Komentāri (11)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Visticamāk, ka pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotās neveiksmes, rīt Ogres novada domes komiteju sēdē atkal tiks aktualizēts jautājums par kultūras centra darbu un tā direktores Ligitas Zadvinskas atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Kā informēja „Ogres fakti” jautājumu par kultūras centra direktores atbrīvošanu estrādes saimnieks, deputāts Arvis Auziņš ierosināja jau pagājušajā nedēļā, taču nesaņēma nepieciešamo deputātu atbalstu.

Jau ziņots, ka A.Auziņš, kurš pēc izglītības ir autovadītājs, galvenokārt kritizē „nerentablo” pasākumu rīkošanu Ogres kultūras centrā. “Vai viņa tādā pašā stilā taisās strādāt tālāk – dalīt ielūgumus visiem un teikt, ka viņa ir uztaisījusi ideālu pasākumu?” par L.Zadvinskas darbu izteicies A.Auziņš.

A.Auziņš paudis vēlmi saņemt 100 tūkstošu latu lielu pašvaldības līdzfinansējumu pasākumu rīkošanai estrādē. Par paša iecerētajiem pasākumiem A.Auziņš gan atzinis: „Pats, finansiāli es viņus nevaru nopirkt un atpelnīt uz biļetēm.” Tātad arī estrādē tiek plānoti reāli vai potenciāli nerentabli pasākumi, bet domes līdzfinansējuma piešķiršana samazinātu deputāta un uzņēmēja risku ciest zaudējumus.

Jau ziņots, ka domes priekšsēdētājs E.Bartkevičs noliedzis iespēju no domes budžeta finansēt privātu struktūru, bet L.Zadvinska paudusi neizpratni par A.Auziņa rīcību. Šodien uzklausām Ogres novada kultūras darba koordinatores Anitas Ausjukas viedokli.

- Vai atbalstāt ieceri atbrīvot no darba L.Zadvinsku?

- Man tas ir pilnīgi nepieņemami, jo es uzskatu, ka tur ir jābūt kādam ļoti spēcīgam pamatojumam, lai cilvēku atbrīvotu no darba. Es tādu pamatojumu neredzu un ar tādu neesmu iepazīstināta. Es lepojos ar sava novada un pilsētas kultūras cilvēkiem, kas nes mūsu kultūras misiju - vai tā ir mākslas skola, mūzikas skola, muzejs, mums ir ļoti laba sadarbība un viss ir labi. Cilvēki to reizēm nesaprot, viņiem šķiet, ka kultūra - tie ir tikai koncerti, ballītes. Taču tam visam apakšā ir ļoti liels darbs, gan mākslinieciskā pašdarbība, gan Dziesmu svētki. Man liekas, ka cilvēkiem ir tāds nedaudz virspusējs viedoklis par kultūru.

- Vai taisnība, ka jūs varētu būt viena no iespējamajām nākamajām direktora amata kandidātēm?

- Man, pirmkārt, neviens neko tamlīdzīgu nav izteicis. Un katrā ziņā es noteikti pilnīgi no tā atsakos, jo man patīk mans darbs un es zinu, ka cilvēkam jādara tas darbs, ko viņš prot un ko viņš māk. Katrā ziņā es pilnīgi negrasos ieņemt neviena cita amatu, jo es neredzu tam pamatu. Es domāju, ka problēmas, ja tādas ir, vispirms ir jārisina Kultūras centra līmenī.

- Pagājušajā trešdienā notika jūsu, Arvja Auziņa un Ligitas Zadvinskas tikšanās. Par ko bija saruna?

- Par kultūras pasākumu plāniem. Mēs ar Ligitu uzskatām, ka ziemas, rudens un pavasara sezona ir laiks, kad kultūras centram ir visvairāk darba. Tā ir tā atbildība par māksliniecisko pašdarbību - par to kā cilvēki atpūšas, par koncertiem. Un vasarā, protams, ja mums ir tāda estrāde, kura ir atjaunota, būtu jādod, jāuztic un jāļauj tajā vairāk darboties Arvim Auziņam, taču neizslēdzot iespēju sadarboties. Visu laiku šī sadarbība mums ir bijusi ļoti laba, kad mēs bez īres maksas varam organizēt 3 pasākumus un es domāju, ka Arvis arī neskaita vai tie ir 3 vai 5. Nekad nav liegts, piemēram, noturēt mēģinājumus pirms pasākumiem. Trešdien šī saruna bija par vasaru, ka spēks tomēr ir vienotībā un ka mums vajadzētu atjaunot šo tradīciju, ka mēs 1.septembri svinam estrādē, jo mums ir ļoti daudz skolu. Tas bija viens jautājums.

- Vai runa ir par finansējumu, ko saņemtu estrāde?

- Nē, tas ir bez maksas. 1.septembrī nekad maksa nav bijusi. Bet, protams, ir vajadzīga skaņu aparatūra, apgaismojums un šī ir tā sadarbība un arī programmu mēs izstrādājam kopīgi. Protams, ja mūzikas svētki nenotiek tādā mērogā, kādā tie ir bijuši, naudas trūkuma dēļ, tad mēs paliekam pie tā, ka šis datums tomēr tiek aizrunāts un viens no koncertiem tomēr notiktu. Pasākumos izmantojam estrādes skaņas un gaismas tehniku. Par pilsētas svētkiem es cenšos uzklausīt cilvēkus, iestāžu vadītājus, nākam kopā, kultūras cilvēki, jo mums pilsētas svētki notiek nevis kā citās lielās Latvijas pilsētās vasaras vidū, mums tā ir vasaras nogale. Runājām, ka varbūt labāk šos svētkus rīkot vasarā, vairāk izmantojot pašdarbību. Trešais sarunas temats bija par Līgo svētkiem.

- Šim mērķim esot paredzēti 20 tūkstoši...

- Šajā budžeta sadaļā tie ir 10 000. Tas ir ar tādu domu, ka mums jūnijā ir vēlēšanas, kad paliekam bagātāki ar zemēm, ar cilvēkiem un kultūras iestādēm. Tāpēc ielīgošana varētu būt mūsu jaunajā novadā. Tas nenozīmē, ka šī nauda tiks apgūta tikai šeit, Ogrē.

- Kā jūs redzat šo shēmu, kā kāda naudas summa, piemēram, 100 000 latu, varētu nonākt no pilsētas vai kultūras nama budžeta estrādes kontā?

- Es domāju, ka tiešā veidā nevar nonākt, jo estrāde ir privātā struktūra, bet mēs - valsts. Tas var būt tikai mūsu līdzfinansējums. Nenoliedzami, Arvis ir ieguldījis ļoti lielu darbu, tomēr es domāju, ka šajos laikos droši vien šī summa ir par augstu.

- Cik liels varētu būt atbalsts estrādei šajos laikos?

- Grūti pateikt, jo ir jārunā nevis par naudu, bet par konkrētiem pasākumiem. Tas ir jālemj plašākā lokā.

- Vai pilsēta varētu līdzfinansēt pasākumu, kurš ir par maksu un kurā peļņu gūst privātuzņēmējs?

- Jā, mums ir tāda pieredze bijusi - ar SIA "Festivāli un koncerti", tas bija grandiozs pasākums, Jāņu uzvedums ar Vairas-Vīķes Freibergas piedalīšanos. Tad arī bija domes līdzfinansējums, bet cilvēki arī maksāja par ieejas biļetēm. Tur bija arī Čikāgas piecīši un izdevumi bija ļoti lieli, jo mēs bijām ieinteresēti, lai arī pie mums būtu tāds skaists pasākums. Es domāju, ka kā pasākums tas bija ļoti jauks.

- Kas jādara, lai šobrīd saņemtu pašvaldības līdzfinansējumu pasākumiem estrādē?

- Privātuzņēmējam, šajā gadījumā Arvim, jānāk ar savu piedāvājumu - šajā vasarā viņš ir iecerējis šādus lielus pasākumus...

- Kādus pasākumus rīkot viņš šobrīd ierosina?

- Šobrīd runa ir par trim pasākumiem - par Līgo svētkiem, par pilsētas svētkiem un 1.septembri.

- Tātad šie ir tie pasākumi, kur varētu būt domes līdzfinansējums, kur varētu ieeja būt par maksu?

- Jā, ja sastādot tāmi... ar šo līdzfinansējumu... pieliekot pretī... tad nevar, droši vien, pasākumu... Es uzskatu, ka noteikti ieguvējs būtu skatītājs un apmeklētājs, jo šī biļete būtu par daudz lētāku cenu.

- Tajā pašā laikā daļa no skatītāju atstātās naudas nonāktu noteikti arī estrādes budžetā?

- To man grūti teikt, jo brīvdabas pasākumi atkarīgi no daudziem apstākļiem, arī laika apstākļiem.

- Tātad tā shēma tiek aprunāta kādā veidā domes naudiņu novirzīt estrādei?

- Jā. Es domāju tā, ka uz šo brīdi arī kultūras centrā mēs esam laimīgi, ja mēs esam pa nullēm, tad jau mēs esam vinnētāji. Piemēram, pasākums "Tuvplāni" ar Renāra Kaupera piedalīšanos, uz kuru Rīgā biļetes tika izpirktas 1-2 dienu laikā, bet pie mums Ogrē bija ap 150-200 apmeklētājiem. Es domāju, ka Renārs Kaupers bija ļoti pārsteigts, kaut ko tādu ieraugot. Tā ka mēs, šeit sēžot, varam izplānot kaut ko ļoti skaistu un milzīgu, bet tas nav atkarīgs tikai no mūsu plānošanas. Šodien pateikt, cik nopelnīs viens vai otrs pasākums, nav iespējams.

- Tajā pašā laikā, ja Arvis Auziņš šos pasākumus rīko bez domes finansiāla atbalsta, tad viņam šis risks ir daudz lielāks?

- Noteikti. Es domāju, ka uz šo brīdi, lielus pasākumus organizējot, ir jāskatās cik lielā mērā ieguvēji ir iedzīvotāji. Tādēļ, ja kaut ko tiešām lielu un grandiozu rīko, tad arī tas finansējums būs liels un biļetes būs dārgas. Es neredzu neko sliktu, ja uz pasākumu, no kura iegūtu tieši mūsu iedzīvotājs, iespēju robežās būtu arī domes līdzfinansējums.

- Kāds ir jūsu viedoklis par L.Zadvinsku?

- Es domāju, ka viņa ir ļoti zinošs cilvēks, tas cilvēks, kas nepārtraukti sevi papildina, mācās, iet dažādos kursos...

- Vai, koordinējot novada kultūras dzīvi, esat novērojusi kādus pārkāpumus kultūras centra direktores darbā?

- Nē. Liela mēroga pasākumi kultūras centrā notiek, varbūt, vienu reizi mēnesī. Mazāku pasākumu ir daudz, nedēļā divi vai trīs. Piemēram, uz Valmieras teātra izrādi visas biļetes bija izpārdotas.

- Kāds ir jūsu viedoklis par kultūras centrā notikušajām Norvēģu dienām, vai tur ir notikusi afēra?

- Es domāju, ka nē. Tas ir nepatīkami, ka no mušas mēs uzpūšam ziloni. Mans viedoklis – ir ļoti labi, ja kultūras programma ir dažāda - vienam patīk opera, otram - šlāgeri, trešam – kas cits. Cik mēs esam dažādi cilvēki, tik dažāds mums ir pieprasījums. Piedāvājums Ogrē ir plašs - cilvēki strādā pie programmu sagatavošanas, uz Ogri brauc ļoti slaveni, atpazīstami mākslinieki, bet apmeklējums noteikti varēja būt labāks. Es to izskaidroju tikai ar to, ka mums telpas nav piemērotas. Ir mazā zāle, kurai ir ļoti laba akustika, bet pietrūkst noskaņas, ko radītu skaists interjers, un, protams, Rīgas tuvums, kur ir daudz lielākas iespējas baudīt nopietno mūziku.

- Arvis Auziņš par L.Zadvinskas darbu ir izteicies “Vai viņa tādā pašā stilā taisās strādāt tālāk – dalīt ielūgumus visiem un teikt, ka viņa ir uztaisījusi ideālu pasākumu?” Kā jūs kā kultūras darba koordinators vērtējat - vai Arvis Auziņš Ogres estrādē ir sarīkojis kādu augstas kultūras pasākumu, kas būtu domāts inteliģencei?

- Es domāju, ka Arvis kā organizators vairāk veic menedžera darbu un ir vairāk izklaide. Bez jauniešu mūzikas jau arī nevar iztikt. Estrāde nav piemērota Mūzikas svētkiem, tā ir piemērota tikai popa, roka un tamlīdzīgiem, jo viss tehniskais aprīkojums ir bāzēts vairāk uz tādiem pasākumiem, kur jaunieši vienlaikus dejo, klausās un atpūšas. Jo bija ļoti grūti izjust Edgara Liepiņa svētkus un arī Mūzikas, jo attālums publikai... Es domāju, ka Arvis Auziņš dara savu darbu kā uzņēmējs. Droši vien arī mēs katrs, ja būtu viņa vietā, domātu, kā izlietot šos līdzekļus. Jo līdzekļi ir ieguldīti ļoti lieli un estrāde ir sakopta, tas ir nenoliedzami.

- Un ir jādomā kā šos līdzekļus piesaistīt...

- Jā, protams. Uz pasākumiem vidējai paaudzei apmeklējums nav tik liels. Tādēļ uz Mūzikas svētkiem tiek dalīti ielūgumi, jo, ja tiek pārdotas 1000 biļetes, tad pasākumam estrādē tas ir ļoti maz un pasākums būtu neomulīgs. Tāpēc ir tāda prakse, ka tiek izdalīti apmēram 1000 ielūgumi uz Mūzikas svētkiem. Ielūgumu dalīšana uz nopietnās mūzikas pasākumiem notiek sadarbībā ar mūzikas skolu un citām mācību iestādēm. Tas ir ļoti pozitīvi un arī es esmu ļoti priecīga, ka, sākot ar pagājušo gadu mums ir īpaša, pozitīva sadarbība ar skolām.

- Kādu risinājumu redzat šajā konfliktsituācijā, kur vienā pusē ir A.Auziņš, kurš vēlas atbalstu estrādei, bet otrā pusē - L.Zadvinska un E.Bartkevičs, kuri šo atbalstu, vismaz tādā apmērā un formā, sniegt nevēlas?

- Es domāju, ka ļoti daudz var panākt sarunu ceļā un vienojoties. Kultūras namam un estrādei ir jāsadarbojas un tas jau visu laiku arī notiek. Mēs sadarbojamies arī ar muzeju, mūzikas skolu, mākslas skolu. Sadarbībai noteikti ir jābūt. Ir sācies Lielais gavēnis, bet gavēt jau nenozīmē tikai neēst, bet arī sevi izvētīt. Kašķi un naids nenoved ne pie kā laba un mēs esam tik maza pilsētiņa un vai tiešām mums, pieaugušiem cilvēkiem, ir jānaidojas par kaut kādām tādām lietām? Vai mēs nevaram apsēsties pie kopīga sarunu galda?

„Ogres fakti” gūst arvien jaunus apstiprinājumus tam, ka tiek plānota shēma, ar kuras palīdzību varētu līdzfinansēt pasākumus estrādē, kuri citādi, iespējams, nestu zaudējumus. Saprotama ir uzņēmēja vēlme izmantot katru iespēju samazināt riskus un palielināt sava uzņēmuma ienākumus, taču vai tas jādara izmantojot deputāta krēslu un uz pilsētas budžeta, tātad, nodokļu maksātāju rēķina? Vai krīzes laikā attiecīgo summu nevajadzētu drīzāk novirzīt sociālo pabalstu palielināšanai grūtībās nonākušajiem? Un vai A.Auziņa plānu atbalstīs agrākie „taisnības cīnītāji” – Jaunā laika deputāti? Vismaz daļu atbilžu, visticamāk, uzzināsim jau rīt, domes sēdes laikā.