Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

PRECIZĒTI KONCERTU DATUMI.

Ogres estrāde skatītājiem tiks vērta augusta sākumā, kad to no jauna atklās leģendārā rokgrupa „Pērkons”, informē Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības lietu jautājumos Ineta Tamane.

Jau ziņots, ka vakar Ogres novada domes sēdē lemts no pašvaldības budžeta atbalstīt trīs pasākumu rīkošanu Ogres estrādē. „Lēmums pieņemts, apzinoties, ka estrāde vienmēr bijusi Ogres pērle. Ja Ogri Latvijā atpazīst, tad pateicoties arī pasākumiem, kas te savulaik notikuši mūsu estrādē. Savu lomu spēlējusi gan estrādes atrašanās vieta – pašā Latvijas centrā, tiešā Rīgas tuvumā, gan ļoti augstvērtīgā skaņas kvalitāte. Tā vien šķiet, ka šo pērli radījusi pati daba un mēs to nedrīkstam aizlaist nebūtībā neatkarīgi no tā, kas estrādi apsaimnieko. Šī vieta ir īpaša un tas ir jāizmanto,” uzskata I.Tamane. Viņa atzīst, ka daudzi grandiozi pasākumi, kurus domes vadība vēlētos dāvāt ogrēniešiem, ir jāplāno vismaz gadu iepriekš un tie Ogres estrādē, visticamāk, notiks nākamgad.

Ogres kultūras centru gaida pārmaiņas

I.Tamane norāda, ka Ogres estrādes atdzīvināšana ir tikai daļa no jaunās domes vadības iecerētajām pārmaiņām novada kultūras dzīvē. Tās skars arī citus nozīmīgus novada kultūras objektus, kuru vidū ir Ogres kultūras centrs. Tuvākais uzdevums – kultūras centra fasādes dienvidu puses “savešana kārtībā”, pieprasot veikt garantijas remontdarbus. Šobrīd to „grezno” pamatīgas plaisas, gabaliem krīt nost apmetums, manāms pelējums. Un tas viss - tikai dažus gadus pēc 2010.gadā veiktajiem  energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem, kas iekļāva ārsienu siltināšanu un fasādes apdari.

„Vakar aizvadīta sanāksme par Ogres kultūras centra fasādes garantijas remontdarbiem. Situācija ir diezgan nopietna, tādēļ tika pieaicināti speciālisti. Man raisa izbrīnu, ka kopš 2011.gada nav sastādīts neviens defektu akts. Uzskatu, ka tā ir bezdarbība no amatpersonu puses. Jūnijā uzdevu domes izpilddirektoram rakstiski informēt par saraksti ar uzņēmēju, sastādītajiem aktiem un atzinumiem. Diemžēl šādi akti nav tikuši sastādīti iepriekš, lai gan problēmas ir bijušas. 9.jūlija sanāksmētika pieņemts lēmums veikt neatkarīgu ekspertīzi, kas atklās pieļautās kļūdas un vēlamāko risinājumu.  Uzņēmējs ir piestādījis savu dokumentāciju, viedoklis bija arī autoruzraugam un būvuzraugam. Saruna nebija viegla, jo projektētājs uzskata, ka vainīgs ir būvnieks, bet būvnieks – ka projektētājs. Viena no versijām – kultūras centra dienvidu puses siena plaisā, jo tās apmetumā izmantoti  materiāli, kas atšķirīgi reaģē uz temperatūras svārstībām, saulē uzkarst. Ir jāvērtē amatpersonu līdzšinējā rīcība un jāsaprot, ko darīt turpmāk. Laika nav daudz – būvnieka garantija šim objektam ir spēkā tikai līdz 2016.gadam,” stāsta I.Tamane.

Rīkos metu konkursu

I.Tamane atklāj, ka stājoties amatā, domes jaunā vadība bijusi vienisprātis, ka Ogres kultūras centrs ir arī viena no pilsētas lielākajām pērlēm. „Ir ļoti svarīgi, kādas funkcijas tas veiks un kā vizuāli izskatīsies šī celtne. Nepiekritām tam, ka kāpnes tiek restaurētas atsevišķi līdzšinējā izskatā, daudz skaidrības viesa pazīstamā arhitekta Ulda Pīlēna skatījums, apmeklējot Ogres pilsētu. Esam vienojušies ar Latvijas arhitektiem par metu konkursa rīkošanu un, to gatavojot, jau aizvadītas vairākas sanāksmes. Konkursa, kas notiks šā gada rudenī, mērķis ir iegūt skici, kas varētu kalpot par projektēšanas pamatdokumentu. Pārmaiņas visticamāk skars Ogres kultūras centra kāpnes un zaļo laukumu aiz Ogres kultūras centra, paplašinot kultūras pasākumu rīkošanas iespējas un uzlabojot piekļuves un auto novietošanas iespējas kultūras centram. Varu apsolīt Ogres iedzīvotājiem, ka šī iecere tiks novesta līdz galam,” norāda I.Tamane.

ES līdzekļi jāpiesaista „ar prātu”

„Stājoties amatā, mani neapmierināja līdzšinējā Ogres novada vadības attieksme pret Eiropas struktūrfondiem piesaistīšanas. Manuprāt, Ogres muzeja jaunajai ēkai noskatītais modelis-izstrādātais projekts, kur no 2 miljonu finansējuma 1,2 miljoniem jāiegulda pašvaldības nauda, ir absolūta līdzekļu izšķērdēšana. Ir jābūt otrādi – 75% Eiropas fondu līdzekļi, bet 25% -  pašvaldības. Īpašos gadījumos pašvaldība var ieguldīt 50%, bet ne vairāk,” turpina I.Tamane. Viņasprāt tieši no šāda principa jāvadās, izvēloties, kādos ES struktūrfondu programmās piedalīties. Svarīgi piesaistīt ES līdzekļus Ogres kultūras centram, bibliotēkai, muzejam, Bērnu un jauniešu centram un citiem infrastruktūras objekti. Tāpēc ir uzsākts darbs pie “Kultūras infrastruktūras attīstības stratēģijas Ogrē” izveidošanas. Šim dokumentam jābūt gatavam 2015.gadā, lai mēs sekmīgi varētu startēt jauno ES projektu finansējuma piesaistīšanā. Katram Eiro, kuru mēs kā līdzfinansējumu ieguldīsim no pašvaldības, ir jābūt pārdomātam, izsvērtam

23.jūlijā Ogrē viesosies Kultūras ministre Dace Melbārde, kurai I.Tamane vēlas prezentēt savas idejas pilsētas kultūras infrastruktūras attīstībā.