Komentāri (4)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Centrālā statistikas pārvaldes veiktā aptauja norāda, ka pērn katrs otrais Latvijas iedzīvotājs savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu (49.2%).

Savas veselības pašnovērtējums ir nedaudz atšķirīgs dzimumu griezumā, taču krasi atšķiras salīdzinājumā pa vecuma grupām. Pozitīvs savas veselības pašnovērtējums („ļoti labs un labs”) vecumā līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm ir pārsvarā pār negatīvo („slikts un ļoti slikts”), taču pēc 75 gadiem 42.9% vīriešu un 54.7% sieviešu uzskata savu vispārējo veselības stāvokli kā sliktu vai ļoti sliktu, bet tikai attiecīgi 7.8% un 5.3% kā labu vai ļoti labu.

Lai arī veselības pašnovērtējums iedzīvotāju vidū 2008.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu ir uzlabojies, tomēr 40.4% iedzīvotāju norādīja par kādas ilgstošas slimības vai veselības problēmas esamību. Šādas problēmas nav aktuālas jaunākā gadagājuma iedzīvotājiem (13.1%), taču pieaug līdz ar vecumu – pēc 75 gadiem 85% iedzīvotāju norādīja uz ilgstošām slimībām vai veselības problēmām.

Atbildot uz jautājumu par hroniskajām slimībām, abu dzimumu respondenti visbiežāk uzrādījuši muguras lejas daļas sāpes vai citu hronisku muguras problēmu esamību – kopā 36.3%. Otrajā vietā ir pēc biežuma ir paaugstināts asinsspiediens - 27.1% (gan ar būtiskām dzimuma atšķirībām – sievietēm šī slimība ir biežāk), bet trešajā - muguras kakla daļas sāpes vai citas ar to saistītas hroniskas problēmas - 23.5%.

Katrs desmitais (11.1%) respondents norādīja, ka veselības problēmas ir stipri traucējušas vai ierobežojušas viņu parastās ikdienas aktivitātes vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā. Tai skaitā stiprus ierobežojumus veselības problēmu dēļ ir izjutusi katra otrā sieviete vecumā pēc 75 gadiem.

Apsekojumā laikā tika uzdoti jautājumi arī par veselības aprūpes pieejamību un veselības aprūpes pakalpojumu novērtējumu respondentu skatījumā. Uz jautājumu „Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis gadījums, kas Jums pēc ārsta ieteikuma bija nepieciešama uzņemšana slimnīcā, bet Jūs netikāt uzņemts?” apstiprinoši atbildēja 3.6% respondentu. Savukārt aptuveni katram piektajam respondentam (17.7%) ir bijusi nepieciešamība vismaz vienreiz konsultēties ar ārstu speciālistu (neieskaitot ģimenes ārstu), bet tas nav izdarīts.

Iemesli, kas traucējuši konsultēties ar ārstu speciālistu (% no tiem iedzīvotājiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešama konsultācija, bet tā netika veikta)

Ārstu izrakstītas vai ieteiktas zāles pēdējo divu nedēļu laikā bija lietojuši 40% iedzīvotāju, katrs trešais vīrietis (28%), un katra otrā sieviete (49.7%). Līdzīgs atbilžu sadalījums ir arī par ārsta neizrakstītām zālēm. Ja ārsta izrakstīti vai ieteikti medikamenti pārsvarā bija pret paaugstinātu asinsspiedienu, tad starp visiem iedzīvotājiem, kas pēdējo divu nedēļu laikā ir lietojuši ārsta neizrakstītus medikamentus, vispopulārākie bijuši vitamīni, minerālvielas vai citi stimulējoši preparāti, tos lietojuši 64.8% respondentu.

Apsekojuma laikā tika uzdoti dažādi jautājumi par veselību ietekmējošiem paradumiem – smēķēšanu, alkohola lietošanu, sulu un dārzeņu lietošanu pārtikā, kā arī par fiziskām aktivitātēm, svaru un garumu. Kā liecina rezultāti, gandrīz katram otrajam vīrietim vecumā pēc 35 gadiem ir liekais svars, bet gandrīz katrai trešajai sievietei pēc 45 gadiem ķermeņa masas indekss liecina par aptaukošanos. Uz jautājumu „Vai Jūs pašlaik smēķējat?” pozitīvi atbildējuši 34.7% iedzīvotāju. No tiem, ikdienā smēķē 28.1%, tai skaitā 46.3% vīriešu un 13.0% sieviešu. Ikdienas smēķētāju skaits salīdzinājumā ar 2003.gadu ir samazinājies par 4.6 procentpunktiem.