Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Comenius projekta “Eiropas izglītība Eiropas skolās" ietvaros marta beigās 30 Ogres 1.vidusskolas pedagogi devās uz Keravas pamatskolu Somijā, lai iepazītos ar šīs valsts izglītības sistēmu un piedalītos mācību stundās.

“Piedalīties šajā projektā mūs uzaicināja Keravas pamatskolas skolotāja, pirms diviem gadiem viesojoties Ogres pašvaldībā, jo Kerava ir Ogres sadraudzības pilsēta,” atceras Ogres 1. vidusskolas direktore Ineta Tamane. Tobrīd projektā sadarbojās septiņu valstu skolas no Francijas, Somijas, Itālijas, Portugāles, Zviedrijas, Spānijas un Austrijas, vēlāk iestājusies skola no Polijas, Gdaņskas, un Latvijas (Ogres 1. vidusskola).

“Projekta pirmās aktivitātes aizsākās 2009. gadā, kad Vīnē tikās visu deviņu skolu direktori, lai pārrunātu un sagatavotu aktivitāšu plānu. Projekta mērķis ir, sadarbojoties šīm Eiropas valstu skolām, izstrādāt 30 stundu Eiropas mācības kursu, kas palīdz skolēniem iepazīt ar Eiropas dimensiju saistītus jautājumus, apzināties sevi kā Eiropas pilsoņus, vienlaikus nezaudējot savu identitāti, kā arī saskatīt un kritiski vērtēt kopīgo un atšķirīgo savā un savu vienaudžu ikdienā,” skaidro I. Tamane.

Projektā piedalās skolēni vecumā no 14 - 16 gadiem un dažādu mācību priekšmetu skolotāji. Projekta aktivitātes plānotas divu gadu garumā un katra gada noslēgumā tiek rīkota “Eiropas nedēļa”, kurai skolotāji rūpīgi gatavojas visu gadu, tiekoties kādā no projektā iesaistītajām skolām - pārrunā stundas gaitu, tēmas, uzdotos mājasdarbus. Savukārt “Eiropas nedēļas” laikā tiekas visu projektā iesaistīto skolu skolēni un skolotāji, dažādās grupās kopīgi novadot iepriekš noteiktajam priekšmetam un tēmai veltītu stundu un rīkojot dažādus citus interesantus pasākumus – savas valsts prezentācijas, talantu šovus, video par skolēnu ikdienu utt. Pirmā “Eiropas nedēļa” jau aizvadīta 2010. gada maijā Francijā, Parīzē, kur piedalījušies 180 skolēni un skolotāji, 14 no Ogres 1. vidusskolas. “Šajā reizē stundas notika dzimtās valodas un vēstures priekšmetos. Stundu par latviešu valodu vadīja skolotāja Ligita Medvedeva un Kristīne Treimane,” atceras Ogres 1. vidusskolas direktore.

Šogad maijā “Eiropas nedēļa” plānota Zviedrijā, Stokholmā, un skolēni kopīgi apgūs rokdarbus, mākslu, sportu un dabaszinības. Jau pēc nedēļas Somijā, Keravā, plāno tikties sporta un darbmācības priekšmetu skolotāji, lai pārrunātu šī gada “Eiropas nedēļas” norisi un sagatavotos minētajām mācību stundām. Dabaszinību skolotāji jau tikušies februārī Portugālē, kad Ogres 1. vidusskolu pārstāvēja bioloģijas skolotāja Irina Grigale un angļu valodas skolotāja Gita Brodzinska (vadīs arī stundas Stokholmā).

Pieredzes apmaiņa notiek ne tikai starp pedagogiem, bet arī starp projektā iesaistīto skolu vadītājiem. Ogres 1. vidusskolā marta beigās ieradīsies Austrijas, Vīnes (Öffentliches Gymnasium der Stifftung Teresianische Academie Wien) skolas direktore, aprīlī uz projekta skolu Spānijā, Barselonā (I.E.S. Maragall) dosies I. Tamane. Plānots, ka projektu varētu turpināt un tad viena no pirmajām aktivitātēm būtu visu projektā iesaistīto skolu pārstāvju tikšanās Ogres 1. vidusskolā septembrī. Projekta turpinājuma pieprasījums jau ir iesniegts izvērtēšanai, tiek gaidīta projektu vērtēšanas komisijas atbilde par tālāko darbību.

Šī paša projekta "Eiropas izglītība Eiropas skolās" ietvaros marta beigās uz Keravu devās Ogres 1. vidusskolas skolotāji. Ogres novada pašvaldībai ar Keravas pašvaldību sadarbības saiknes izveidojušās savstarpēju ilgstošu kontaktu, arī kopīgu projektu īstenošanas ietvaros. Pateicoties abu pašvaldību sadarbībai, Keravas pamatskola (Keravanjoen Koulu) Comenius projektā uzaicinājusi piedalīties arī Ogres 1. vidusskolu. Skolotāji, vizītes laikā iepazīstot Keravas pilsētas vēsturi, atklāja vairākas pārsteidzošas līdzības, kas vieno abas pilsētas. Piemēram, abu pilsētu nosaukums cēlies no tai blakus esošās upes nosaukuma; abu pilsētu attīstību veicinājusi dzelzceļa izbūve, kas abās pilsētās atklāts gandrīz vienlaikus (Ogre – 1961. gadā, Kerava – 1962. gadā). Keravā dzīvo 32 tūkstoši iedzīvotāju, Ogrē (un Ogresgalā) gan nedaudz mazāk - 29 000. Salīdzinoši netālu ir galvaspilsēta – no Keravas līdz Helsinkiem ir 29 kilometri, no Rīgas līdz Ogrei – 37.

Keravas pamatskolas zviedru un angļu valodas skolotāja, projekta koordinatore Hannele Rajarvi (Hannele Raejärvi)kolēģiem no Ogres pastāstīja par izglītības sistēmu Somijā un iepazīstināja arī ar darbu Keravas pamatskolā. Visā Somijā izglītības programmas ir vienādas, tikai katra skola specializējas kādā noteiktā jomā (Keravas pamatskola – angļu valoda, matemātika, zinātne), turklāt reti kur ir tāda skola, kurā mācās bērni no 1. līdz 9. klasei, nerunājot par vidusskolām. Skolēniem atzīmes sāk likt no 5. klases, pirms tam zināšanas tiek vērtētas aprakstoši. Arī obligātie valsts noteiktie eksāmeni pēc 9. klases un iepriekš nav jākārto, tos pēc izvēles var pieprasīt pašvaldība. 

Keravas pamatskolā mācās 750 skolēni vecumā no 7 – 16 gadiem, administrācija un skolotāji – 50 cilvēki. Visas klases neatrodas vienā ēkā, bet gan sadalītas trijās ēkās. Skolēniem pašvaldība apmaksā gan ceļa izdevumus, ja tādi ir, gan pusdienas, grāmatas, visu nepieciešamo mācību darbam. Keravas pamatskola skolēniem piedāvā speciālus izvēles kursus: mūziku, mākslu, rokdarbus, datorapmācība u.c. Lai iepazītu dažādas profesijas, noteikts, ka skolēniem jau 8. klasē veselu nedēļu jāstrādā kādā uzņēmumā (6 stundas dienā), par to nesaņemot atlīdzību, 9. klasē šāda veida profesijas apguve notiek divas nedēļas. Skolotāji speciāli tiek apmācīti, lai strādātu ar skolēniem ar īpašām vajadzībām, lai visi skolēni varētu apgūt noteikto mācību vielu un pabeigtu skolu. Keravas pamatskola ir ieguvusi Zaļo karogu un skolēnu pašpārvalde aktīvi iesaistās dažādu ar vidi saistītu pasākumu rīkošanā. Tāpat skolā notiek labdarības darbs, ziedojot naudu Tanzānijas skolai. Izveidojusies starptautiska sadarbība ar dažādām skolām, notiek skolēnu apmaiņas braucieni. Skolā ir arī skolas radio.

Ogres 1.vidusskolas direktore I. Tamane uzskata, ka šāda veida pieredzes apmaiņas braucienos skolotāji gūst daudz pozitīvu vērtību. “Tie ir jauni kontakti, kā arī skolotājiem ir ar ko salīdzināt savu darbu un metodes. Pieredze Keravā skolotājiem cels pašvērtējumu, jo mēs redzējām, ka neesam nemaz sliktāki,” smaidot saka direktore. “Piedaloties stundās, pārliecinājāmies, ka Latvijā starp skolēnu un skolotāju tomēr valda lielāka cieņa, stundās ir lielāka disciplinētībā. Tomēr neskatoties uz to, Somijā ir ļoti labi izglītības rādītāji, īpaši lasītprasmē. Arī par to ir jādomā – kas ir par iemeslu, kāpēc mums tādu nav. Domāju, ka daudz ko nosaka tas, ka skolās ir daudz labāks materiālās bāzes nodrošinājums. Arī mūzikas un sporta stundas tiek organizētas citādi. Mūzikas stundās katram skolēnam ir kāds mūzikas instruments, ģitāras, bungas vai sintezators, viņi kopā spēlē un dzied. Savukārt sports neorientējas uz augstiem sasniegumiem, bet uz kustību – sporta laikā skolēni vairāk apgūst savu ķermeni, dejo, kustas. Arī skolotāji nav tik saspringti, nervozi, viņu alga ir septiņas reizes lielāka nekā Latvijā. Somijā daudz mazāk dažādu pārbaužu gan no valsts puses, gan pašiem skolēniem daudz mazāk dažādu eksāmenu – te vairāk uzticas skolotājam un viņa darba rezultātiem,” iespaidos par redzēto Kerovā dalās I. Tamane.

Arī pašiem skolotājiem pēc piedalīšanās stundās radušās līdzīgas pārdomas. Ogres 1. vidusskolas sākumskolas skolotāji piedalījās angļu valodas un matemātikas stundās 3. klasē un skolas vidi un gaisotni raksturo kā demokrātisku, secinot, ka lielākā daļa metožu viņiem ir jau zināmas. Fizikas skolotāju Mirdzu Vilipsoni izbrīnījis stundās redzētais kārtības trūkums: “Mani pārsteidza skolēnu “vaļīgā” uzvedība un attieksme pret mācību darbu, kā arī tas, ka skolēni visu dienu nēsā līdzi virsdrēbes, jo skolā atsevišķi skapīši tām nav paredzēti. Ļoti labi, ka skolēni ir nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kā arī ar bezmaksas pusdienām!”

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ligita Medvedeva ievērojusi skolotāju mieru un lielo iedvesmu strādāt, tāpat labo mācību materiālu nodrošinājumu. Radies priekšstats, ka mācību saturs nav tik pārslogots kā Latvijā, lai gan matemātikas skolotājas Inta Ungure un Inta Laicāne secināja, ka mācību grāmatas ir līdzīgas abās valstīs. Nedaudz atšķiras tikai kārtība, kad kuru priekšmetu māca. Vēl interesanti, ka skolēni raksta tikai ar zīmuli, uzskatot, ka tad ir iespējams izdzēst, ja kļūdās. Iepazīstoties ar skolēnu pierakstiem, Ogres skolotāji secināja, ka pierakstu burtnīcas ir glītas un kārtīgas.

Skolotāji atzina, ka šis pieredzes apmaiņas brauciens viņu atmiņā paliks kā “maza brīnumsvecīte ikdienas pelēcībā”, jo šis laiks kopā ar kolēģiem pavadīts pilnvērtīgi un pozitīvi. Somijas skolotāji saņēma uzaicinājumu paviesoties Latvijā, Ogres 1. vidusskolā, lai turpinātu labi iesākto skolu un pilsētu sadarbību.