Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kopš 10. maija, kas Ogres Vēstures un mākslas muzejā durvis vēra izstāde „Kombināts”, to paguvuši apmeklēt jau gandrīz 350 interesentu.

Reizēm nelielajā izstāžu zālē cilvēku saplūst ka biezs, ik pa brīdim atskanot klusiem izsaucieniem: ”Paskat, tā taču esmu es! Re, un šo cilvēku es pazīstu.. Ak, cik mēs te vēl jauni!”

Cilvēki nāk satikties fotogrāfijās, atmiņās, atcerēties. Kombinātā strādāja aptuveni 5,6 tūkstoši darbinieku, kuri pārstāvēja 26 tautības. Daudziem šīs atmiņas saistās ar visu darba mūžu, priekiem, bēdām, fiziski smagu darbu, arī sabojātu veselību. Daudzi no viņiem vēl joprojām dzīvo dzīvokļos mūsu pilsētā Ogrē, kurus kādreiz piešķīris VĻKJS 50.gadadienas Ogres trikotāžas kombināts. 

Ogres Vēstures un mākslas muzejam šis ir īpašs laiks – ne tikai ievērojamā interesentu skaita dēļ. Izrādās, ir ļoti daudz ogrēniešu, kas rūpīgi glabājuši tā laika atmiņas savos albūmos, saglabājuši apbalvojumus un dažnedažādas darba dzīves liecības vienā no lielākajiem dzijas un trikotāžas izstrādājumu uzņēmumiem Eiropā. Šobrīd viņi jūtas uzrunāti un vai ik dienu muzeja krājums tiek papildināts ar jauniem priekšmetiem, fotogrāfijām vai to kopijām.

Šoreiz ielūkosimies Voldemāra Sergejeva atnestajās fotogrāfijās, kurš darbu Ogres trikotāžas kombinātā uzsāka strādāt ar tabeles numuru „109” (bija 109.kombinātā pieņemtais darbinieks) -1967.gada 11.jūlijā kā vērpšanas ceha mašīnu mehāniķis. Tolaik kombināts vēl ar pilnu jaudu nestrādāja un Voldemāram pirms ražošanas mašīnu uzstādīšanas nācās sagatavot darba telpas, darot pavisam citus, amata aprakstā neiekļautus darbus – viņš kopā ar citiem darbiniekiem betonēja vērpšanas ceha grīdas. Voldemārs Ogres trikotāžas kombinātā nostrādājis gandrīz visu darba mūžu, darot visdažādākos darbus - sākot kā 5.kategorijas atslēdznieks, bet pēdējos darba gadus izgatavojis moduļus metālliešanai.

Voldemārs Sergejevs: ”Tas bija manas dzīves labākais laiks. Nostrādāju kombinātā līdz 2000.gada 29.aprīlim.Tagad reizēm aizeju gar dzelzceļu līdz ražotnes ēkai. Sāpīgi, ka tās mašīnas, ko kādreiz par zeltu pirka, lai pārstrādu lamas vilnu, tagad nodotas metāllūžņu punktā par kapeikām. Kombināts bija mūsu paaudzes maizes klēts.”

Atgādinām, ka izstāde ”Kombināts” Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs atvērta līdz 28.jūnijam. Muzeja darbinieki pateicas ikvienam, kas dalījies ar tā laika liecībām, papildinot muzeja krājumu ar vērtīgām fotogrāfijām, to kopijām, priekšmetiem un aicina ogrēniešus arī turpmāk būt atsaucīgiem. Jo vairāk dalīsimies ar savu atmiņu arhīviem, jo aizraujošāks kļūs muzeja krājums un uzrunājošāka kļūs mūsu pilsēta Ogre.

Bilde Nr. 1 - 1967.gads . Neliela darbnīca kombinātā, kur virpo rumbas. Pirmais no labās- Voldemārs Sergejevs, pie virpas - Valdis Vigulis.

Bilde Nr.2 - 1.Maija gājiens 1972.gadā. Vērpšanas fabrikas darbinieki  Brīvības ielā.  Kombināta simbolu nes  4.ceha palīgmeistars Voldemārs Sergejevs, viņam blakus – tautumeita ar priekšdzijas spoli rokās –Sveta, kolonnas priekšgalā –kadru daļas priekšnieks Gobnieks . Gājienā redzams vērpšanas fabrikas priekšnieks Aivars Balodis( ar hūti galvā).

BIlde Nr. 3 - Vērpšanas ceha montāža Ogres Trikotāžas kombinātā. Attēlā vērpšanas mašīnu speciālisti, kuriem tolaik nācās betonēt ceha grīdu, pirms mašīnu uzstādīšanas- Ar melno bereti Voldemārs Sergejevs, viņam blakus – Ļeņingradas montāžas pārvaldes darbinieki. 2.rindā 2.no labās - Jānis Pirro.