Kalniešu spēles daudzās pasaules valstīs notiek gada garumā. Īpaši populārs Skotijā. Tādējādi tiek pieminēta skotu un ķeltu kultūra un mantojums. Dažās spēlēs izmantojamās lietas ir kļuvušas par Skotijas simbolu, piemēram, dūdas, skotu svārki, kā arī tādi notikumi kā baļķu mešana. Spēlēs nav tikai sacensības dūdu spēlēšanā, dejošanā un Skotijas smagatlētika, bet arī izklaides pasākumi un izstādes saistībā ar Skotijas un gēlu kultūru.

 

Spēļu un sporta spēļu izcelsme meklējama senā vēsturē un ir leģendu un stāstu pārpilna. Viens no kopīgajiem faktoriem ir nepieciešamība pirmatnējam cilvēkam attīstīties vai imitēt (ar burvestību palīdzību vai kā citādi) prasmi, kas nepieciešama izdzīvošanai sabiedrībā.

 

Kalnu apvidus sabiedrības sākot ar 18. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem centās saglabāt un atjaunot Kalniešu tradīcijas. Šie agrīnie pūliņi galu galā vecināja Kalniešu spēļu atdzimšanu, tādā veidolā, kādas mēs pazīstam tās šodien.

 

19. gadsimta četrdesmitajos gados Karaliene Viktorija kļuva par Spēļu patronesi. Kopš tā laika Kalniešu spēļu atdzimšana guva milzīgu atbalstu un bija viens no visnozīmīgākajiem faktoriem to popularizēšanā .

 

19. gadsimta otrajā pusē Kalniešu spēlēm bija ļoti liela loma Olimpiskās kustības attīstībā. Pirmo spēļu noorganizēšanai barons Pjērs De Kubertēns apmeklēja vairākās Kalniešu sacensības, lai noteiktu, kuri sporta veidi jāiekļauj Olimpisko spēļu programmā (no tām tika atvasināta lodes grūšana un vesera mešana).