Komentāri (11)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres biznesa inkubatorā aizvadīta Ogres uzņēmējdarbības attīstības komisijas izbraukuma sēde, kuras laikā spriests par būtiskiem ar biznesa attīstību novadā saistītiem jautājumiem.

Galvenais secinājums – biznesa inkubatoram turpmāk jāsniedz atbalstu ne vien, kā līdz šim, ar elektronikas nozari saistītiem uzņēmumiem, bet jāveicina vietējās uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstība kopumā, dažādu nozaru uzņēmumu veidošanas Ogres novadā.

Tuvāko gadu laikā ar inkubatora atbalstu plānots attīstīt 40 dažādu nozaru uzņēmumus. Jau šobrīd no 16 uzņēmumiem, kas darbojas biznesa inkubatora paspārnē, tikai 5 atrodas biznesa inkubatora telpās. Pārējie izmanto tā saucamā „virtuālā inkubatora” pakalpojumus – bezmaksas konsultācijas, tajā skaitā juridiskajos un finanšu piesaistes jautājumos, kā arī bezmaksas grāmatvedības pakalpojumus.

Biznesa ideju izstrāde - sadarbībā ar skolām

Plānots, ka inkubators savā darbībā un mārketinga pasākumos turpmāk daudz ciešāk sadarbosies ar uzņēmējdarbības attīstības komisiju. Sadarbības ietvaros plānoti vairāki pasākumi, piemēram, novatorisku biznesa projektu izstrāde vidusskolu projektu nedēļu ietvaros. Līdzīga prakse jau īstenota Zviedrijā, klasēs tiek nolasīta lekcija par uzņēmējdarību, skolniekos veicinot uzņēmējdarbības garu un veicinot jaunu biznesa ideju rašanos. Varētu notikt arī biznesa projektu konkurss gan skolu ietvaros, gan starp skolām. Biznesa ideju izstrāde sadarbībā ar skolēniem varētu sākties jau šoruden.

Valstij jāmaina attieksme

Sanāksmes laikā arī secināts, ka virkne iepriekš ienesīgu nozaru Latvijā šobrīd zaudējušas perspektīvu. Atgūt ieguldīto un zaudēto būs ļoti grūti, pat neiespējami. Uzņēmēji uzskata, ka valdības politika paceļot nodokļus arī nebija pareiza. Izskanēja viedoklis, ka lielie uzņēmumi varētu reģistrēt savas firmas citās valstīs, kur ir zemākas nodokļu likmes un citi atvieglojumi. Pieminēts arī, ka vairākas ražotnes pārceļ savu darbību uz tādām valstīm kā Polija un Lietuva. Kopumā prognozēt nākotni nav iespējams.

“Valstij būtu jāmaina attieksme pret uzņēmējiem kā tādiem,” uzskata uzņēmējdarbības komisijas loceklis Egils Helmanis, “uzņēmēji ir tie, kas maksā nodokļus. Tagad, kad uzņēmējdarbība tiek kavēta, arī kase nepildās. Svarīgi veicināt uzņēmējdarbības garu jauniešu vidū.”

Inkubatora pakalpojumi – pieejami daudziem

“Ir jāuzsāk diskusija par divām aktuālām lietām,” uzskata uzņēmējdarbības komisijas loceklis Pēteris Dimants, “Pirmā no tām – ka mums vajadzētu vairāk informēt cilvēkus un izveidot plašāku sadarbību starp uzņēmējiem, kuri neatrodas tikai inkubatorā, bet visā Ogrē, taču izmanto inkubatora pakalpojumus. Svarīgi, lai cilvēki saprastu – ja viņi grib kaut ko jaunu veidot, tad viņiem nav obligāti jāatrodas inkubatora telpās. Ir jādomā arī par to, lai uzņēmums, kas, sadarbībā ar biznesa inkubatoru veiksmīgi īstenojis biznesa projektu, arī turpmāk strādātu novada teritorijā un te maksātu nodokļus. Lai to panāktu, uzņēmējam jāpiedāvā atbilstoša infrastruktūra, tā būtu lielākā pievienotā vērtība, ko varētu saglabāt pilsētai pēc biznesa inkubatora sniegtā atbalsta. Mums jābūt gataviem sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu uzņēmējiem, lai tie izvēlētos strādāt Ogrē.”

Ogres biznesa inkubatora vadītājs Uģis Amons skaidro, ka sākotnēji inkubators tapis ar Elektronikas un elektrotehnikas asociācijas atbalstu un sadarbībā ar Hansa elektronika, tādēļ līdz šim inkubatora ietvaros attīstījušās ar elektrotehnikas ražošanu saistītas firmas. “Aizvadītie divi gadi pierādījuši, ka jauno elektronikas uzņēmēju nav tik daudz un arī kopējā konjungtūra Latvijā un pasaulē nav tāda, lai šādi uzņēmumi Latvijā varētu rasties lielā skaitā,” atzīst inkubatora vadītājs Uģis Amons un norāda, ka pirmais uzņēmums – “Real Sound Lab”, kas savu darbību sācis biznesa inkubatora telpās, saņēmis gada inovāciju balvu kā viens no perspektīvākajiem uzņēmumiem Latvijā un šobrīd jau darbojas ārpus inkubatora. Uz darbu inkubatorā atbrīvotajās telpās pretendē vairāki jaunie uzņēmumi – dažādu nozaru pārstāvji.