Komentāri (10)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ar auto pārvietojoties pa Ogri, sajūta brīžiem kā braucot pa kartupeļu lauku. Tā vien šķiet, ka, it īpaši Brīvības ielā posmā no vecās poliklīnikas ēkas uz Dārziņiem kopā ar sniegu un ledu kūst arī asfalts...

SIA "Ceļdaris" pārstāvis Pēteris Bužers norāda, ka ielas katru dienu tiek apsekotas, taču šobrīd tiek remontētas vienīgi avārijas bedres jeb tās, kas dziļākas par 5 centimetriem. Firma to veic pēc domes norādījumiem, kas, savukārt, rīkojas vadoties no sava budžeta iespējām. Jau ziņots, ka šogad valsts finansējums ielu uzturēšanai ievērojami samazināts.

P.Bužers atzīst, ka šobrīd bedres veidojas ļoti intensīvi, bet avārijas bedres nav iespējams remontēt visur vienlaicīgi. "Ja šodien bedre ir 3 centimetrus dziļa, tad satiksmes un mitruma rezultātā tās dziļums jau nākamajā dienā var sasniegt 7 centimetrus," tā P.Bužers.

Savukārt pašvaldības Komunālās nodaļas komunālo jautājumu inženieris Jānis Daukšts skaidro, ka šogad ceļu uzturēšanai atvēlēti līdzekļi par 32,9 % jeb Ls 366 000 mazāk kā iepriekšējā gadā, līdz ar to iespējams remontēt tikai satiksmei bīstamās bedres. "Šobrīd viena kvadrātmetra asfalta izmaksas ir Ls 30," norāda J. Daukšts. Arī pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis norāda, ka asfalta segums daudzām ielām pilsētā ir vecs un saplaisājis. Ja tajā veidojas bedre, kas tiek remontēta, drīz vien tai blakus veidojas jaunas. Ņemot vērā lielās asfalta izmaksas, pašvaldības speciālisti pievērsīs pastiprinātu uzmanību tam, lai ceļu uzturētāji bedru remontdarbus veiktu pēc noteiktajām prasībām un kvalitatīvi.

Tāpat tiks pievērsta uzmanība tām ielām, kuras ir stāvas un grūti uzbraucamas (Lībiešu iela, Pavasara gatve, Indrānu iela, Stūrīšu gatve) – šīs vietas tiks nokaisītas vai rievotas, lai iedzīvotāji, kā arī atkritumu izvešanas transports varētu piekļūt ēkām.

Ogres fakti jau ziņoja, ka salīdzinoši siltās ziemas un straujo temperatūras svārstību dēļ siltā ziemā ielu segums nolietojas daudz straujāk, nekā tad, ja laiks būtu stabili auksts un ceļus klātu ar smiltīm vai sāli nokaisīta sniega vai ledus kārta. Kaut arī laiks ziemas sākumā bija silts, autovadītājiem obligāti jālieto ziemas riepas, bet šipi daudz straujāk bojā ielu segumu, ko šobrīd neklāj ziemas mēnešiem raksturīgā aizsargkārta. Temperatūras izmaiņas ļoti kaitē arī ceļiem, plēšot bedrītes lielākas. "Ūdens, kas ielijis ceļa plaisā, pa nakti sasalst un plēš asfaltu vaļā. Pa dienu ūdens tiek iekšā vēl vairāk. Rezultātā izveidojas bedre," iepriekš pilsētas ielās notiekošos procesus skaidrojis P.Bužers, piebilstot, ka sevišķi cieš vecāki ceļu segumi. "Ceļdaris" arī ziemas mēnešos veic avārijas bedru labošanu, bet pavasarī, visticamāk, būs jārēķinās ar krietni lielākiem izdevumiem ceļu remontiem, nekā pēc aukstākām ziemām.