanās gaitā, valodas, etnogrāfijas un folkloras veidošanā, kas šodien ir mūsu kultūras mantojums, daļa no mūsu patības un mentalitātes.

Bet vēl kāds zīmīgāks fakts ir tas, ka īstenībā Ikšķile no apzīmējuma "viens ciems" kļuva par Pirmo ciemu. Pirmo! Jo hronists Indriķis saka, ka kāda Zēdenbergas klostera priesteris Meinards, kurš mums šodien ir jau iecelts arī svēto kārtā, ieradies Ikšķilē  kopā ar tirgotājiem tikai Kristus dēļ, vienīgi, lai sludinātu. Tādā veidā sv.Meinards stājās pie Dievam tīkama darba, sludinot līviem Dieva vārdu un uzceļot baznīcu. Un no šī brīža Ikšķile kļuva par centru kristietības izplatībai Latvijā un visā Baltijā. Te aizsākās mūsu ceļš uz Eiropas civilizāciju. Mūsu konferences mērķi un uzdevumi saistās ar šīm divām nozīmīgajām tēmām- Daugavas lībiešiem un kristietības izplatīšanās vēsturisko nozīmi.

Mēs zinām, ka Ikšķile pēdējo desmit gadu laikā ir strauji mainījusies. Te ir ienākusi jauna iedzīvotāju paaudze, kurai Ikšķiles pagātnes bagātais kultūrvēsturiskais mantojums zināmā mērā ir svešs. Viens no konferences uzdevumiem ir pievērst cilvēku uzmanību Ikšķiles unikālajām vēstures saknēm, godināt un popularizēt mūsu ievērojamākas personības, kas šeit ir dzīvojušas.

Nora Ikstena Ikšķili dēvē par Latvijas mazu dzimtās zemes stūrīti, mazu patriotisma doniņu. Tad nu liksim šo mazo ierauga kukulīti lielajā abrā un kopā raudzēsim, mīcīsim un veidosim savus klaipiņus. Veidosim kopā piederības sajūtu šai vietai, cieņas un atbildības sajūtu pret nozīmīgo vēstures mantojumu, mērķtiecīgi spodrināsim Ikšķiles tēlu un centīsimies dot iespēju Ikšķilei kļūt par Latvijas kultūras un mākslas mazo galvaspilsētu.

Mēs ceram, ka konferences darba materiāli kļūs par jaunu Ikšķiles akadēmisko pētījumu rakstu krājumu aizsākumu, kas sniegs jaunāko informāciju akadēmiskajā vēstures un kristiānisma pētniecībā Latvijā.

Priecājamies, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts laikā akadēmiskie vēsturnieki un kristietības pētnieki ir izrādījuši tik patiesu interesi un vēlmi sadarboties, veidot sadraudzību.

Ikšķile 20.gs. abu pasaules karu laikā tika gandrīz pilnīgi nopostīta, vismaz mūs interesējošā kultūrvēsturiskā mantojuma ziņā, pilnīgi noteikti.

Tāpēc rodas jautājumi, kā šobrīd ļoti trūcīgo vēsturisko materiālu pasniegt, vizualizēt, pārvērst par tūrisma produktu.

Šai ziņā mūsdienu metodoloģija, vēstures mantojuma tehniskās iespējas, mākslas tēlu, simbolu ienākšanai vēsturiskajā vidē ir ļoti plašas iespējas. Te paveras plašs un radošs sadarbības lauks pētniekiem, māksliniekiem, arhitektiem, literātiem, režisoriem, virtuālo tehnoloģiju speciālistiem. Veidojot stāstus, sižetus, leģendas modernā uzrunājošā, skaidrojošā, pārnestā nozīmē, Ikšķili var padarīt par dzīvu, interesantu, iedvesmojošu un pievilcīgu vietu Latvijā un Eiropā.

Konference nav radusies tukšā vietā. Tikai īsumā pieminēšu ikšķiliešu ieguldījumu kultūrvēstures mantojuma saglabāšanā pēdējo 20 gadu laikā. Viens no novada vēstures izpētes iedzīvināšanas idejas nesējiem jau pirms 25 gadiem bija tautvēsturnieks Arvis Pope, kurš bija iniciators arī Nāves salas pieminekļa restaurācijai.

Vēlāk dedzīgi iesaistījās vēsturnieks Jānis Hartmanis, kurš organizēja atmodas laikā piemiņas vietu sakopšanu.

Un tad nāca  ikšķilieša Valda Villeruša ieguldījums divu Ikšķiles Almanahu sastādīšanā un izdošanā kopš 2005.gada, šobrīd top arī trešais. Tas ir nozīmīgākais ieguldījums līdzšinējā Ikšķiles kultūrvēstures materiālu apkopojumā  un saglabāšanā. Šajos darbos piesaistīts plašs pētnieku un  novadpētnieku loks un sniegta vērtīga informācija.

Te jāmin Vaidas Villerušas vēsturiskais apcerējums "Gājums", tēmu autori: Voldemārs Eihenbaums, Muntis Auns, Arvis Pope, Jānis Hartmanis un daudzi citi.

Konferences gaitā ar saviem priekšlasījumiem uzstājās LU Latvijas Vēstures institūta direktors Dr.hist. Guntis Zemītis , Dr.hist. Muntis Auns,   LU doc. Dr.hist. Andris Šnē,   Daugavpils Universitātes asoc.prof. Dr.hist. Kaspars Kļaviņš, Dr.theol. Guntis Kalme,   Mag.theol. Indulis Paičs un  LU doc. Dr.hist.eccl. Andris Priede.

Pēc konferences notika paneļdiskusija, kuras laikā interesenti varēja uzdot jautājumus par Ikšķiles vēstures tēmu.

Konferenci organizēja un atbalstīja:

Ikšķiles novada pašvaldība

Biedrība "Zaļās salas"

LU Latvijas Vēstures institūts

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca

Romas katoļu Baznīca Latvijā

Īpašs paldies par ieguldīto darbu konferences organizēšanā - Ivaram Zukulim un Helēnai Andersonei!