ogresfakti Publicēts: 2009-01-30 14:44:00 / Ekonomika
Ziņot redakcijai
Šonedēļ Ogres novada domes uzņēmējdarbības komisijas sanāksmē galvenā uzmanība veltīta darba vietu saglabāšanai novadā, atbalstot vietējos uzņēmējus.
Komisijas locekļi atzina, ka novada iedzīvotāju labklājība cieši saistīta ar uzņēmējiem, daudzi no kuriem šobrīd uz bankrota sliekšņa. Nerodot radikālu un tūlītēju risinājumu, gaidāms bankrotu vilnis un ievērojams bezdarba līmeņa pieaugums, uzliekot nesamērīgi smagu nastu pašvaldības sociālajam budžetam. Būtiski saruks arī nodokļu maksājumi, jūtami samazinot pašvaldības budžeta ieņēmumus un apgrūtinot pašvaldības tiešo funkciju izpildi, tajā skaitā sociālā atbalsta sniegšanu grūtībās nonākušajiem.
Risinājums – 11 miljoni latu
Uzņēmējdarbības komisijas vadītāja Līvija Rijze norāda, ka laikā, kad darbu zaudē daudzi kvalificēti speciālisti, Kohēzijas fonds piešķīris 11 miljonus latu pazemes komunikāciju izbūvei Ogres pilsētā. Nav pieļaujama situācija, kad ievērojamā naudas summa nonāk citu pašvaldību uzņēmēju ienākumos, bet Ogres uzņēmēji piedzīvo bankrotus. „Šogad darba nav nevienam,” atzīst L.Rijze, „Sociālā spriedze pieaugs. Ar lielajiem uzņēmumiem, kuri uzvar konkursos, jāviec pārrunas un jāpanāk, lai par apakšuzņēmējiem ņem vietējos. Tas nav nekas nereāls.”
„Mālkalne” koordinēs projekta norisi
Darbu pasūtītāja statusā ir pašvaldības aģentūra „Mālkalne”, kura varētu gādāt, lai ievērojamās naudas summas apzināšanā piedalās vietējie uzņēmēji. L.Rijze gan norāda, ka „Mālkalnes” amatpersonas nešķiet ieinteresētas palīdzēt vietējiem uzņēmējiem, jo neizprot, ka ar tiem cieši saistīta arī „Mālkalnes” darbinieku labklājība. Vietējo uzņēmumu bankrotam sekojošais bezdarba vilnis draud ievērojami samazināt „Mālkalnes” budžeta ieņēmumus, ko tā saņem no iedzīvotāju maksājumiem. Rezultātā iespējama situācija, kad „Mālkalnei” trūkst līdzekļu savu darbinieku apmaksai.
Kā panākt, lai izvēlas vietējo?
Uzņēmējdarbības komisijas loceklis Pēteris Dimants pauž viedokli, ka būtiska nozīme „Mālkalnes” amatpersonu apgaismošanā būtu domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam, kurš varētu mudināt lielāku uzmanību veltīt Ogres firmu atbalstam.
Pēc domes izpilddirektora Pētera Špakovska domām, domei vajadzētu deleģēt cilvēku, kas veic pārrunas ar konkursa uzvarētāju. P.Špakovskis norāda, ka izvēlēties vietējos uzņēmējus var arī, domei veidojot noteiktas struktūras, komandītsabiedrības, kurām nav jāveic iepirkums. P.Špakovskis pauž bažas, ka, izvēloties apakšuzņēmēju, ģenerāluzņēmējs labprātāk dotu priekšroku lētākajam piedāvājumam, nekā tam, ko iesaka dome vai „Mālkalne”. Viņš gan atzīst, ka ar pašvaldības ieteikumu ģenerāluzņēmējam būtu jārēķinās kaut vai tādēļ, ka pašvaldība būs tā, kas pieņems objektu ekspluatācijā.
Uzvar nevis labākais, bet labāk sagatavotais piedāvājums
P.Špakovskis atzīst, ka nereti pašvaldības iepirkumos uzvar firmas, kas piedāvā nereāli zemu cenu un nevar garantēt vēlamo darbu izpildes kvalitāti. Taču šo firmu piedāvājumi sagatavoti tik perfekti, ka konkursa komisijai nav pamata atteikt. „Ir tādi piedāvājumi, kuri iziet ārpus likuma,” skaidro L.Rijze, vēršot uzmanību uz tiem lētajiem uzņēmējiem, kuri uzvar konkursos, taču nemaksā nodokļus vai strādnieku algas.” Tajā pašā laikā vietējās firmas, ja arī piedāvā izdevīgākus nosacījumus, ne vienmēr konkursam iesniedz tādā kvalitātē sagatavotus dokumentus, lai uzvarētu.
No vietējiem vieglāk prasīt kvalitāti
„Mēs esam ieinteresēti, lai strādātu vietējie,” teic P.Špakovskis, „jo no viņiem pēc tam varam prasīt garantijas. Akmeņu ielā strādāja lietuvieši, darbi paveikti ļoti nekvalitatīvi. Kur tagad tie lietuvieši ir? Kā mums no viņiem kaut kādas garantijas dabūt? Viņi nav ieinteresēti šeit izdarīt kaut ko labu un kvalitatīvu. Ātri izdara, nopelna un pazūd.” P.Špakovskis pauž viedokli, ka arī Rīgas firmām, ja tās veic darbus Ogrē, interesē tikai peļņa, nevis paliekošu, kvalitatīvu vērtību radīšana, kas varētu būt vietējo uzņēmēju prioritāte.”
Savējie jāapmāca
„Mums vajadzētu piedāvāt vietējiem uzņēmējiem apmācību piedāvājumu sagatavošanā,” domā I.Skrebelis. P.Dimants piebilst, ka pašvaldība varētu sniegt bezmaksas konsultācijas arī projektu sagatavošanā, lai saņemtu ES finansējumu. „Pilsētai ir jāatrod veids kā legāli lobēt vietējos uzņēmējus, saglabājot darba vietas pilsētā,” domā P.Dimants.
Vienīgā iespēja izdzīvot
Uzņēmējdarbības komisijas loceklis Andrejs Ceplītis pauž viedokli, ka ERAF piešķirtie 11 miljoni latu daudziem vietējiem uzņēmumiem varētu būt vienīgā iespēja izdzīvot. Tā nozīmētu saglabāt daudzas darba vietas un arī sabiedrisko kārtību Ogrē. A.Ceplītis uzskata, ka, lai izdzīvotu krīzes apstākļos, kopā jāstrādā uzņēmējiem, amatpersonām un deputātiem.”
P.Dimants atceras, ka iepirkuma procesa laikā par Rīgas-Daugavpils šosejas izbūvi, vietējie uzņēmēji lūguši piedalīties Ogres posma izbūves darbos. P.Dimants vērsies pie konkursa rīkotājiem aicinot no diviem vienādiem piedāvājumiem izvēlēties to firmu, kura reģistrēta Ogrē. Rezultāts neizpalika. |